Ražošana

EP apstiprinājis daudzgadu plānu Baltijas mencas, brētliņas un reņģes krājumu apsaimniekošanai

Dienas Bizness, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja daudzgadu pārvaldības plānu Baltijas mencas, brētliņas un reņģes krājumu apsaimniekošanai. Šis ir pirmais plāns, ko pieņems, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kas stājās spēkā 2014.gadā. Tas vairāk balstīts ilgtermiņa pārvaldībā, nevis ikgadējos plānos, lai arī zvejnieki varētu labāk plānot savu uzņēmējdarbību, informē EP pārstāve Marta Rībele.

Daudzgadu pārvaldība un tas, ka šīs trīs zivju sugas, kas savstarpēji mijiedarbojas, tiks apsaimniekotas, izmantojot vienotu plānu, ir svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku zvejniecību Baltijas jūrā.

«Šis ir ilgi gaidīts plāns, kas nodrošinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu attiecīgo zivju krājumu izmantošanu un tādējādi nodrošinās stabilitāti zvejnieku ienākumos. Pārvaldības plāns, kura pamatā ir vairāksugu pieeja, varēs daudz efektīvāk aizsargāt zvejniekus nekā pašreizējais vienas sugas pārvaldības plāns Šim plānam jānodrošina tāda pārvaldība, kas balstītos uz visjaunāko zinātnisko informāciju par krājumu stāvokli, mijiedarbību šajos krājumos un ekosistēmu ekoloģiskajām vajadzībām,» teica EP grozījumu sagatavotājs Jarosław Wałęsa (EPP, PL).

EP deputāti apstiprināja, ka krājumi ir jāatjauno un jāuztur virs līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Tātad nozveja nedrīkst būt lielāka par konkrētās sugas reproduktīvo spēju attiecīgajā gadā. Šis ir galvenais saistošais noteikums reformētajā kopējā zivsaimniecības politikā.

Plānā ir arī noteikumi citu svarīgāko jaunās KZP daļu ieviešanai, piemēram, izkraušanas pienākums (izmetumu aizliegums) un reģionālā pārvaldība (skat. EP informācija par jauno KZP).

Baltijas jūras mencas krājumu pārvaldības plāns ir spēkā kopš 2008. gada, bet reņģes un brētliņas krājumiem šāda plāna nav. Jaunais pārvaldības plāns aptvers visu sugu krājumus.

Šo zivju krājumi ir savstarpēji atkarīgi Piemēram, mencas ēd brētliņas un dažkārt arī reņģes, bet reņģes un brētliņas reizēm barojas ar mencu ikriem. Mencu nozvejas pārvaldība var ietekmēt brētliņu un reņģu zvejas iespēju stabilitāti un otrādi. Daudzgadu pārvaldības plānu mērķis ir saglabāt krājumu apmērus drošās bioloģiskās robežās. Plānos ir noteikta maksimālā nozveja un virkne tehnisko pasākumu, ņemot vērā katra krājuma raksturojumu un zivsaimniecībām, kurās šis krājums atrodas (mērķsugas, izmantotais zvejas rīks, mērķa krājumu stāvoklis) un pasākumu ekonomiskā ietekme uz attiecīgajām zivsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivju nozarei – 30 miljoni

Sandra Dieziņa, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniekiem šogad būs pieejami 30 miljoni eiro, uzņēmējiem jāsasparojas

Projektu iesniegumus septiņos pasākumos, kuros atbalsts tiks sniegts investīcijām zivsaimniecībā, sāks pieņemt no 19. februāra.

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), turpinās Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam īstenošana, arī šogad nodrošinot publisko atbalstu investīcijām zivsaimniecībā – ražošanas attīstībā, inovāciju izstrādē, ūdens vides resursu ilgtspējā u.c. Kopumā zivsaimniekiem 2018. gadā būs pieejami vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits sarunā ar DB norādīja, ka jau pērn tika izsludinātas vairākas kārtas, kur pieteikumu aktivitāte bija aptuveni 50%, līdz ar to daļa naudas netika apgūta. Savukārt pievienotās vērtības pasākumā iesniegto projektu finansējums pārsniedza pieejamo. Viņš paredz, ka šogad pretendentu aktivitāte varētu būt vēl mazāka, jo, piemēram, zivju apstrādes uzņēmumi saskaras ar kredītu pieejamības problēmu. Voits uzskata, ka nauda būtu jāpārdala par labu tiem pasākumiem, kam naudas trūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un gausāku nodarbinātības pieaugumu, situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana. 2014.gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 826 eiro, Latvijā 575 eiro, bet Lietuvā - 554 eiro.

Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% — lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo 6 gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49% salīdzinājumā ar 2008. gadu), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 25%), kā arī nekustamo īpašumu jomā (par 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivsaimniecības nozares uzņēmējus godinās ar Lielā loma balvu

Dienas Bizness, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrētais parādsaistību pieaugums šā gada janvārī pret pērnā gada janvāri ir par 46% jeb, absolūtos skaitļos raugoties, parādu ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pērn, liecina atvērto datu platformas Okredo apkopotā informācija.

Šī gada sākumā nodokļu parādi, kā arī pašu uzņēmumu atsevišķos gadījumos deklarētās parādsaistības kopumā reģistrētas vairāk nekā 51,6 tūkstošiem juridisko personu. Parādnieku skaits audzis par 15,9%, kas nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmēju ir finanšu problēmas. Analizējot pēc kopējā nodokļu un pašu uzņēmumu deklarēto parādsaistību apjoma, kopējais parādsaistību pieaugums ir par 46%, konstatē Okredo. Absolūtajās summās kopējais uzņēmumu parādu lielums pērnā gada janvārī bija aptuveni 282 miljoni eiro, bet šā gada janvārī - 425 miljoni eiro. Vislielākais parādnieku skaits šā gada sākumā bijis vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā - 16,4% no parādnieku kopskaita. Otrajā vietā - zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare ar 8,42% parādnieku no kopskaita, būvniecība – 7,8%, apstrādes rūpniecība – 6,98%, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – 5,27%. Rēķinot pēc parādu kopapjoma, vissliktākā situācija ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, un tikai pēc tam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare, kā arī transporta un uzglabāšanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba drošības uzlabošanai uzņēmumos būs pieejami 12,64 miljoni eiro

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniedzot gan konsultatīvu atbalstu darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā, gan izstrādājot palīgmateriālus darba vides risku novērtēšanai. Paredzēts veikt arī virkni informatīvi izglītojošus pasākumus preventīvās kultūras paaugstināšanai, tostarp labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem, praktiskās apmācības nodarbinātajiem, izglītojošus pasākumus profesionālo skolu jauniešiem. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstīs inovāciju ieviešanu zivsaimniecībā un akvakultūrā

Žanete Hāka, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zināšanu pārnesi zivsaimniecībā un inovāciju ieviešanu ražošanā, valdība otrdien, 29.martā, apstiprināja grozījumus valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtībā pasākumā Inovācija, informē Zemkopības ministrija.

Zivsaimniecības uzņēmumiem nav ilgstošas prakses jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē sadarbībā ar zinātnes iestādēm. Lai nezaudētu tirgus pieprasījumu un iespējas produkcijas realizācijai un darbotos efektīvāk, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju, ir nepieciešams veikt pētījumus un ieviest jaunas tehnoloģijas.

Atbalstot inovācijas zvejas rīkos un ierīcēs, kam ir labāka selektivitāte vai mazāka ietekme uz citām sugām vai kas pasargā jūras zīdītājus un putnus no noķeršanas, vai kas ir energoefektīvākas, tiks samazināta zvejas ietekme uz jūras vidi.

Arī akvakultūrā Latvijā ir vāji attīstīta zinātnes, izglītības un ražošanas saikne augstākas pievienotās vērtības, inovatīvu produktu ražošanā, kā arī ietekmes uz vidi samazināšanā, tāpēc ir jāveicina savstarpējā sadarbība un jāveic pētījumi, kas ļautu radīt jaunus produktus un ražošanas metodes un iegūt jaunas zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstīs saimnieciskas darbības veicējus laukos ar lauksaimniecību nesaistītas uzņēmējdarbības radīšanai

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstību un dažādošanu lauku reģionos, valdība otrdien, 24.maijā, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus atbalstam ieguldījumos ar lauksaimniecību nesaistītai uzņēmējdarbībai, informē ZM.

Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi veido lielu tautsaimniecības daļu, bet tiem ir nozīme iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35 procentiem. Šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam, tādēļ lauku teritorijā ir nepieciešams papildus attīstīt arī citas nozares.

Jaunie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja 5 miljardus eiro vērto "Breksita korekcijas rezervi", lai mazinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi, ko radījusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), un Latvija no šīs summas saņems 10 miljonus eiro.

EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš informē, ka vienošanās izveidot īpašo rezervi, ko jūnijā panāca EP un ES Padomes sarunvedēji, tika pieņemta ar 652 balsīm par, 32 pret un 11 atturoties.

2021.gadā dalībvalstīm no šīs summas tiks piešķirti 1,6 miljardi eiro. Divos nākamajos gados tiks piešķirti katrā 1,2 miljardi eiro, savukārt 2025. gadā - vēl viens miljards.

Finansējumu dalībvalstis varēs lietot, piemēram, uzņēmumu atbalstam, vietējo iedzīvotāju kopienu atbalstam, darba vietu radīšanu vai ES pilsoņu reintegrācijai. No rezerves varēs segt izdevumus, kas radušies no 2020.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Lai aprēķinātu, cik naudas piešķirt katrai dalībvalstij, tika ņemta vērā dalībvalsts tirdzniecības apjoms ar Lielbritāniju, dalībvalsts zivsaimniecība Lielbritānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un iedzīvotāju skaits piekrastes reģionos, kas robežojas ar Lielbritāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums - viszemākais

Lelde Petrāne, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 827 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 5,3 %, turklāt pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 820 eiro, sabiedriskajā sektorā – 842 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 788 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 6,0 % gada laikā un sabiedriskajā sektorā – par 4,1 %.

2016. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebūs problēmu apstiprināt finanšu atbalsta rīkus uzņēmumiem

LETA, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs problēmu, lai jau otrdien valdībā tiktu apstiprināti noteikumi finansiālās palīdzības sniegšanai uzņēmējiem saistībā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 ierobežošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš uzsvēra, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien nākamajā otrdienā apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Ministrs atgādināja, ka subsidēto algu atbalsta saņemšanai darbinieku vakcinācija būs noteicošais faktors, lai saņemtu atbalstu. Sākotnēji Ekonomikas ministrija šādu risinājumu nebija piedāvājusi, tas radies darba grupas diskusijās. "Grupā, kurā tika pieņemti lēmumi, valdīja uzskats, ka ar šo rīku mēs nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka mazā uzņēmumā, kurā ir gan vakcinēti, gan nevakcinēti darbinieki, vakcinētie ies uz darbu un strādās daļēji, bet nevakcinētie nestrādās, jo viņi to nevar. Ierobežotās nozares ir tās, kuras ikdienā strādā ar cilvēkiem," skaidroja Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Būs vienoti nosacījumi visām Altum izsniegtajām kredīta garantijām

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visas finanšu iestādes, kas apvienojušās AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kredīta ņēmējiem nodrošinātu ātrāku finansējuma pieejamību projekta īstenošanai, valdība otrdien, 27.septembrī, apstiprināja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas kārtībā, informē Zemkopības ministrija.

Altum ietilpst Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Garantiju aģentūra un Lauku attīstības fonds.

Noteikumi nosaka Altum jaunu sadarbības līgumu noslēgšanu ar komercbankām un krājaizdevu sabiedrībām. Jaunie sadarbības līgumi ļaus kredītiestādēm ievērot vienotu kārtību un nodrošināt operatīvāku garantiju izsniegšanu visām akciju sabiedrības izsniegtajām kredīta garantijām. Tādējādi tiks veicināta finansējuma pieejamība projekta īstenošanai un vienotu principu piemērošana garantiju uzraudzībai, kompensāciju izmaksai un saskaņotām darbībām, projekta realizācijā sadarbojoties ar kredītiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Mana pieredze Ukrainā – biznesa iespējas gluži kā 90tajos

Starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Viesturs Lieģis, kurš kopš 2015. gada strādā arī Ukrainā, 06.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tirgus, kas šobrīd attopas no kara izraisītās krīzes, ir liels, un šis ir īstais brīdis, lai to apgūtu. Attiecības ar Krieviju ir sabojātas uz ilgu laiku, savukārt rietumu investori vēl baidās Ukrainā veikt nopietnas investīcijas, tādēļ Latvijas uzņēmumiem jāsteidz novērtēt šīs valsts tirgus potenciāls un izmantot tā daudzveidīgās iespējas, protams, ņemot vērā vietējos noteikumus.

Svarīgi nenokavēt īsto brīdi

Ukrainu šobrīd var salīdzināt ar Latviju deviņdesmitajos gados, kad valstī valdīja haoss, bet tie, kas pirmie uzsāka biznesu, salīdzinoši ātri kļuva turīgi. Svarīgs faktors ir tas, ka Ukraina faktiski ir sarāvusi ciešās attiecības ar Krieviju, bet rietumu investori pagaidām izturas piesardzīgi un situāciju tikai vēro. Uz Latviju ukraiņi raugās kā uz paraugu, kā daļu Eiropas, kam viņi vēlas tuvināties. Ukrainā ir spēcīgs Eiropas sentiments, bet uz mums viņi raugās kā eiropiešiem. Tas ļoti palīdz organizēt tikšanās – «partneris no Eiropas Savienības» ir arguments, kas atver daudzas durvis. Turklāt ukraiņi ir atvērti, viņi ar prieku sadarbojas ar speciālistiem no citām valstīm, īpaši Eiropas, viņiem nav raksturīga skepse, ar kuru uz iebraucējiem esam ieraduši raudzīties mēs. Ukrainas banku sistēma, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, runājot par investīciju vidi, pārdzīvo nopietnas reformas. Vēl nesen šajā jomā valdīja pilnīgs haoss, to pilnībā kontrolēja oligarhi, tāpēc Ukrainas valdība ar ERAB un Pasaules bankas atbalstu spēra nopietnu soli – viņi nacionalizēja lielāko banku Privatbank brīdī, kad tās īpašnieks grasījās izpumpēt no tās naudu. Šobrīd banku sistēma ir daudz maz sakārtota, un ukraiņi nopietni strādā, lai uzlabotu investīciju vidi. Arī ekonomiskās izaugsmes rādītāji kopš pērnā gada 3. ceturkšņa sākuši augt, un šī gada 1. ceturksnis pret 2016. gada 1. ceturksni jau ir ar +4 % pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

LAD direktore brīdina: Īpaši stingri tiks pārbaudīts, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts

Rūta Kesnere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru