Ministru kabinets šā gada 8.decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas precizē automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas un drošības aizsargjoslu noteikšanu, kā arī aizsargjoslās pieļaujamās darbības.

Aizsargjoslu likumā ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (turpmāk – AGUS) ir noteikta gan ekspluatācijas aizsargjosla, gan drošības aizsargjosla, taču nav noteikts konkrēts drošības aizsargjoslas ap AGUS attālums. Pašvaldībām, vērtējot pilsētas attīstības priekšlikumus par AGUS izvietošanu degvielas uzpildes staciju (turpmāk – DUS) teritorijās, regulāri nākas saskarties ar Aizsargjoslu likuma dažādu normu interpretāciju, piemērojot drošības aizsargjoslu ap AGUS un aprobežojumiem tajās. Lai novērstu dažādas interpretācijas iespējas, likumprojekts paredz noteikt aizsargjoslu ap AGUS 25 metru attālumā.

Nav pamata a/s Sadales tīkls pārstāvju paustajam, ka elektrotīklu aizsargjoslu attīrīšana no kokiem, kā to paredz pašreizējā aizsargjoslu likumprojekta redakcija, var likt celt elektropārvades tarifus

Tā uzskata uzskata aptaujātie mežu īpašnieki. Grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paplašina vidēja un zema sprieguma elektrolīniju (20 kV) aizsargjoslu no pašreizējiem 13 m līdz 60 m un šajā joslā esošo koku (kuri varētu uzkrist uz tām) nociršanu un iespēju mežu īpašniekiem par tiem prasīt samaksu (atpirkšanu atbilstoši MK noteikumiem) kļuvuši par strīdus ābolu starp mežu īpašniekiem un elektroenerģijas tīklu uzņēmumu.

A/s Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis ir kategoriski pret to, ka uzņēmumam būtu no mežu īpašniekiem jāatpērk 20 kV elektrolīniju paplašinātajā aizsargjoslā nozāģētie koki. «Tā nav saprātīga Aizsargjoslu likuma redakcija. Kas šo nozāģēto koksni novērtēs un ko darīt, ja tas nav lietaskoks, bet gan satrupējis vai šķībs koks – šīs lietas vispār nav izrunātas,» stāsta A. Pinkulis. Viņš uzsver, ka ST nav mežsaimnieks, un, ja uzņēmumam ir papildus jāuzņemas šādi pienākumi, tas nozīmē, ka jāizveido jauna loģistika, papildu jāpieņem darbā cilvēki, tas izmaksās ap 2 milj. Ls gadā.

Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Iecerētie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paredz tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus, liks sadales elektrolīniju operatoram AS Sadales tīkls sākt nodarboties ar neraksturīgu biznesu - nozāģētu koku loģistiku un tirdzniecību, radot papildu izmaksas, norāda Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Šāds pienākums, ko pagājušajā nedēļā atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pēc uzņēmuma aplēsēm, var tam radīt aptuveni divu miljonu latu izmaksas katru gadu. Pinkulis norādīja, ka papildu izmaksas uzņēmumam radīs nepieciešamība maksāt kompensāciju mežu īpašniekiem, būs jāpieņem papildu darbinieki, kas ar šo jautājumu nodarbotos, jānodrošina viņiem algas, automobilis, degviela.

«Ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, rodas jautājums, kā segt papildu izmaksas. Tas nozīmē, ka jāņem no kapitālieguldījumu programmām. Esam rēķinājuši ietekmi uz sadales pakalpojumu tarifiem - procentuāli tā ir maza, viens procents, bet, pārvēršot latos, sanāk pietiekami iespaidīgs cipars,» teica Pinkulis.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Liepājas Reģionālā vides pārvalde (LRVP) gan aktā fiksējusi Aizsargjoslu likuma pārkāpumus Sergeja Zaharjina piejūras īpašumā Marijas Nīcas novadā, taču noilguma dēļ sodu nevar piemērot.

Kopš pēdējo būvju nodošanas ekspluatācijā pagājis vairāk nekā gads, līdz ar to saskaņā ar Administratīvā pārkāpuma likumu īpašnieku vairs nevar sodīt, Db.lv apstiprināja LRVP. Tagad tā ir pašvaldības un būvvaldes atbildība, jo šīs institūcijas pieņēmušas objektu ekspluatācijā. Savukārt LRVP sasakaņojumu būvniecībai izsniegusi 2005. gadā, un pēc tam nav kontrolējusi, vai būvniecība norit atbilstoši saskaņojumam.

Īpašumā Marijas konstatēts, ka, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu, uzceltas vairākas būves, tostarp baseins, tenisa korti un vairākas ēkas. Par to vides uzraugi noformējuši aktu.

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Saeima ceturtdien, 28.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas noteiks jaunu aizsargjoslu ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka aizsargjosla būs 25 metru attālumā no uzpildes stacijas tvertnēm un uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkstēs atrasties objekti, kas saistīti ar gāzes vai degvielas uzpildes staciju darbību, tostarp tvertnes un uzpildes iekārtas, kā arī sašķidrinātās gāzes ogļūdeņražu balonu noliktavas un tirdzniecības punkti.

Tāpat grozījumi paredz noteikt drošuma zonu 500 metru attālumā no jebkuras iekārtas ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī aizliedz šajā zonā kuģot.

Aizsargjoslas patlaban likumā definētas kā noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida gan dabiskus, gan mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.janvārī, pirmajā lasījumā izskatīšanai Saeimā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas noteiks jaunu aizsargjoslu ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka aizsargjosla būs 25 metru attālumā no uzpildes stacijas tvertnēm un uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkstēs atrasties objekti, kas saistīti ar gāzes vai degvielas uzpildes staciju darbību, tostarp tvertnes un uzpildes iekārtas, kā arī sašķidrinātās gāzes ogļūdeņražu balonu noliktavas un tirdzniecības punkti.

Tāpat grozījumi paredz noteikt drošuma zonu 500 metru attālumā no jebkuras iekārtas ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī aizliedz šajā zonā kuģot.

Aizsargjoslas patlaban likumā definētas kā noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida gan dabiskus, gan mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu šodienas lēmums uz trešo lasījumu virzīt grozījumus Aizsargjoslu likumā, kur iestrādāta prasība AS Sadales tīkls maksāt kompensācijas īpašniekiem par izzāģētiem kokiem, uzņēmumam ir «sitiens zem jostasvietas», atzīst Sadales tīkla valdes loceklis Raimonds Skrebs.

Trešdien, 23. janvārī, komisijas deputāti nolēma, ka grozījumi Aizsargjoslu likumā tiks virzīti trešajam lasījumam uz rītdienas Saeimas sēdi. Tas nozīmē, ka Sadales tīklam varētu tikt uzlikts par pienākumu maksāt kompensācijas mežu īpašniekiem par nocirstajiem kokiem, kuri aizsargjoslās aug zem elektrolīnijām. Kā komentēja Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss, Sadales tīklam nozāģēto koku loģistika būtu izdevīgs bizness, jo izcirstos kokus varēs pārdot vai pārstrādāt produktos, kas savukārt ekonomikai nozīmē ap 17 000 kubikmetru koksnes papildus katru gadu.

«Pēkšņi pēdējā brīdī - pirms grozījumu nodošanas trešajam lasījumam - parādās būtiskas izmaiņas, par kurām deputāti nevēlas debatēt un kuras tā arī steigā tiks pieņemtas. Tas mums ir sitiens zem jostasvietas. Tāpat tā nav laba prakse no deputātu puses - pirms trešā lasījuma «izbīdīt cauri» pēdējā brīdī pieņemtus lēmumus. Tā ir izteikta meža īpašnieku interešu lobēšana uz citu rēķina,» sacīja Sadales tīkla pārstāvis.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Mežu īpašnieki 20 kV elektrolīniju paplašinātajā aizsargjoslā kokus cirtīs paši, bet a/s Sadales tīkls bīstamos kokus varēs cirst, ja saimnieks to nebūs izdarījis.

Tādu risinājumu paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kuru savulaik otrreizējai caurlūkošanai parlamentam bija nodevis Valsts prezidents Andris Bērziņš. Sava veida kompromiss par 20 kV elektropārvades līniju aizsargjoslu paplašināšanu no pašreizējiem 13 m līdz 60 m tika panākts darba grupā, jo meža īpašnieki šajā paplašinātajā aiz- sargjoslā kokus drīkstēs nocirst ātrāk, nekā to pieļauj meža likums – sasniedzot ciršanas vecumu vai ciršanas diametru (kad ir liels risks, ka tie apdraud elektropārvades līnijas).

Par šādu bīstamo koku nociršanu meža vai elektrolīnijas īpašniekam būs jāinformē Valsts meža dienests, bet bīstamo koku ciršanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, būs jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

A/s Liepājas metalurgs lielākā reģistrētā akcionāra Sergeja Zaharjina piejūras īpašumā vides speciālisti plānoto pārbaudi no 4. aprīļa bija spiesti pārcelt uz 13. aprīli, jo bez īpašnieka klātbūtnes viņi teritorijā netika ielaisti.

S. Zaharjina patlaban neesot, tāpēc viņa pārstāvis vienojies ar Liepājas reģionālās vides pārvaldes speciālistiem, ka fizisko īpašumu kontroli varēs veikt 13. aprīlī. Taču visi dokumenti vides kontrolieriem esot iesniegti, Db.lv apstprināja Liepājas reģionālās vides pārvaldes (LRVP) direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Pēc viņa teiktā, būvvaldes atļaujas plašajai apbūvei kāpu zonā esot, tās reģistrētas arī zemesgrāmatā. Iespējams, daļa ēku saskaņotas arī LRVP, tomēr pirms 13. aprīļa R. Bērziņš atturējās izteikt kādus apgalvojumus.

TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka ka S. Zaharjina piejūras īpašumā sešu būvju vietā uzceltas 13 ēkas. Raidījuma rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Īpašumu ieskauj žogs, negaidītus viesus vēro videokameras, bet teritoriju sargā nikni suņi. Galvenā dzīvojamā ēka atgādina pili. Mājai ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas noteic, ka, rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Liepājas metalurga līdzīpašnieks un viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, miljonārs Sergejs Zaharjins savā piejūras īpašumā Nīcas novadā sešu būvju vietā uzcēlis 13.

Raidījuma Nekā personīga rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas nosaka: rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.

Zaharjins ir lielākais Liepājas metalurga akcionārs (49%). Viņš vairākkārt minēts Latvijas desmit bagātāko cilvēku vidū ar īpašumiem un uzņēmuma akcijām, kuru vērtība varētu pārsniegt 70 miljonus latu. Nekustamo īpašumu Marijas Pērkonē Zaharjins iegādājās 90. gadu vidū. 2000. gadā īpašums ierakstīts zemes grāmatā pēc tam, kad Zaharjins kļuva par pilsoni.

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt aizsargjoslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kur aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, informē ZM.

Grozījumi paredz noteikt divus metrus platu joslu gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platu joslu gar pašvaldību nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma novadgrāvi, kuru nedrīkst apstrādāt un kurā nav atļauts audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.

Šobrīd likumā noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, ievērojot marķējumā norādīto attālumu līdz virszemes ūdensobjektam. Ja marķējumā nav norādes par lietošanas attālumu līdz virszemes ūdensobjektiem, augu aizsardzības līdzekli nav atļauts lietot 10 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Izmaiņas likumā paredz aizliegumu lietot jebkuru augu aizsardzības līdzekli neatkarīgi no marķējuma divu metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platā joslā gar novadgrāvjiem.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Saeima ceturtdien, 19.maijā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas noteiks jaunu aizsargjoslu ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi noteic, ka aizsargjosla būs 25 metru attālumā no uzpildes stacijas tvertnēm un uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkstēs atrasties objekti, kas saistīti ar gāzes vai degvielas uzpildes staciju darbību, tostarp tvertnes un uzpildes iekārtas, kā arī sašķidrinātās gāzes ogļūdeņražu balonu noliktavas un tirdzniecības punkti.

Tāpat izmaiņas nosaka drošuma zonu 500 metru attālumā no jebkuras iekārtas ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī aizliedz šajā zonā kuģot.

Aizsargjoslas patlaban likumā definētas kā noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida gan dabiskus, gan mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.