Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.  

SIA Venta FM direktors Jānis Zoldners DB apgalvo, ka pirms būvēšanas ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un atbilstoši saņemta B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja. Problēma ar notekūdeņu attīrīšanu radusies tādēļ, ka sākotnēji projekts paredzēja tikai flotatoru jeb daļēju ūdeņu attīrīšanu, tos tālāk nododot SIA Alsunga. Projekta gaitā, izvērtējot situāciju, nolemts, ka vajadzēs tomēr pilna cikla attīrīšanu, pēc kuras ūdeņus var novadīt dabā. Jautāts, vai neradās problēmas ar ražošanas uzsākšanu brīdī, kas rūpnīca bija, taču attīrīšanas iekārtas nebija pieņemtas ekspluatācijā, J. Zoldners atzīst, ka «vides prasības ir uz papīra», un arī saskaņojumi ir uz papīra. «Reālajā iekārtu palaišanā var būt negaidīti pavērsieni,» viņš taisnojas. Joprojām turpinās attīrīšanas iekārtu regulēšana. «Es personīgi katru dienu tagad veicu ūdens kontroli, pārbaudot to Ventamonjaka laboratorijā, un redzu, ka piesārņojums samazinās, tuvojoties normai,» viņš apgalvo. Tagad notekūdeņus ar cisternām vedot uz SIA Alsunga un SIA Eko osta. «Protams, ka tie ir milzīgi izdevumi - vest ar transportu lielā attālumā un nodot tos citam uzņēmumam attīrīšanai,» viņš atzīst, piebilstot, ka lētāk un ērtāk būtu, ja to varētu izdarīt uzņēmuma teritorijā. Viņaprāt, galvenās problēmas esot pieredzes trūkums attīrīšanas iekārtu regulēšanā, jo Čehijā ražotās iekārtas esot tehniski ļoti labas. Uzņēmējs cer, ka līdz 15. martam lielākā daļa problēmu būs novērstas un saimnieciskā darbība netiks apdraudēta. SIA Venta FM patlaban nodarbina 14 cilvēkus, 11 no tiem ir alsundznieki. Uzņēmuma saimnieciskā darbība veicoties ļoti labi, visa produkcija tiek eksportēta, bet izejvielu piegādātāju vidū ir lielākie Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi un zvejniecības firmas.

Rūpnīcai sākumā atļauts sākt ražošanu testa režīmā, jo uzņēmumam bija līgums par notekūdeņu nodošanu SIA Alsunga, kas apsaimnieko Alsungas attīrīšanas iekārtas. Taču līgumā nav iekļauti nekādi normatīvi par notekūdeņu piesārņojuma līmeni. Bez priekšattīrīšanas zivju miltu rūpnīcas ražošanas notekūdeņos bioloģiskais un ķīmiskais piesārņojums ir tik augsts, ka Alsungas attīrīšanas iekārtas nespēj tos attīrīt un rezultātā vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi, DB skaidroja Vides pārvaldē. Tāpēc sekoja aizliegums ūdeņus nodot SIA Alsunga, tāpat kā izliet tos vidē. J. Zoldners mēģinājis vienoties arī ar Ventspils SIA Ūdeka par notekūdeņu nodošanu. «Pārbaudot SIA Venta FM notekūdeņus, konstatējām, ka nevaram tos pieņemt, jo tiktu sabojātas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas,» DB skaidroja SIA Ūdeka tehniskais direktors Guntis Grūbe. Piemēram, bioloģiskā skābekļa patērēšanas norma ir 500 mg/l, bet Venta FM ūdeņi uzrādījuši 4451 mg/l. Arī citi normatīvi pārsniegti vairākas reizes. G. Grūbe ieteicis vērsties Ventamonjakā vai Bio - Ventā, kur ir šādam piesārņojumam atbilstošas attīrīšanas iekārtas.

Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls uzsver, ka neviens vietējais neiebilst pret ražošanu principā, jo labi saprot, ka kaut kur jābūvē arī cūku fermas, zivju miltu un koksa rūpnīcas. Tomēr, viņaprāt, jau vietas izvēle nav bijusi veiksmīga - pārāk tuvu centram. Ja arī tiks novērsti likuma pārkāpumi attiecībā uz notekūdeņiem, smaka paliks. «Pamata problēma - uzņēmuma būvniecība notika reģionālās reformas laikā. Dokumentus iesāka kārtot Kuldīgā, bet noslēdzās tas jau jaunizveidotajā Alsungas novadā,» viņš skaidro. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra