Jaunākais izdevums

Krievijas lidmašīnu Sukhoi iegāde nacionālajai aviokompānijai airBaltic būtu izdevīgs darījums, taču lēmumu par Krievijas lidmašīnu iegādi nav pieņemts, šodien žurnālistiem apgalvoja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Pirms pieņemt lēmumu par lidmašīnu iegādi, tiek veikta analīze. Konkrētajā gadījumā Sukhoi lidmašīnas ir lētākas un tiktu piegādātas ar labākiem nosacījumiem, sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka nekāds lēmums vēl nav pieņemts. Aviokompānija par konkrēto lidmašīnu iegādi lems tikai pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu par investora piesaisti airBaltic.

Gauss pauda cerību, ka Saeima pieņems aviokompānijai pozitīvu lēmumu. Ja Saeimas atbilde būs negatīva, tas nekas - nākamajā dienā domāsim, ko darīt. Pagaidām citas alternatīvas neizskatām, sacīja Gauss.

Viņš pauda viedokli, ka lēmums par Sukhoi lidmašīnu iegādi ir politizēts, taču pēc Gausa domām šis būtu izdevīgs darījums.

Tāpat airBaltic vadītājs norādīja, ka Prudentia atrastais investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess nav piedalījies lēmuma pieņemšanā par Sukhoi iegādi.

Kā ziņots, valdība vakar pēc aptuveni trīs stundas ilgas sēdes nolēma, ka pieņems Satiksmes ministrijas (SM) izraudzītā vācu investora Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.

Pērn airBaltic strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija. Pašlaik airBaltic galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa drauga Hansa Rūdolfa Vērla aviokompānija CityJet plāno iegādāties 25 krievu lidmašīnas Sukhoi SuperJet100

Par to aviācijas portālam aero.de izsakās CityJet vadītājs Pēteris Onkens. Šo lidmašīnu iegādes fakts ar tieši šīs aviokompānijas starpniecību ir interesants arī Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lems par investoru

Iespējams, jau rītdienas valdības sēdē slēgtajā daļā tiks izskatīts jautājums par AirBaltic iespējamo investoru. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss LTV norādījis, ka neiesaka AirBaltic piedāvāto investoru izvēlēties, jo saistībā ar to pastāvot dažādi, arī drošības riski.

Jau ziņots, ka septembrī valdības nolīgtais konsultants Prudentia paziņoja, ka AirBaltic ir atrasts jauns investors. Tā vārds netika minēts, tomēr vairāki televīziju raidījumi ziņoja, ka šis investors varētu būt ar Krievijas finanšu aprindām saistītais Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. Kā ziņots LTV raidījumā 1:1, Montāgs – Girmess iepriekšējai Martina Gausa vadītajai aviokompānijai Malev tirgoja tieši Sukhoi Superjet markas lidmašīnas. Taču Malev jau kopš 2012. gada sākuma ir bankrotējusi. Krievijā ražotajām lidmašīnām Sukhoi Eiropā nav labs noiets, jo īpaši tagad, kad ievērojama daļa Krievijas uzņēmumu iekļauti sankciju sarakstā. Sukhoi ir ģeopolitiski jutīgs uzņēmums, jo ražo arī militārās lidmašīnas. Jau minētajā raidījumā 1:1 M. Gauss sacīja, ka no ģeopolitiskā viedokļa Sukhoi Superjet lidmašīnu iegādi nav izvērtējis, taču pauda uzskatu, ja lidmašīna ir sertificēta un tai ir atļauts lidot Eiropā, ja tā ir droša un ekonomiski izdevīga, tad AirBaltic izskatīs jebkuru pasaules tirgū pārdotu lidmašīnu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic meklē inženierus darbam ar Sukhoi lidmašīnām

LETA, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja airBaltic iepirks Krievijā ražotās Sukhoi lidmašīnas, to varētu pat uzskatīt par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pret Krieviju atcelšanu, jo kompānija, kura ražo attiecīgās lidmašīnas, ražo iznīcinātājus un bumbvedējus, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Skudra sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka tas nav noslēpums, ka Sukhoi pasažieru lidmašīnas sāktas ražot, saglabājot kompānijas galveno profilu - kara aviāciju. «Viņi ražo iznīcinātājus, bumbvedējus, triecienlidmašīnas un tamlīdzīgas lietas. Es gan pieņemu, ka juridiski civilo lidmašīnu nodaļa vai frakcija ir nodalīta no militāri rūpnieciskā koncerna, bet faktiski tas lietas būtību nemaina. Pazīstot to, kā lietas kārto Krievijā un kā tur tiek veikta pārvalde, varam iedomāties, ka tā nodalīšana notikusi vien pēc būtības,» skaidroja Skudra.

Pēc viņa domām, būtisks ir fakts, ka tieši vai netieši, ja tiek iepirktas šīs lidmašīnas, Latvija de facto piedalīsies Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa darbības atbalstīšanā vai finansēšanā. «Šajā gadījumā Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, tāpat kā Krievijas Gazprom un Krievijas dzelzceļu, interesē, lai viņu rokas pirksti kā pagarinājums iestieptos Eiropas Savienības (ES) ekonomikā,» sprieda Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā, norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš pauda, ka, pirmkārt, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir ekskluzīvās tiesības izsniegt gaisa kuģu un to detaļu tipa sertifikātus, kā arī atļaut trešo valstu operatoriem veikt darbības Eiropas Kopienā. Pašreiz «Sukhoi Superjet-100» gaisa kuģa tipam ir spēkā esošs EASA apstiprināts (izsniegts) gaisa kuģa tipa sertifikāts. Vienlaikus EASA ir izsniegusi atļauju aviokompānijai «Aeroflot» veikt darbību Eiropas Kopienā, izmantojot minēto gaisa kuģi.

«Otrkārt, gan nesenais notikums Latvijas gaisa telpā, kad gaisa kuģis paaugstinātas drošības apstākļos veica nosēšanos starptautiskajā lidostā «Rīga», gan incidents Maskavas lidostā joprojām tiek izmeklēts un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka minētie gadījumi būtu savā starpā saistīti,» pauda Gorodcovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī pieredzētā aviokatastrofa un tehniskas problēmas vēl citos reisos nav likušas pārskatīt lidmašīnu Sukhoi Superjet-100 ražošanas apjomus un to būvēšana norisinās saskaņā ar iepriekšējiem plāniem.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Maskavas Šeremetjevas lidostā lidsabiedrībai «Aeroflot» piederošā «Sukhoi Superjet-100» markas lidmašīna cieta katastrofā, kurā gāja bojā 41 pasažieris. Savukārt nedēļu vēlāk šīs markas lidaparāta, kuram vajadzēja doties no Maskavas uz Rīgu, salonā pirms izlidošanas tika sajusta deguma smaka, tomēr pēc lidmašīnas pārbaudes bojājumi netika konstatēti.

Vēl pirms tam, aprīļa beigās lidsabiedrības «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet-100» neilgi pēc pacelšanās no lidostas Rīga, tehnisku problēmu dēļ atgriezās un nolaidās paaugstinās drošības apstākļos.

Galerijā ieskats Sukhoi Superjet-100 pasažieru lidmašīnas montāžas procesā Gagarin Komsomolsk-on-Amur lidmašīnu ražotnē Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ar ko atšķiras Boeing 737 MAX un Sukhoi Superjet katastrofas

Egons Mudulis, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais Latvijas nacionālās aviokompānijas «solīdais Eiropas investors» kā savu kontaktadresi uzrāda Panamu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien valdība varētu lemt par Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic nākotni, kas ietver sevī jauna privātā investora piesaisti. Kā potenciālais finanšu investors, kas aviokompānijā būtu gatavs ieguldīt ap 50 miljoniem eiro, neoficiāli ir minēts Ralfs Dīters Montāgs Girmess. Ilggadējais AirBaltic konsultants Prudentia, ar ko valdība šoruden nolēma pārtraukt sadarbību, norādījusi, ka ir izdevies atrast AirBaltic «solīdu Eiropas investoru». DB rīcībā esošā R. D. Montāga Girmesa prezentācija par Krievijas kompānijas ražotajām Sukhoi Superjet 100 lidmašīnām (ar šo lidmašīnu tirdzniecību šis investors nodarbojas – red.) gan liecina, ka par savu kontaktadresi Girmess norāda Panamu, bet sazvanīt viņu var pa vācu mobilā telefona numuru, kā arī Krievijas telefona numuru. Kā ziņojuši vairāki Latvijas mediji, ja kā AirBaltic investors tiktu izvēlēts Montāgs Girmess, AirBaltic varētu būt jāiegādājas arī vairākas Sukhoi Supertjet 100 lidmašīnas.Sankciju aspekts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar AirBaltic patlaban neapšaubāmi ir sarežģīta, investors tika atrasts vēlu, un tas ir pārmetums Prudentia, ka tas notika tikai šā gada vasarā, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Ir nepieņemams, ka AirBaltic flotē varētu parādīties Sukhoi Superjet, jo šis civilo lidmašīnu ražotājs darbojas sancionēta militāro lidmašīnu ražotāja paspārnē, kas palīdz attīstīt Krievijas militāro kompleksu.

Valdība ir pieņēmusi šādu lēmumu, un pirmdien būs atkārtots lēmums, taču neredzu iemeslu, kādēļ Saeimai par to būtu jābalso, jo Saeimai prasīt piekrišanu ir samērā nekorekti, ņemot vērā, ka tā nezina visas detaļas līguma kontekstā, uzsvēra R. Zīle, piebilstot, ka valdībai ir tieša informācija par investoru, turklāt naudas izcelsmes pārbaude ir attiecīgo dienestu rīcībā.

Zīle piebilda, ka lēmums nonāks arī līdz Eiropas Komisijas uzraugošajām institūcijām un Eiropā patlaban šajā situācijā saistība ar Krievijas naudu nav vienalga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kozlovskis šodien skaidros, vai kāda aviokompānija ir brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic

LETA, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) centīsies noskaidrot, vai patiesībai atbilst runas, ka kāda no aviokompānijām brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic gadījumā, ja tā iegādāsies Sukhoi lidaparātus.

Kozlovskis pastāstīja, ka šodien tiksies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekiem, lai noskaidrotu, vai izskanējusī informācija atbilst patiesībai - vai ir saņemta oficiāla informācija, vai arī tās ir tikai spekulācijas.

Tāpat ir jāsaprot, kā tas var ietekmēt airBaltic turpmāko attīstību, minēja Kozlovskis. Viņš atgādināja, ka aviācijas nozarē valda nežēlīga konkurence, kas balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc, virzot kādu konkrētu biznesa modeli, kompānijas vadībai ir jāparedz visi iespējamie riski.

«Jebkurā gadījumā par biznesa modeli, par tā īstenošanu un sekām atbildība ir jāuzņemas kompānijas vadībai un kapitāldaļu turētājam,» teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien slēgtā sēdē ar sešām balsīm par un divām pret atbalstīja 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai airBaltic.

Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) pēc divu stundu garas sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka komisija atbalstīja lēmuma projektu saistībā ar aizdevumu airBaltic. Tas paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām ariBaltic attīstības nodrošināšanai palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāru līguma parakstīšanas. Darījumam nebūs negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmuma projekts paredz noteikumu, ka airBaltic un tās meitas sabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai citā veidā izmantot to vasltu militāri rūpniecisko kompleksu vai uzņēmumu produkciju, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās 2.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidmašīnu konkurence pieaug

Dienas Bizness, 29.10.2015

Ķīnas prezidents Sji Dziņpins vizītes laikā ASV viesojās aviobūves giganta Boeing ražotnē

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviobūves korporācijas regulāri publicē prognozes par pasažieru lidmašīnu un pārvadājumu tirgiem nākamajiem 20 gadiem, un līdz ar to aviobūve ir viena no nedaudzajām industrijām, kura izsaka prognozes tik ilgam laika posmam. Prognozes gan neaptver konkrētus lidmašīnu modeļus, bet tikai to kategorijas, turklāt pētījumu autori nespēj paredzēt tādus notikumus kā, piemēram, 2007. gadā sākusies globālā finanšu krīze, tomēr kopējās tendences un tirgu apjomus tās iezīmē samērā precīzi, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Atbilstoši pēdējai Boeing prognozei līdz 2033. gadam pasaulē tiks saražots 36 770 maģistrālo aviolaineru, bet to globālais parks palielināsies no 20 910 šīs klases lidmašīnām 2013. gadā līdz 42 180 laineriem 2033. gadā. Kopējā saražoto lidmašīnu vērtība būs 5,2 triljoni ASV dolāru (4,7 triljoni eiro), kas ir gandrīz trešā daļa ASV šābrīža iekšzemes kopprodukta.

Prognozē arī teikts, ka 25 680 lidmašīnām (gandrīz 70%) būs šaurfizelāžas laineri (t. i., Boeing 737, A320, MS-21 un C919), kuru vērtība līdzināsies 48% visu jauno lidmašīnu vērtības. Reģionālo lidmašīnu šajā laika posmā tiks saražots 2490 vienību apjomā, un to daļa kopējā tirgū naudas izteiksmē būs zem 2% jeb aptuveni 100 miljardiem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien vienojās nacionālās aviokompānijas airBaltic biznesa plānā vairs neparedzēt iepriekš plānoto Krievijā ražoto lidmašīnu Sukhoi iegādi, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu par airBaltic biznesa plānu.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pēc sēdes informēja, ka šodien valdība sprieda par tehniskām izmaiņām airBaltic biznesa plānā, kas paredz, ka, veicot jebkuras izmaiņas airBaltic biznesa plānā, turpmāk tās būs jāsaskaņo valdībā.

«Turpmāk airBaltic būs vismaz divas reizes gadā jāatskaitās Ministru kabinetam par izmaiņām biznesa plānā,» norādīja Ozoliņš.

Tāpat valdība atbalstīja lēmumu aviokompānijas biznesa plānā noteikt vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Grimesu kā aviokompānijas investoru.

Kā ziņots, Saeima piekritusi 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SM: Montāgs-Girmess joprojām nav informējis, kad būs gatavs parakstīt airBaltic akcionāru līgumu

LETA, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionārs jau kopš decembra ir gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, taču iespējamais investors joprojām nav informējis, kad būs gatavs to darīt, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban «futbola bumba» jeb līguma projekts esot vācu investora pusē. «SM nevar komentēt investora rīcību attiecībā par līguma parakstīšanu,» uzsver SM.

SM atkārtoti skaidro, ka līguma parakstīšana plānota tuvākajā laikā. «Tiklīdz būs informācija par plānoto līguma parakstīšanu, tad pāris dienas iepriekš to darīsim zināmu,» uzsver ministrijā.

Jautājumi, kuri skar Bombardier lidmašīnu iegādi un maksājumus, esot airBaltic pārziņā. Lidsabiedrība savukārt pagaidām nav sniegusi atbildes par maksājumu kavējumiem par lidmašīnām.

Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno airBaltic investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas airBaltic vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar Bombardier CS300 lidmašīnu pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic investīciju vēl nav, neesošās naudas tērētāju rinda tikai aug, bet kompānijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji relaksēti

Kad nu otro iespēju satiksmes ministra amatā izpildīties gaidošā Ulda Auguļa aicinātās Prudentias piedāvātais Vācijas investors tomēr nespēja naudas vietā iesmērēt Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai krievu Sukhoi Superjet lidmašīnas, AirBaltic pie solītajiem 52 milj. eiro janvārī tā arī netika. Tomēr valdības apsolījums par 80 milj. eiro piešķiršanu, šķiet, uz kādu laiku ir nomierinājis lidsabiedrības kreditorus, tā ka arī šoruden gaidāmo jauno lidmašīnu piegādātājs Bombardier, neraizēdamies par avansa maksājumu, acīmredzot negrasās iedzīt AirBaltic strūrī.

To, cik ilgi kompānija var gaidīt, kamēr vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess atcerēsies, kurā atvilknē naudiņu noglabājis, zina vien tās darbinieki un droši vien arī Satiksmes ministrijas vadība. Diemžēl pastāv iespēja, ka nemaz nav, ko atcerēties. Kompānijas un ministrijas pārstāvju relaksētība, iespējams, liecina, ka tiem padomā puslīdz reāls plāns B, lai pāris nedēļu laikā situāciju atrisinātu. Tas, cik izdevīgi ir citi piedāvātie naudas aizdošanas varianti, ir atklāts jautājums, turklāt ne kura katra nauda varētu būt vēlama. Zinot Ventspils mēra attiecības ar 80 milj. eiro no Ventspils naftas akciju pārdošanas ieguvušā Ventbunkera kontrolētājiem, grūti iedomāties, kā lidsabiedrība varētu tikt pie šīs naudas ZZS ministra laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nav skaidrs, vai Prudentia saņems aptuveni 1,04 miljonus eiro par airbaltic investora piesaisti

Dienas Bizness, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrs, vai konsultants Prudentia saņems aptuveni 1,04 miljonus eiro lielu atlīdzību par 52 miljonu eiro investīcijām, ko nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic apņēmies veikt vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura demisiju trešdienas rītā negaidīti pieprasīja premjere Laimdota Straujuma, Dienai uzsver, ka līgums ar Prudentia vairs nav spēkā un viņš ar politisku lēmumu par šādas atlīdzības izmaksu uz valdību «nekādā gadījumā neietu,» ceturtdien raksta laikraksts Diena.

A. Matīss jau iepriekš norādīja, ka konkrētā investora piesaisti nav veikusi Prudentia. Citādās domās ir pats finanšu konsultants. «Protams, tie esam mēs, kas šo investoru atrada. Visos šajos četros gados tie bijām mēs, kas to lielo darbu izdarīja, un tas ir rezultējies ar konkrētu piedāvājumu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem mums pienākas komisija,» kategorisks ir Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Uz iebildumiem viņš atbild strikti: «Lai Matīsa kungs skaidro saviem vēlētājiem savas darbības pats. Mēs esam profesionālu investīciju banka, mēs ar šo investoru esam parakstījuši visāda veida dokumentus, mēs esam nodrošinājuši un asistējuši arī padziļinātās izpētes procesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Komercnoslēpuma dāvana noslēpumainajai ministrijai

Egons Mudulis, DB žurnālists, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbildināšanās ar nacionālās lidsabiedrības biznesa interesēm ļauj turpināt tirgot publikai kaķi maisā

AirBaltic ir viens pamatīgs Latvijas veiksmes stāsts, kas nākotnē varētu kļūt par visas tautas lepnumu. Jau rudenī sāksim lidot ar modernākajām lidmašīnām pasaulē, un pāris gadu laikā no garās stratēģisko investoru rindas izvēlēsimies to, kurš solīs visvairāk ieguldījumu, savienojumu un pasažieru miljonu. Aviācijas pienesums veicinās tautsaimniecības uzplaukumu, un Latvija pasaulē tiks atpazīta kā pasažieru tranzīta lielvalsts. Lai kā gribētos, diezin vai šāda saulaina nākotne tik viegli dosies rokā. Lai Satiksmes ministrijas un AirBaltic pārstāvji varētu uzburt idillisku ainu pilsoņu prātos, stāstot par saviem varoņdarbiem bijušā vadītāja Bertolta Flika savārītās putras izstrebšanā un iespējām, kas tādēļ pavērušās uzņēmumam, bez makaronu karināšanas vai vismaz nevēlēšanās teikt patiesību viņiem publiskajā komunikācijā nekādi neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Slikts teātris ar tālejošām sekām

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, kas patiesībā pašlaik notiek ap nacionālo aviokompāniju AirBaltic, saprot vien daži cilvēki, pārējai sabiedrībai tiek rādīts politiski ekonomiskais balagāns

Stāstā par jauno Latvijas nacionālās kompānijas AirBaltic investoru, satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju un iespējamo Latvijas valdības gāšanos daudzi gali neiet kopā. Publiskajā telpā izskan arvien nesakarīgāki Latvijas amatpersonu izteikumi, kas diemžēl neļauj saprast patiesību, taču ļauj nojaust, ka valdība kaut kādu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu, ko pati nav gribējusi darīt. Tas liek uzdot daudzus jautājumus par to, kas slēgtajā valdības sēdē notika tāds, ka cilvēks, konkrēti Anrijs Matīss, kurš domāja «pret» jauno investoru, tomēr pieņēma lēmumu «par»? Kas notika nedaudzajās atlikušajās nakts stundās, ka Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma nākamajā rītā pieprasīja satiksmes ministra demisiju, lai gan iepriekšējā vakarā valdība bija pieņēmusi pilnīgi vienprātīgu lēmumu par AirBaltic nākotni un piesaistāmo investoru? Kas tas ir par investoru, kurš var izraisīt kritiski noskaņota ministra atstādināšanu no amata, ja viņa vadītā ministrija nozīmīguma ziņā ir viena no pašām svarīgākajām valstī? Ja tas nav pats investors, tad kādi citi ietekmīgi ļaudis viņa aizsegā to ir panākuši? Un ne tikai to, jo patiesībā šūpojas visa Latvijas valdība un, ļoti iespējams, būtu jau kritusi, ja vien ne klasiskais, dzelžainais arguments – «jāpieņem budžets»...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti piegādes kavējumiem AirBaltic paveras jaunas iespējas, taču nevar darīt visu tāpat kā līdz šim

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda aviācijas konsultāciju kompānijas Leeham analītiķis Bjorns Fērms, kas ir arī aeronavigācijas inženieris un testa pilots. Viņš reizē ar Baltijas mediju pārstāvjiem viesojās Bombardier lidmašīnu ražotnē Meribelā, Kvebekā, lai aplūkotu pasaulē pirmo komerciālo CS300, ko Latvijas nacionālā aviosabiedrība AirBaltic paredzējusi saņemt šā gada 1. decembrī.

«AirBaltic noslēdzis ļoti labu darījumu,» par 20 CS300 lidmašīnu iegādi saka B. Fērms. Viņš atzīmē, ka sekojis līdzi šī modeļa izstrādei, un tas esot ļoti labs.

Vai tiesa, ka lidmašīna ir vieglāk vadāma? Leeham eksperts atbild apstiprinoši. Proti, lasot tūkstošiem lapu garo rokasgrāmatu, ir redzams, ka tas ir pavisam jauns lidaparāts salīdzinājumā ar Airbus, kam arī ir elektriskā lidojuma vadības sistēma, taču tās uzbūve ir 30‒35 gadu veca. Tas ir redzams, piemēram, no pārbaudāmo lietu saraksta, kas CSeries gadījumā ir vienkārša un loģiska, rokasgrāmatā ir apvienotas labākās no Boeing un Airbus pieejām, kā arī aizlienēti uzlabojumi no biznesa klases reaktīvo lidmašīnu rokasgrāmatām. «Kā militārais lidotājs uzskatu, ka šajā sarakstā nav nepieciešami nieki, tikai galvenās lietas,» uzsver B. Fērms. Savukārt pasažieriem ir vairāk vietas kājām, ir lielāki logi u.c. Ērtuma ziņā gan E-Jet, gan Sukhoi, gan CSeries pārspēj Airbus vai Boeing.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostā Rīga paaugstinātas drošības apstākļos nolaidusies Aeroflot lidmašīna

LETA, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» šodien paaugstinātas drošības apstākļos nolaidusies lidsabiedrības «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet 100», pastāstīja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Lidosta saņēmusi ziņojumu no lidmašīnas par tehniskām problēmām un tā nolaižoties tika sagaidīta pēc augstākajām drošības prasībām.

Lidojumu izsekošanas portālā «flightaware.com» pieejamā informācija liecina, ka lidmašīna no Rīgas uz Maskavu izlidoja plkst.14.25, bet aptuveni virs Rēzeknes tā strauji samazināja augstumu no 10 kilometriem līdz trim kilometriem, apgriezās un devas atpakaļ uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas Šeremetjevas lidostā svētdien avārijas nolaišanās laikā aizdegusies iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 78 cilvēkiem, un no viņiem gājis bojā 41 cilvēks, liecina Krievijas Izmeklēšanas komitejas sniegtā informācija.

«Aviolainerī (..) atradās 78 cilvēki, ieskaitot apkalpes locekļus. Pēc precizētiem datiem, kas pašlaik ir izmeklēšanas rīcībā, no viņiem palikuši dzīvi 37 cilvēki,» sacīja Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Vairāki cilvēki ievainoti.

Pēc Šeremetjevas lidostas sniegtās informācijas, Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet 100» ar 73 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacēlusies no Šeremetjevas lidostas, lai dotos uz Murmansku, taču apkalpe ziņojusi par tehnisku problēmu un nolēmusi atgriezties. Lidmašīna veikusi «cieto» nolaišanos uz skrejceļa.

Pēc informēta avota teiktā, lidmašīnai radušās tehniskas problēmas, tāpēc piloti nolēmuši atgriezties lidostā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitušies pret skrejceļu un lidmašīna aizdegusies, jo degvielas tvertnes bijušas pilnas. Turklāt bija pazuduši radiosakari ar dispečeriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmeklētāji izskata vairākus Šeremetjevā sadegušās lidmašīnas katastrofas cēloņus

LETA, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Komentāri

Pievienot komentāru