Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2016. gada aprīli), palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kā cenas mainījušās konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 4,0 %.Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2016. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī sakaru grupai.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,3 %.

Cenas pieauga piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, cukuram, sviestam, konditorejas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, šokolādei un maizei.Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 2,4 %. Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, siltumenerģija un atkritumu savākšana, savukārt lētāka bija dabasgāze.Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (+11,5 %), kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem.Vidējais cenu līmenis sakaru grupā palielinājās par 7,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem.Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,4 %.

Jūrmalā, Dubultos, atklāta jauna katlumāja, kurā siltumenerģija tiek ražota, izmantojot šķeldu,informē Jūrmalas pilsētas pašvaldībā.

Jaunajā katlumājā ir uzstādīts Austrijas uzņēmumā "Agro" ražots apkures katls ar jaudu 4 megavati (MW) un 1 MW dūmgāzu kondensācijas iekārta, ar kuru dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek iegūta papildu siltumenerģija.

Līdz ar jaunās katlumājas darbību tiek būtiski samazināts dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas ražošanai ne tikai Dubultos, bet arī uzņēmuma kurināmā bilancē kopumā. Iespējami plašāka vietējo energoresursu izmantošana iedzīvotājus pasargā no grūti prognozējama, ārējo apstākļu ietekmēta tarifu pieauguma.

Ikviena jauna iekārta, kas atbilst visām vides aizsardzības un energoefektivitātes prasībām, ne tikai paaugstina siltumapgādes pakalpojuma kvalitāti, bet arī uzlabo siltumapgādes sistēmu kopumā, norāda SIA "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš.

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS "Rīgas siltums" (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.

"RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību," uzsvēra Pētersons.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada oktobrī bija par 6,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,5 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+16,1 %), olām (+12,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), maizei (+3,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+14,9 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), sieram un biezpienam (+2,3 %), piena produktiem (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+6,5 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-23,5 %), svaigiem augļiem (-6,2 %), kafijai (-6,6 %), pienam (-3,7 %), mājputnu gaļai (-1,6 %).

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga, to intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā lasi:

Statistika

Pirmo reizi eksports no Latvijas pārsniedzis importu

Tēma

Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā

Sporta nozare

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk. Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Mārtiņš Lazdovskis

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Inovācijas

Zaļais koridors investoriem ekonomikas uzrāvienam

Siltumenerģija

Tarifi stabilizējas, taču neatgriežas pirmskrīzes līmenī

Portrets

Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs

Brīvdienu ceļvedis

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju), palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

CSP dati atklāj, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,5%. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, daļai piena produktu, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, svaigiem augļiem, kartupeļiem, kafijai, olām, jogurtam un konditorejas izstrādājumiem.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Latvijā koksne nebūs risinājums elektrības ražošanai tuvākajā laikā, ceturtdien biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Mūsu atbildība ir siltums," norādīja Klauss, piebilstot, ka Latvijas kopējā enerģētikas bilancē, kas saražota no visu veidu kurināmā, siltumenerģija veido virs 60%, elektrība - mazāk par 20%, bet transporta degviela - nedaudz virs 20%.

Tāpat LKF vadītājs pauda, ka Latvijā koksne ir lētākais siltuma avots, taču nevar aizmirst arī par blaknēm, kas rodas, izmantojot koksni kā kurināmo, tostarp dūmiem un pelniem. Lai risinātu šīs problēmas, jāizvēlas atbilstošs apkures inventārs un materiāli.

Klauss arī atzīmēja, ka kurināmo koksni Latvija eksportē granulu formā, kas ir dārgākais mehāniski ražotais kurināmais.

Jau ziņots, ka ceturtdien notika "Zemnieku saeima" ikgadējais kongress, kurā nozares eksperti diskutēja par pārtikas cenu kāpumu un energoresursu pietiekamību Latvijā.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu), palielinājās par 3,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tostarp precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kā cenas mainījušās konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupā, kā arī veselības aprūpei.

Pārtikas preču grupā cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, olām, svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, svaigiem augļiem, šokolādei un konditorejas izstrādājumiem.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem dārzeņiem, augļiem, makaronu izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem un cukuram. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, kefīrs, konditorejas izstrādājumi.

2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada martā bija par 8,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 11,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtas un kultūras grupai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,3 %.