Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Dāsnas kompensācijas bija gan cukurbiešu audzētājiem, gan pārstrādātājiem, tā rezultātā nozarē strādājošo fabriku skaits saruka no 188 rūpnīcām 2005. gadā līdz 106 ražotnēm 2009. gadā, liecina Starptautiskās Cukura organizācijas pārskats. No nozares izstājās arī abas Latvijas cukura ražotājas, kas gan to izdarīja otrajā reformas gadā. Pirmajā gadā abas fabrikas par ražošanas turpināšanu minētajā fondā kopā samaksāja astoņus miljonus eiro (5,63 milj. latu), teikts Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā.

Pēc Latvijas cukura nozarē strādājošo lēmuma 2007./2008. tirdzniecības gadā pārtraukt ražošanu cukurs mazumtirdzniecībā palētinājies no 0,75 latiem kilogramā 2007. gada beigās līdz 0,64 latiem pērnruden, Dienai saka Zemkopības ministrijas (ZM) speciāliste Rigonda Lerhe. Veikali Maxima un Rimi gan pērnā gada beigās paaugstināja cukura cenu par aptuveni 10% un neizslēdz arī turpmāku sadārdzinājumu. Tas lielā mērā būs atkarīgs no norisēm pasaules tirgū, kur cukura cena kopš pērnā rudens strauji pieaug, janvārī sasniedzot augstāko līmeni pēdējos 30 gados

Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) norāda, ka lēmumu par ražošanas pārtraukšanu pieņēma pati nozare. Citi gan uzskata, ka valsts varēja vairāk iejaukties un neatteikties no cukura ražošanas kvotas. Lietuvā strādājošais starptautiskais koncerns Nordic Sugar atzīst, ka izmaksu optimizācijas nolūkā ražošanu nācies konsolidēt vienā rūpnīcā, kas saglabāta, lai «būtu tuvāk patērētājam» Baltijā. Tiesa, uz jautājumu, cik izdevīgi tagad ir ražot cukuru, Nordic Sugar pārstāvji neatbild.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra