Gadu pēc orkāna, kas nodarīja nepieredzētus postījumus Dienvidzviedrijas mežiem, zviedru speciālisti turpina debatēt, vai postītās teritorijas būtu atjaunojamas ar egles vai lapukoku stādījumiem. Par to ziņo Zviedrijas radio, citējot abu pušu pārstāvjus. Kā zināms, Zviedrijas valdība atvēlējusi 450 miljonus kronu (vairāk nekā 33 miljonus Ls) jaunu stādījumu atbalstam. Lielākās summas paredzētas tiem, kas stādīs lapukoku šķirnes. Arī zinātnieki, kas aizstāv egli kā ekonomiski izdevīgāko stādījumu, atbalsta šo politiku, jo tādējādi saglabāsies Zviedrijas mežu dažādība un lapu koku stādītājiem tiek daļēji kompensēta šādu mežu zemākā rentabilitāte. Savukārt lapu koku stādīšanas aizstāvji uzskata, ka tas ir ilgtermiņā saprātīgākais risinājums, jo pēc gadu desmitiem tie piedāvās augsnes, ko varēs izmantot biodegvielai un citiem pielietojumiem, ne tikvien celulozes rūpniecībai, kur egli izmanto papīrmalkai. T.s. «egles debates» sākās neilgi pēc 9. janvāra orkāna, kad konstēja, ka vislielākie postījumi notikuši egļu mežos, turklāt vētras izplēstas un pa gaisu nestas egles bojājušas un gāzušas citus kokus. Taču egles aizstāvji norāda, ka šādas ārkārtējas vētras notiek tikai reizi divas gadsimtā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra