Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

Likuma grozījumos mēs saskatām tendences, kas var radīt riskus sabiedrībai, nacionālā zāļu tirgus stabilitātei, zāļu kvalitātei un viltojumu ienākšanai valstī

Tā intervijā atzīst Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča.

Latvijas Ārstu biedrība un virkne asociāciju ir izteikušas asus iebildumus pret Veselības ministrijas virzīto zāļu regulējuma maiņas paketi, sakot, ka tā palielinās zāļu blakņu un viltojumu risku. Ko sabiedrībai dos Veselības ministrijas virzītie normatīvo aktu grozījumi?

Jūs man to jautājat?

Zāļu valsts aģentūras atbildības joma ir arī medikamentu kustība valstī un zāļu drošums.

Vispirms jāsaka, ka tā ir Veselības ministrijas sagatavota Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu pakete. Mēs vairākkārt esam izteikuši ministrijai viedokli par šiem projektiem. Dažos soļos mēs pat neesam lūgti to darīt, bet vienalga esam bijuši pilsoniski aktīvi un esam to darījuši. Jāsaka, ka tikai ļoti neliela daļa no mūsu ieteikumiem –sīkas detaļas – ir ņemta vērā. Diemžēl aģentūra nav spējusi mainīt ministrijas viedokli un konceptuālo, politisko uzstādījumu šiem noteikumiem.

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena Grindeks akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka Grindeks akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Lai pasargātu pacientus no neatbilstošu bezrecepšu medikamentu lietošanas, turpmāk sabiedrībai paredzētajā zāļu reklāmā būs jānorāda aicinājums konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu, biznesa portālu Db.lv informēja Veselības ministrija. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā tiek izplatīti zāļu bezmaksas paraugi.

Ministru kabinets šodien, 6.martā, pieņēma noteikumus "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus". Noteikumos ir precizētas normas, kas regulē zāļu reklāmas saskaņošanas kārtību un zāļu bezmaksas paraugu izsniegšanu, palielinot kopējo izsniedzamo recepšu zāļu bezmaksas paraugu skaitu.

Noteikumos ir noteikts, ka turpmāk Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izdotais saskaņojums zāļu reklāmai būs derīgs nenoteiktu laiku, līdzšinējo divu gadu vietā, bet, ja reklāmas materiālā tiks veiktas izmaiņas, tad iesniedzējs būs atbildīgs par to saskaņošanu ar Zāļu valsts aģentūru. Noteikumi arī paredz jaunu kārtību salīdzinošās zāļu reklāmas saskaņošanai. Līdz šim kārtība paredzēja, ka reklāmas iesniedzējs informēja arī tās personas, kuru šī reklāma var skart. Noteikumos tagad ir noteikts, ka trešajai personai, uzzinot no ZVA interneta mājas lapas par zāu reklāmu, ir tiesības vērsties ZVA un lūgt iepazīties ar reklāmas materiālā iekļauto salīdzinājumu un iesniegt savu viedokli un argumentus.

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Saistībā ar konstatētām nepilnībām Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pieņēmusi lēmumu apturēt «Rigvir» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests (NVD) lems par «Rigvir» svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta, informē ZVA.

Šodien ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas laikā veiktās zāļu «Rigvir» šķīdums injekcijām paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka «Rigvir» sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums, nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.

Kā procedūru skaidroja ZVA, uzņēmums, kas zāles reģistrējis, ir atbildīgs par katras zāļu sērijas kvalitātes kontroli, tomēr līdztekus tam tirgus uzraudzības gaitā ZVA sadarbībā ar Veselības inspekciju (VI) izņem zāļu paraugus no licencētām lieltirgotavām un aptiekām, lai novērtētu zāļu atbilstību kvalitātes prasībām. Zāļu paraugu kvalitātes testēšana ir rutīnas pasākums, kas var skart jebkuras Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles.

Šodien, 19. decembrī akciju sabiedrības Grindeks Valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons un Padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans svinīgi ieguldījuši kapsulu jaunās Perorālo zāļu ražotnes pamatos.

Kapsula simbolizē Grindeks izaugsmi un attīstību pēdējo 60 gadu laikā, tāpēc tajā ievietoti dažādi materiāli par uzņēmumu - Grindeks jubilejas avīze, publikācijas par uzņēmumu, Grindeks grāmata, kuri nākamajām paaudzēm vēstīs par uzņēmuma sasniegumiem.

Kapsulas ievietošanai izvēlēts 19.decembris - Grindeks 60 gadu jubilejas priekšvakars, lai tā kalpotu kā atskaites punkts nākamajiem uzņēmuma darbības gadiem.

Atzīmējot savu jubileju, AS Grindeks ir devis arī uzņēmuma jubilejai veltītu grāmatu "60 gadi - stāsti par uzņēmuma izaugsmi", kurā apkopotas uzņēmuma vadošo darbinieku un sadarbības partneru atmiņas par Grindeks pagātni, stāsti par uzņēmuma tagadni un iecerēto nākotnē. Ir izveidots arī īpašs Grindeks muzejs, kurā iekļautas vairākās, uzņēmuma izaugsmei veltītas ekspozīcijās.

Pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem, tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi Konkurences padome (KP).

KP 2018. gada pavasarī veiktās patērētāju aptaujas dati liecina, ka 87 % respondentu ir bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.

KP izpēte liecina, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija – 83 % tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus. Tāpat abos zāļu izplatīšanas līmeņos – ražotāju un lieltirgotavu – pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī tās ir grūtības ieplānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas, savukārt lieltirgotavu līmenī – caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Tas savukārt nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.

Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas jau iesniegts izskatīšanai 5.decembrī gaidāmajā Valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai, informē VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Papildus noteikumu projektā paredzēta iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm (līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt zāļu nepieejamības riskus.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

Gan Latvijā, gan Krievijā audzis pieprasījums pēc Latvijas farmācijas uzņēmuma AS Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, kas šonedēļ nonāca pasaules mediju uzmanības lokā pēc tenisistes Marijas Šarapovas paziņojuma par pozitīvām dopinga analīzēm, proti, tenisistes organismā atklāta meldonija klātbūtne.

Krievijā interneta aptieku tīklā apteka.ru būtiski audzis pieprasījums pēc Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, interneta vietnē pharmvestnik.ru publicētā rakstā stāsta zinātniskā ražošanas kompleksa Katren attīstības direktors Anatolijs Tencers. Ja agrāk šajā interneta vietnē dienā bija 50-60 Mildronāta pieprasījumi, tad 8.martā reģistrēti 1100 pieprasījumi, 9.martā - 1200, stāstījis Tencers. Pēc viņa teiktā, preparāta pārdošanas apjoms kopš 7.-8.marta audzis 15-20 reizes.

Šonedēļ salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu arī Latvijā vērojams «zināms pieaugums» Mildronāta tirdzniecībā, aģentūrai LETA sacīja ražotāja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā nevajadzētu veidoties situācijai, ka produkts nav pieejams. Grindeks noliktavās ir Mildronāta rezerves, medikaments ir pieejams arī vairumtirdzniecības bāzēs. Ja zāles ir izpirktas kādā konkrētā aptiekā, tad 12 līdz 24 stundu laikā medikaments aptiekai atkal tiek piegādāts, paskaidroja Kļaviņa.

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē lielākā akcionāra SIA "Liplat Holding" izteikto piedāvājumu un norāda, ka "Liplat Holding" veiktā obligātā akciju atpirkšana un tai sekojošā akciju izslēgšana no regulētā tirgus ļaus "Grindeks" ietaupīt un pārstrukturēt administratīvos resursus un kapacitāti, efektīvāk koncentrēties uz pamatdarbības virzieniem, kā arī operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, sekmējot uzņēmuma un "Grindeks" koncerna konkurētspēju un turpmāko attīstības procesu.

Valde paziņojumā biržai norāda, ka uzņēmums turpinās komercdarbību, pamatojoties uz valdes izstrādāto stratēģiju un statūtos noteiktajiem darbības veidiem.

Paziņojumā teikts, ka "Liplat Holding" piedāvājums tieši vai netieši neietekmēs "Grindeks" turpmāko darbību un to nodarbinātības politiku, stratēģiskos plānus, darba vietu skaitu, uzņēmuma komercdarbības atrašanās vietu, jo visi šie aspekti noris saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju.

Starp sirds un asinsrites sistēmu slimībām paredzēto zāļu ražotājiem pastāv spēcīga konkurence, un nav vērojama liela tirgus dalībnieku mainība.

Pēdējo trīs gadu laikā palielinājies arī zāļu vairumtirgotāju skaits, un 2013. gada nogalē Latvijā bija izsniegtas licences 63 zāļu vairumtirgotājiem.

Tā liecina Konkurences padomes (KP) noslēgtā asinsrites sistēmas slimību ārstēšanai paredzētā zāļu tirgus izpēte. Tās laikā KP aplūkoja tirgus struktūru un tendences, kā arī izvērtēja cenu noteikšanu ietekmējošos faktorus, oriģinālo un ģenērisko zāļu pieejamību un to savstarpējo ietekmi.

Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu ražošanu vai tirdzniecību, jārēķinās ar zāļu ražošanas un izplatīšanas tirgiem raksturīgajām administratīvajām un finansiālajām barjerām, kas saistītas ar reģistrācijas un pārreģistrācijas maksājumiem, ražošanas uzsākšanas un zāļu izplatīšanas izdevumiem. Ģenērisko zāļu ražošanas uzsākšanu un izplatīšanu ietekmē oriģinālo zāļu patentaizsardzība.

Pašlaik spēkā esošajai Eiropas Savienības (ES) zāļu drošuma uzraudzības sistēmai jākļūst racionālākai un tā jāstiprina, atsaucoties uz sabiedrības aptauju, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā (EK). ES tiesiskais regulējums šajā jautājumā ir sarežģīts un vairākos aspektos pārklājas.

Tāpat ir nepieciešams precizēt procesā iesaistītajām personām piešķirtās lomas un uzticētos pienākumus. Esošo juridisko noteikumu individuāla izpilde dalībvalstīs ir radījusi sarežģītas un atšķirīgas ziņošanas prasības nozarei, turklāt lēmumu pieņemšana ES līmenī ir pārlieku sarežģīta, norāda EK.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens (Günter Verheugen) 26.februārī paziņoja, ka nepieciešams stiprināt ES zāļu drošuma uzraudzības sistēma. Priekšlikuma svarīgākais mērķis ir precizēt zāļu drošuma uzraudzībā iesaistīto lomas un pienākumus, vienkāršot prasības par ziņošanu un gādāt, lai tiktu veikti pamatīgi pētījumi par drošumu, kurus attiecīgi varētu izmantot ES lēmumu pieņemšanas procesā. Šīs reformas uzlabos sabiedrības veselības aizsardzību un nodrošinās jaunu un novatorisku medikamentu drošu lietošanu.

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Zāļu ražošanā pircējiem 100% jāpaļaujas uz zāļu ražotāju - tiem, kam zāles nepieciešamas, nav iespējas iepriekš novērtēt un pārliecināties, vai nopirktās zāles ir drošas un vai tās sniegs gaidīto rezultātu. Tādēļ zāļu ražošanā atslēgvārds ir «reglaments» jeb receptes precīza ievērošana, sekošana iepriekš noteiktajam par zāļu aktīvo un palīgvielu sastāvu, higiēnas prasību, pareizas ventilācijas un darbinieku plūsmas ievērošana utt., Db.lv stāstīja Grindeks Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas vadītāja Inta Bērziņa.

Jebkura gatavā zāļu forma tiek veidota, izmantojot recepti, un noteiktie vielu daudzumi nosaka zāļu stabilitāti to derīguma termiņa laikā. Kopumā, piemēram, Grindeks pārdotākā produkta, Mildronāta, ražošanā varētu izdalīt astoņus posmus – izejvielu saņemšana, to kontrole, vielu svēršana, masas pagatavošana, kapsulēšana, produkta analīze, iepakošana, gatavā produkta analīze, Db.lv stāstīja Gatavo zāļu formu ražošanas direktore Baiba Galviņa.

Kopumā dienā var saražot aptuveni četrus miljonus 250 mg Mildronāta kapsulu jeb četras sērijas zāļu. Ražošanas process no izejvielu saņemšanas līdz gatavām zālēm – tādām, kas var droši ceļot uz veikalu plauktiem, ilgst aptuveni divas nedēļas, un viens no laikietilpīgākajiem posmiem ir gatavu produktu analīze. Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk! Šoreiz Db.lv aplūkoja, kā tiek ražotas zāles – tabletes un kapsulas – Grindeks rūpnīcā.

Kāpēc medikamenti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir tik dārgi? Kā samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm? Šie jautājumi arvien biežāk parādās masu mediju un sabiedrības uzmanības centrā un, cerams, būs vieni no pirmajiem, ko risinās jaunā valdība.

Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) paziņojumu, ka «salīdzinot 50 medikamentu cenas» lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi Latvijā gandrīz visos gadījumos ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā varam uztvert kā nepārprotamu neuzticības izteikšanu valsts zāļu cenu veidošanas politikai.

Tomēr situācijā, kad, meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc medikamenti ir tik dārgi, gan nebūtu jāaizmirst, ka tas savā ziņā ir arī pašu ražotāju «nopelns». Tieši ražotāja noteiktā medikamenta realizācijas cena, ir bāzes lielums, kas apaugot ar piecenojumiem veido gala cenu aptiekā.

Skaidri zinu, ka ir daudz darba konkurences veicināšanā zāļu tirdzniecībā, un iespējas samazināt zāļu cenas ir gan atsevišķām aptiekām, gan zāļu vairumtirgotājiem, tomēr vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas samērīgumu, nosakot zāļu cenu piemaksas katrā to pārdošanas posmā, stingri regulē Ministru kabineta «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem».

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

No 2007. gada 2. janvāra par AS Grindeks valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais uzņēmuma Finanšu un Administratīvais direktors Jānis Romanovskis, Db.lv informēja AS Grindeks Komunikācijas departamenta vadītājas v.i. Ilze Kreicmane.

A/s Grindeks padome 2006. gada 27. decembrī apstiprināja valdes priekšsēdētāja Valda Jākobsona vēlmi pārtraukt darbu Grindeks valdē. V. Jākobsona lēmums balstīts uz vēlmi atteikties no operatīvo ikdienas darbu veikšanas un pievērsties pētniecības un jaunu produktu attīstības jomai. Sākot ar 2007. gada 2. janvāri V. Jākobsons pildīs AS Grindeks padomes priekšsēdētāja padomnieka pienākumus, un kā galveno izvirzījis mērķi izveidot pētniecības centru Grindekā.

Lēmumu par aiziešanu no Grindeks Valdes priekšsēdētāja amata Valdis Jākobsons izteicis, jo uzņēmumā ir nostrādāti vairāk kā 20 gadi un paveikts ļoti apjomīgs darbs, lai izveidotu Grindeks par Baltijā vadošo farmācijas uzņēmumu. "Grindeks vadības komandā ir augsta līmeņa profesionāļi, mēs nemitīgi augam un iekarojam aizvien jaunus tirgus, tāpēc nešaubos, ka Jāņa Romanovska vadītajai komandai un darbiniekiem izdosies sasniegt izvirzītos mērķus un stiprināt Grindeks kā Baltijas vadošā zāļu ražotāja pozīcijas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Gribu pateikties visiem Grindeks klientiem, sadarbības partneriem, kolēģiem un darbiniekiem par kopā pavadītajiem darba gadiem un paveikto," atzīmēja Valdis Jākobsons.

No 2007. gada 2. janvāra par AS Grindeks Valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais uzņēmuma Finanšu un Administratīvais direktors Jānis Romanovskis.

A/s Grindeks Padome 2006. gada 27. decembrī apstiprināja valdes priekšsēdētāja Valda Jākobsona vēlmi pārtraukt darbu Grindeks valdē. V. Jākobsona lēmums balstīts uz vēlmi atteikties no operatīvo ikdienas darbu veikšanas un pievērsties pētniecības un jaunu produktu attīstības jomai. Sākot ar 2007. gada 2. janvāri V. Jākobsons pildīs AS Grindeks padomes priekšsēdētāja padomnieka pienākumus, un kā galveno izvirzījis mērķi izveidot pētniecības centru Grindekā.

Lēmumu par aiziešanu no Grindeks Valdes priekšsēdētāja amata Valdis Jākobsons izteicis, jo uzņēmumā ir nostrādāti vairāk kā 20 gadi un paveikts ļoti apjomīgs darbs, lai izveidotu Grindeks par Baltijā vadošo farmācijas uzņēmumu. "Grindeks vadības komandā ir augsta līmeņa profesionāļi, mēs nemitīgi augam un iekarojam aizvien jaunus tirgus, tāpēc nešaubos, ka Jāņa Romanovska vadītajai komandai un darbiniekiem izdosies sasniegt izvirzītos mērķus un stiprināt Grindeks kā Baltijas vadošā zāļu ražotāja pozīcijas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Gribu pateikties visiem Grindeks klientiem, sadarbības partneriem, kolēģiem un darbiniekiem par kopā pavadītajiem darba gadiem un paveikto," atzīmēja Valdis Jākobsons.