Ražošana

Gala lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms samazinās

Žanete Hāka, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Gala lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms samazinās, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā, sacīja SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Kā iemeslus viņš minēja energoefektivitātes pieaugumu, Idemogrāfiskos faktorus un pēdējo gadu siltās ziemas.

Pēc R. Irkļa teiktā, arī siltumenerģijas tarifi lielākoties ir sarukuši, kas savā ziņā pārsteidzoši, jo samazinoties lietotāju skaitam, varetu gaidīt tarifu kāpumu, viņš uzsvēra.

Lielākais tarifu kritums vērojas pašvaldībās, kur izmanto dabasgāzi. Pēdējos gados daudzi uzņēmumi pārskatījuši savus tarifus un samazinājuši, process turpinās un SPRK saņem daudzus tarifu samazinājumu pieteikumus.

Irklis uzsvēra, ka statistika liecina - zemākais tarifs patlaban ir 0,17%, bet augstākais – 5,28 eiro/MWh, un tas, cik lielu tarifu uzņēmums piemēro, bieži vien atkarīgs no uzņēmuma efektivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mežvidu un Barkavas koģenerācijas staciju operatori pārsūdzēs OIK atļauju atcelšanu

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Kā mainījušās cenas dažādās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 11.05.2017

LASI, KLIKŠĶINOT ŠEIT! Pārtika

Cenu pārmaiņas 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2016.gada aprīli: +5,3%

Cenu pārmaiņas 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017.gada martu: +0,4%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2016. gada aprīli), palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kā cenas mainījušās konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 4,0 %.Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2016. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī sakaru grupai.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,3 %.

Cenas pieauga piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, cukuram, sviestam, konditorejas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, šokolādei un maizei.Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 2,4 %. Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, siltumenerģija un atkritumu savākšana, savukārt lētāka bija dabasgāze.Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (+11,5 %), kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem.Vidējais cenu līmenis sakaru grupā palielinājās par 7,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem.Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Dubultos, atklāta jauna katlumāja, kurā siltumenerģija tiek ražota, izmantojot šķeldu,informē Jūrmalas pilsētas pašvaldībā.

Jaunajā katlumājā ir uzstādīts Austrijas uzņēmumā "Agro" ražots apkures katls ar jaudu 4 megavati (MW) un 1 MW dūmgāzu kondensācijas iekārta, ar kuru dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek iegūta papildu siltumenerģija.

Līdz ar jaunās katlumājas darbību tiek būtiski samazināts dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas ražošanai ne tikai Dubultos, bet arī uzņēmuma kurināmā bilancē kopumā. Iespējami plašāka vietējo energoresursu izmantošana iedzīvotājus pasargā no grūti prognozējama, ārējo apstākļu ietekmēta tarifu pieauguma.

Ikviena jauna iekārta, kas atbilst visām vides aizsardzības un energoefektivitātes prasībām, ne tikai paaugstina siltumapgādes pakalpojuma kvalitāti, bet arī uzlabo siltumapgādes sistēmu kopumā, norāda SIA "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7 %

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām visstraujāk mainījušās cenas?

Žanete Hāka, 08.08.2016

Pārtika
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, saīdzinot ar 2015.gada jūliju: 0,9%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 2%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju: -0,2%

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas siltuma mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu

LETA, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS "Rīgas siltums" (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.

"RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību," uzsvēra Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās samazinājies

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 61 912 teradžouli (TJ), ieskaitot degvielu transportam, liecina Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais energoresursu patēriņš samazinājies par 16 %.

2015. gadā mājsaimniecību energoresursu patēriņš veidoja 28 % no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā. No mājsaimniecībās patērētajiem energoresursiem lielāko daļu veidoja kurināmā koksne (lielākoties malka) un siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem – attiecīgi 41,4 % un 30,4 %. Elektroenerģija veidoja 13,7 % no kopējā energoresursu patēriņa, dabasgāze – 8,9 %, naftas produkti (krāšņu kurināmais, benzīns, dīzeļdegviela u.c.) apkurei, karstajam ūdenim un citām vajadzībām, neskaitot patēriņu transportam – 2,7 %, sašķidrinātā naftas gāze – 1,7 % un pārējie energoresursi (kokogles un cits cietais kurināmais) veidoja 1,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1%

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri), palielinājās par 1,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas palielinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,1 %. Cenas pieauga mājputnu gaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, konditorejas izstrādājumiem, piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, cūkgaļai, sālim un garšvielām, eļļām un taukvielām, saldumiem, konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem, ievārījumam un medum, šokolādei. Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi, kafija, olas, siers un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā pēdējā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.08.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju: -0.9%

Cenu pārmaiņas 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar: 2018.gada jūniju: -1.2%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem

(-11,5 %). Cenas samazinājās cukuram (-35,0 %), svaigiem augļiem (-7,9 %), kafijai (-8,0 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,7 %), šokolādei (-5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (-6,3 %), augu eļļai (-5,5 %). Savukārt dārgāks bija piens (+7,0 %) un piena izcelsmes produkti kā sviests (+18,6 %), skābais krējums (+7,1 %), siers un biezpiens (+3,0 %), kefīrs (+8,4 %). Cenas pieauga arī mājputnu gaļai (+5,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,8 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,7 %), maizei (+2,0 %) un olām (+7,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu un ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, piena produktu cenas turpinās kāpt, prognozēja AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš norādīja, ka lielākā problēma piena pārstrādes nozarē šobrīd ir neskaidrība un stabilitātes trūkums tirgū, tādējādi risinājumi un lēmumi, kas jāpieņem uzņēmumiem, ir mirkļa lēmumi, bez ilgstošas apspriedes.

Tāpat Bērtulsons minēja, ka nevar nosaukt pozīcijas, kuras "Jaunpils pienotavai" nebūtu sadārdzinājušās, norādot, ka piena pārstrādē elektroenerģija un siltumenerģija ir būtiskas izmaksu pozīcijas, taču ir būtiski sadārdzinājies arī iepakojums, tostarp ir arī problēmas ar iepakojuma pieejamību un piegāžu ātrumu.

Viņš atzīmēja, ņemot vērā, ka izmaksas joprojām nav nostabilizējušās, arī piena produktu cenas augs, lai gan, iespējams, ne tik strauji kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā mainījušās cenas konkrētās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 08.12.2016

Pārtika
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada novembri: 2,6%
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 3,4%
izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gada oktobri: 1,2%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri), palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6 %. Cenas pieauga pienam, sieram un olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, maizei un graudaugiem, sviestam, saldumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, sālim un garšvielām, ievārījumam un medum, atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt lētāka kļuva kafija, augu eļļa, svaigi dārzeņi, kartupeļi, svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar 2015. gada 12 mēnešu vidējo (2016. gada vidējā inflācija), palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Precēm cenas palielinājās par 0,5 %, bet pakalpojumiem – par 0,8 %.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri), palielinājās par 2,2 %. Precēm cenas pieauga par 1,7 % un pakalpojumiem – par 3,4 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru