Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri pirmdien panāca vienošanos par precizējumiem tādas gaļas tirdzniecības nosacījumos, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.
Jaunie noteikumi ietvers prasību visās dalībvalstīs izmantot šādai gaļai noteiktus tirdzniecības nosaukumus, vienlaikus norādot arī dzīvnieku kaušanas vecuma kategoriju. Mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību un nodrošināt patērētāju pilnīgu informētību par produktiem, ko tie pērk. Izmaiņas tiek ieviestas pēc plašas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp izmantojot sabiedrisko apspriešanos tīmeklī par to, kā patērētāji izprot jēdzienu „teļa gaļa”. Tās ierosinātas, ņemot vērā tirdzniecības aprindu un dalībvalstu prasību noteikt skaidrākus noteikumus, kas aptvertu atšķirīgās ražošanas sistēmas dažādās dalībvalstīs. Šī regula uzlabos vienotā tirgus darbību un nodrošinās labāku informāciju patērētājiem.
Bieži vien katrā dalībvalstī ir atšķirīga sistēma, saskaņā ar kuru ražo un tirgo tādu liellopu gaļu, kuru vecums nokaujot nepārsniedz divpadsmit mēnešus; atšķiras arī šo liellopu īpašības. Pastāv divi ražošanas sistēmas pamatveidi. Saskaņā ar pirmo dzīvniekus baro galvenokārt ar pienu un piena produktiem un nokauj, pirms tie sasniedz astoņu mēnešu vecumu. Otrajā gadījumā dzīvniekus baro gandrīz vienīgi ar graudaugiem — galvenokārt kukurūzu —, ko papildina ar citiem lopbarības veidiem, un nokauj, sākot no desmit mēnešu vecuma. Pirmais ražošanas veids pastāv gandrīz visās dalībvalstīs, turpretim otrais attīstīts tikai nelielā daļā dalībvalstu — galvenokārt Nīderlandē, Dānijā un Spānijā.
ES galvenajos patēriņa tirgos gaļa, kas iegūta šajās dažādajās ražošanas sistēmās, līdz šim tika laista tirdzniecībā ar vienu un to pašu tirdzniecības nosaukumu — „teļa gaļa”. Parasti nav nekādas norādes ne par dzīvnieku barības veidu, ne par to kaušanas vecumu.
Pieredze rāda, ka šāda prakse var traucēt tirdzniecību un veicināt negodīgu konkurenci. Tādējādi tā tieši ietekmē vienotā tirgus pienācīgu darbību — konstatēts, ka, izvedot gaļu no lopkautuvēm, cenu starpība starp gaļu, kas iegūta saskaņā ar vienu vai otru ražošanas sistēmu, ir EUR 2 līdz EUR 2,50 par kilogramu. Turklāt šī prakse patērētājam var radīt neskaidrības, jo var to maldināt par pērkamā produkta faktiskajām īpašībām. Tādēļ vairākas dalībvalstis aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai precizētu šādas gaļas tirdzniecības nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības nosaukuma „teļa gaļa” lietojumu.
Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanās laikā lielākā daļa patērētāju apliecināja, ka dzīvnieku vecums un barības režīms ir svarīgi kritēriji, kas nosaka attiecīgās gaļas īpašības. Turpretim dzīvnieku kautsvaru lielākā daļa atzina par mazāk būtisku. Sīkāki pētījumi rāda, ka tādas gaļas organoleptiskās īpašības kā maigums, garša vai krāsa mainās līdz ar šo dzīvnieku vecumu un barības režīmu. Apspriešanā atklājās arī tas, ka atkarībā no dalībvalsts vienā un tajā pašā tirdzniecības nosaukumā patērētāji var saskatīt atšķirīgas gaļas īpašības.
Tādēļ Lauksaimniecības padome pieņēma Komisijas priekšlikumu izveidot tirdzniecības nosaukumus, kas jāizmanto visās dalībvalstīs, laižot tirgū gaļu, kura iegūta no 0–8 mēnešus veciem un 8–12 mēnešus veciem dzīvniekiem, līdztekus nosakot prasību norādīt dzīvnieku kaušanas vecuma kategoriju. Izvēloties gaļas tirdzniecības nosaukumus, jaunie noteikumi cik vien iespējams ņems vērā paradumus un kultūras tradīciju īpatnības, lai palīdzētu patērētājiem iegādāties sev vēlamo produktu. Tādējādi pirmajai dzīvnieku vecuma kategorijai atbilstošās gaļas tirdzniecības nosaukums būs „teļa gaļa”. Otrajai kategorijai atbilstošās gaļas tirdzniecības nosaukums būs „jaunlopa gaļa”.
Attiecīgi terminu „teļa gaļa” vai jebkādu jaunu nosaukumu, kas atvasināts no priekšlikumā ietvertajiem tirdzniecības nosaukumiem, nedrīkst norādīt tādas gaļas marķējumā, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz divpadsmit mēnešus.
Tirgotāji, kas vēlas papildināt šajā regulā paredzēto tirdzniecības nosaukumu ar citām ziņām, kas nav obligātas, var to darīt saskaņā ar pašreizējo liellopu identifikācijas un reģistrācijas, kā arī liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanas sistēmu (Regula (EK) Nr. 1760/2000).
Konsekvences labad un lai novērstu iespējamos konkurences traucējumus, gaļai, ko ieved no trešām valstīm, arī būs jāpiemēro šīs regulas noteikumi.
Eiropas Savienībā saražo aptuveni 800 000 tonnas teļa gaļas gadā. Lielākie ražotāji ir Francija (30 % no kopējā apjoma), Nīderlande (26 %), Itālija (18 %), Beļģija (7 %) un Vācija (6 %). Visvairāk teļa gaļu patērē Francijā un Itālijā — aptuveni 70 % no Eiropas kopējā patēriņa.