Lai atjaunotu zušu krājumus un radītu vienādus principus šo krājumu apsaimniekošanai visā Eiropas Savienības teritorijā, dalībvalstis plāno vienoties par attiecīgas regulas projektu, Db.lv Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.
Patlaban zuši ir viena no tām zivju sugām, kuras uzskatāmas par apdraudētām gan ES iekšējos ūdeņos, gan jūrās.
Arī Latvija atbalsta priekšlikumu Padomes regulai, kas nosaka Eiropas zušu krājumu atjaunošanas pasākumus un uzskata, ka regula jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Par to šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Jau 2004.gadā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apstiprināja secinājumus par Eiropas zušu krājumu slikto stāvokli un nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu šo krājumu apsaimniekošanai.
Patlaban visus jautājumus, kas attiecas uz zušu nozveju, katra ES dalībvalsts regulē individuāli, informēja Mārtiņš Roze. Tomēr, lai zušu krājumi tiktu apsaimniekoti pēc vienādiem principiem, ir svarīgi izveidot šo krājumu pārvaldības sistēmu ES līmenī, uzsvēra ministrs.
Zušu dabīgo krājumu stāvokli negatīvi ietekmē arī tas, ka atsevišķas ES dalībvalstis veic intensīvu zušu mazuļu zveju, atzina Mārtiņš Roze.
Latvijā jau patlaban tiek piemēroti zušu zveju regulējoši pasākumi, cita starpā nosakot gan minimālo zvejai atļauto zivju garumu, gan zvejas rīku acu izmērus. Atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, Latvijā zušu zveja upēs un upju grīvās, izņemot atsevišķas ezeru iztekas, nav atļauta. Arī zveja jūras piekrastē ir ierobežota.
ES dalībvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri 16. un 17.aprīļa sanāksmē plāno uzsākt diskusiju arī par zivsaimniecības produktu eko-marķējumu, informēja Mārtiņš Roze.
Atšķirībā no lauksaimniecības produktiem, šāds marķējums uz zivsaimniecības produktiem apliecinātu, ka zivs ir nozvejota no krājumiem, kas ir drošā bioloģiskā stāvoklī un tiek ilgtspējīgi pārvaldīti. Līdz ar to patērētāji zinātu, ka nopērkot un apēdot konkrēto zivi, tie nenodara ļaunumu dabai, skaidroja ministrs.
Patlaban šāda veida zvejas produktu marķēšana ir katras atsevišķās ES dalībvalsts ziņā un Latvijā eko-marķēšana netiek piemērota, informēja Mārtiņš Roze. Taču Latvija atbalstītu iespējas katrai ES dalībvalstij brīvprātīgi pielietot marķēšanas programmas. ES līmenī būtu jānosaka vienīgi vispārējās vadlīnijas, uzsvēra ministrs.
Saeimas Eiropas lietu komisija 13.aprīlī apstiprināja Latvijas pozīcijas uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi, kas notiks šī gada 16. un 17.aprīlī Luksemburgā.