Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Tikko man darba darīšanās bija iespēja apmeklēt Austriju un pabūt arī tās galvaspilsētā Vīnē. Kā cilvēkam, kurš vairākus gadu desmitus nostrādājis ūdensapgādes sistēmā, man lielāko pārsteigumu sagādāja nevis iespaidīgā arhitektūra vai pilsētas parki, bet gan pārsteidzošais fakts, ka restorānā viesmīlis mums piedāvāja arī iespēju dzert ūdeni, kas ņemts tieši no krāna.

Tas lika aizdomāties, vai kaut kas tāds nav iespējams arī Rīgā.

Tā jau nav, ka arī Rīgas ūdeni no krāna tīri teorētiski nevārītu un papildus neattīrītu nevarētu lietot uzturā. Paradoksāli, bet kā liecina ķīmiskās analīzes, tad ūdens, kuru saņemam no krāna, parasti būtiski neatšķiras no pudelēs fasētā dzeramā ūdens, kuru pērkam veikalos. Pilnīgi iespējams, ka tas arī ir ņemts no krāna. Vienu tādu gadījumu rādīja televīzijā un izrādās, ka nevienu pat nevar sodīt, ja krāna ūdeni pilda pudelēs un pārdod simtiem reižu dārgāk – veselībai nekāds ļaunums netiek nodarīts. Saprotams, lai izbeigtu šādu cilvēku krāpšanu, visiedarbīgāk būtu nodrošināt pilsētas ūdensapgādes sistēmā tik augstu ūdens kvalitāti, lai ikviens varētu izmantot ūdeni uzturā.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Rīgas ūdens ieceri fasēt dzeramo ūdeni ražotāji vērtē neviennozīmīgi.

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens vēlmi fasēt un tirgot dzeramo ūdeni par tirgu kropļojošu un konkurenci graujošu jau nosaucis Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes priekšsēdētājs Uldis Ronis.

Rīgas ūdens savus plānus iecerējis realizēt tuvāko divu gadu laikā, tādējādi gūstot ienākumus esošās ūdensapgādes sistēmas uzturēšanai un attīstības projektiem. Ūdeni paredzēts iegūt no pazemes ūdens dziļurbumiem Ādažu novada Garkalnes teritorijā. Uldis Ronis norādījis, ka Rīgas ūdens vēlme fasēt un tirgot ūdeni neatbilst pašvaldības uzņēmuma pamatuzdevumam - nodrošināt rīdziniekus ar nepieciešamo produktu - kvalitatīvu dzeramo ūdeni - un atbilstošu dzeramā ūdens kvalitāti Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Rīgas domes opozīcijas deputāts Valdis Gavars (V) domes frakciju bloka Vienotība vārdā šodien izplatījis paziņojumu presei, ka Mārupītes apkaimes iedzīvotājiem trūkst dzeramā ūdens, jo viens no SIA Rīgas ūdens brīvkrāniem nemaz neesot uzstādīts.

«Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti saņēmuši Mārupītes apkārtnes iedzīvotāju sūdzības par dzeramā ūdens trūkumu, jo Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens solītais nodrošināt iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, uzstādot brīvkrānus, izrādījies tikai solījums - jau divas dienas brīvkrāns Vācieša un Kantora ielas krustojumā nav pieejams,» teikts Gavara paziņojumā.

Gavars pats personīgi esot pārliecinājies, ka viens no diviem brīvkrāniem, ko solīja Rīgas dome, tiešām nav uzstādīts. Par konstatēto faktu Gavars esot informējis arī Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāju Vjačeslavu Stepaņenko (LPP/LC), taču aktīva rīcība nesekoja.

Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.

Komentējot Rīgas pašvaldības ieceri ražot dzeramo ūdeni, NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis pauž bažas par to, ka pilsētas iedzīvotāji var kļūt par ieguldītājiem Rīgas ūdens biznesā.

«Tiek nojaukta primāro uzdevumu pildīšana: Rīgas ūdens uzdevums ir gādāt par pilsētas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kāpēc to mainām uz biznesa funkciju?» jautā R. Gulbis. Kritiku neizturot apgalvojums par peļņas gūšanu un tās ieguldīšanu Rīgas ūdenssaimniecības attīstībā. Pārtikas segmentā rentabilitātes % gadā nebūs lielāks par 5%, norāda R. Gulbis. Protams, var pieņemt, ka izmantojot priviliģētas konkurences iespējas, izmantojot ES dotācijas, izdosies pārspēt vietējos ekonomikas segmenta uzņēmumus. Tad loģisks kļūstot otrais jautājums : kāpēc valsts sektors cenšas konkurēt ar savas valsts ekonomikas sektoru? Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būs nepieciešamas papildus investīcijas zīmola un tirgus segmenta izveidei. «Vai nav tā, ka pilsētas iedzīvotāji kļūs par ieguldītājiem Rīgas ūdens biznesā nevis par pakalpojuma saņēmējiem? Eksports prasīs vēl papildus ieguldījumus, vai veikts aprēķins, cik un kas par to maksās? Plānotais Rīgas ūdens projekts ir regresīvs. Atliek secināt: kuram kaķim tagad tiek veidota salda krējuma bļoda?» vaicā R. Gulbis.

Patlaban, pērkot veikalā jebkuru dzeramo ūdeni, nav nekādas garantijas, ka tas pudelē nav iepildīts no krāna. No kvalitātes viedokļa satraukumam nav pamata - krāna ūdenim no valsts puses ir izvirzītas tās pašas prasības, kas dzeramajam, savukārt no pircēja maka viedokļa atšķirība ir milzīga. Dzeramais ūdens maksā aptuveni 500 reižu dārgāk, šodien raksta Diena.

Vairāki lielie uzņēmēji, kuri Latvijā iegūst un ražo augstvērtīgāko ūdeni - minerālūdeni un avota ūdeni, pret šādu situāciju kategoriski iebilst, uzskatot, ka marķējumam, kur ņemts dzeramais ūdens, jābūt daudz detalizētākam, lai patērētāji netiek krāpti. Zemkopības ministrija gan uzskata, ka viss ir kārtībā.

Stelpes minerālūdens ražotāja uzņēmuma Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt, jo, piemēram, uz minerālūdens pudeles jānorāda gan ūdens ieguves vieta, gan ūdens sastāvs, gan precīza adrese.

Viņš neslēpj sašutumu, ka Latvijas likumi negodīgiem tirgotājiem ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina, jo dzeramā ūdens piegādātājiem ir mazāk prasību nekā dabībiskā ūdens ražotājiem. «Rīgas ūdens strādā pēc tiem pašiem noteikumiem kā tie, kuri ūdeni lej pudelēs un pārdod. Pārbaudīt viņu godaprātu nevar,» tā A. Dzirkalis.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Iekārtas, kuras izplatītāji demonstrē un dēvē par ūdens attīrīšanas filtriem, patiesībā ūdeni destilē jeb padara to nedzīvu. To atklājis Ventspils ūdensapgādes uzņēmums Ūdeka, veicot eksperimentu un pārbaudot reklamētos filtrus.

«Šādā ūdenī vairs nav nekādu ķīmisko vielu un minerālvielu, kas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organismam. Destilēts ūdens negatīvi ietekmē cilvēka vielmaiņu, jo rada dehidrāciju – ūdens zudumu,» stāsta SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Imants Svētiņš. Uzņēmums veicis eksperimentu, kurā piedalījies viens no izplatītājiem – jūrmalnieks Jānis un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Eksperiments sākas ar to, ka Jānis ielej divās glāzēs ūdeni – vienu no krāna un otru – «attīrīto». Ar īpašu ierīci, kas ir līdzīga elektroniskam termometram, tiek noteikts skaitlis, kas, pēc Jāņa vārdiem, nosaka piemaisījumu daudzumu ūdenī – «attīrītajā» ūdenī šis skaitlis ir ap 10, bet krāna ūdenī – vairāk nekā 200 vienības. «Patiesībā šī ierīce nosaka ūdens elektrovadītspēju – destilētā ūdenī nav sāļu un minerālvielu, tāpēc šis skaitlis ir zems. Bet, kā zināms, cilvēka organismam ir nepieciešami gan sāļi, gan minerālvielas,» saka Imants Svētiņš. Tālāk eksperiments turpinās ar īpašu ierīci, kurai ir četri metāla stienīši un kas ir pievienojama elektrībai. Tā tiek saukta par parastu sildierīci un ielikta paralēli abās glāzēs – katrā pa diviem stienīšiem. Ķīmiskas reakcijas rezultātā «attīrītais» ūdens nereaģē, savukārt krāna ūdens kļūst zaļi melns un tajā parādās nogulsnes. Tā Jānis cenšas pierādīt, cik nekvalitatīvs ir krāna ūdens. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka katrā pārī viens no šiem stienīšiem ir no dzelzs, bet otrs – no alumīnija. Tātad šī ir parasta elektrolīzes ierīce ar pozitīvo un negatīvo polu.

Darbiniekus var iedalīt divās lielās grupās – darbinieki, kas strādā telpās, un darbinieki, kas strādā ārpus telpām. Ja pirmajā gadījumā Latvijā normatīvajos aktos ir noteikti pieļaujamie mikroklimata parametri daļai darba vietu, tad normatīvo aktu ierobežojumu darbam ārpus telpām, piemēram, temperatūras grādi vai darba ilguma, nav, informē Linda Matisāne, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja.

Normatīvo aktu prasības attiecībā uz optimāliem mikroklimata parametriem darbam telpās nosaka Ministru Kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās», kuros norādīti mikroklimata normatīvie lielumi atbilstoši veicamā darba smaguma pakāpei un siltajam/aukstajam laika periodam. Tomēr šie normatīvi nav obligāti visām darba vietām. Tie ir rekomendējoši visām tām darba vietām, kuras ir izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās iepriekš minētie Ministru Kabineta noteikumi, bet obligāti - tām darba vietām, kas izveidotas pēc minētā datuma vai tiek veidotas no jauna šobrīd. Normatīvos lielumus var lasīt tabulā zemāk.

Tuvākajos pārdesmit gados Latvija var kļūt par valsti, kas par naudu dod padzerties ūdeni dienvideiropiešiem, kur jau tagad ir problēmas ar dzeramo ūdeni, bet klimats kļūst arvien sausāks. Rezultātā Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropā. Tāpat iespējams, ka arī pie mums virpuļviesuļi var papurināt kādu mikrorajonu.

Tā sarunā ar Lietišķo Dienu prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.

Šādas izmaiņas varētu notikt tuvākajos pārdesmit gados. «Domāju, ka mūsu tūrisma industrijai ir pēdējais laiks tam gatavoties. Mums jau tagad ir unikāla daba, bet šo potenciālu mēs paši neizmantojam. Latvieši sevi visnotaļ nereklamē – mums ir tāda mentalitāte. Bet resursu mums ir ievērojami vairāk nekā daudzām citām valstīm,» sacīja A. Vīksna.

Viņš norādīja, ka, paliekot aizvien sausākam un karstākam, rodas problēmas ar dzeramo ūdeni, it sevišķi lielajās pilsētu aglomerācijās Itālijā, Portugālē, Spānijā, kur ūdens neesot tik daudz, lai spētu apmierināt visas vēlmes un vajadzības.

Mārupītē piesārņojuma dēļ iet bojā zivis. Vairākas zivis ir jau nobeigušās, bet pamatīga izmēra līdaka cenšas tikt krastā, lai izbēgtu no piesārņotās upes, savukārt apkārt esošie cilvēki izsaka pieņēmumu, ka tas ir tikai sākumus, redzams LTV Ziņu dienesta filmētajā materiālā.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Vielu ir daudz - gan sārmainas, gan skābas, tās cita citu neitralizē, kopā sajaucies daudz dažādu ķīmisku savienojumu, skaidroja Zitāns.

Specializētais uzņēmums Eko osta turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu.

Viņš prognozēja, ka piesārņojums Mārupes novadgrāvjos un Mārupītē varētu saglabāties vismaz divas nedēļas. Piesārņojums sasniedz arī gruntsūdeņus, taču tas nenotiek tik strauji, turklāt gruntsūdeņu līmenī notiek piesārņojuma pašattīrīšanās. «Nekādi citi ķīmiski līdzekļi vides un piesārņoto ūdeņu attīrīšanai neder,» piebilda Zitāns.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.

SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās pirms ūdens tālākas lietošanas.

Pēc tam, kad glābšanas dienesti paziņoja par to, ka eksplozijas draudi Rīgas ostas apkārtnē ir novērsti, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti devās uz iepriekš evakuēto teritoriju, lai aptaujātu iedzīvotājus par viņu veselības stāvokli un noskaidrotu iedzīvotāju apgādes kārtību ar dzeramo ūdeni. Aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka ir noskaņoti pozitīvi, priecājās, ka ir atgriezušies mājās un nekādu veselības sūdzību neesot. Tā kā lielākajai daļai apdraudētās zonas iedzīvotāju ūdens apgāde tiek nodrošināta centralizēti no pilsētas ūdensvada, tad šāds ūdens cilvēku veselībai draudus nerada.

Tomēr SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās, kuras iedzīvotāji izmanto dzeramā ūdens ieguvei un citām sadzīves vajadzībām, pirms turpmākās ūdens lietošanas, nosakot ūdenī cianīdus. Minēto analīzi var veikt kādā no akreditētajām laboratorijām, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra laboratorijā. Līdz pārbaužu veikšanai SVA ūdeni no Kundziņsalas akām aicina neizmantot.

Veselības inspekcija (VI) brīdina nelietot dzeramo ūdeni no individuālajām ūdens ņemšanas vietām teritorijā starp Jūrmalas ugunsgrēka vietu un karjeru posmā no tirdzniecības centra Kurši līdz Slocenes upei.

Inspekcija informē, ka iegūtā hidroģeoloģiskā informācija no Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) liecina, ka gruntsūdeņu plūsmas virziens ir no notikuma vietas uz Slokas karjera pusi, līdz ar to inspekcija precizē brīdinājumu nelietot dzeramo ūdeni no individuālajām ūdens ņemšanas vietām.

Jau ziņots, ka svētdienas, 18.jūnija, pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.

Pirmie četri gadi pēc administratīvi teritoriālās reformas jauno 110 novadu un deviņu lielo pilsētu robežās ieies vēsturē ar pārraktām pilsētu ielām, gaidīšanu pie remontu laikā izvietotiem luksoforiem un cerību kādreiz pārvietoties pa sakārtotām ielām, kā arī baudīt labu dzeramo ūdeni. Lielā daļā Latvijas pašvaldību vērojama šāda aina – daudzviet par Eiropas naudu tiek īstenoti ūdenssaimniecības attīstības projekti un tiek remontētas ielas. Tāpat pēdējos gados dažās pilsētās uzbūvēti ļoti skaisti objekti, kas guvuši atzinību kā unikālas vai arhitektoniski veiksmīgas celtnes, piektdiena raksta laikraksts Diena.

Šo celtņu vidū ir, piemēram, Rēzeknes koncertzāle, Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī, Saldus Mūzikas un mākslas skola, tilts pār Gauju Valmierā (tautā jau iesaukts par Boķa ribām), kā arī gājēju tilts Jelgavā (to ļaudis jau nosaukuši par Rāviņa līko). Pēdējo divu objektu vietējo iedzīvotāju dotais neoficiālais nosaukums dots par godu ilggadējiem pašvaldību vadītājiem. Šajos objektos galvenais finanšu avots bijis Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jelgavas mērs priecājas par Lauksaimniecības universitātes studentu plūsmu pār jauno objektu, kamēr opozīcija apšauba tēriņu lietderību, jo jaunais tilts ir rokas stiepiena attālumā no vecā tilta.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air pasažieriem regulārajos reisos piedāvās bezmaksas konfektes, kafiju un tēju pēc tam, kad pērn oktobrī sāka piedāvāt pasažieriem dzeramo ūdeni lidojuma laikā bez maksas, piektdien vēstīja laikraksts Postimees.

Estonian Air valdes loceklis Indreks Randvērs laikrakstam stāstījis, ka runa ir par kopprojektu, kas ir līdzīgs pērn rudenī sāktajam kopā ar dzērienu ražotāju A Le Coq, kad lidmašīnu pasažieriem tika piedāvāta iespēja lidojuma laikā saņemt dzeramo ūdeni bez maksas. «Mēs sazinājāmies ar vairākām kompānijām, kuras varētu būt ieinteresētas piedāvāt savu produkciju mūsu reisos. Tuvākajā laikā tādai sadarbībai pievienosies arī kafija un tēja,» teica Randvērs.

Lidsabiedrības koncepcijas izmaiņas tiek veiktas kopš pagājušā gada rudens. «Ūdens ir pirmā un pati elementārākā prasība. Viss tālākais - konfektes, tēja, kafija - ir papildinājums un vēlēšanās padarīt pasažieriem lidmašīnā pavadīto laiku patīkamāku,» norādīja Estonian Air valdes loceklis un piebilda, ka sadarbības projektiem vajadzētu palīdzēt saglabāt cenas saprātīgā līmenī pašreizējā tirgus situācijā.

Avota un dzeramā ūdens piegādes kompānija Eden Springs Latvia parakstījusi līgumu ar uzņēmumu Dzērienu Pasaule par visu tā Latgales reģiona klientu pārņemšanu un apkalpošanu.

Turpmāk šie klienti regulāri saņems ūdeni ar Eden preču zīmi, vēsta kompānija. Šis darījums, kā arī reģionālā centra atvēršana Daugavpilī ļaus kompānijai pilnvērtīgi konkurēt Latgalē.

Pēc Eden Springs Latvia valdes priekšsēdētāja Navīna Singha (Naveen Singh) domām, līdz šim reģiona iedzīvotājiem, izvēloties ūdens piegādātāju lielajās pudelēs, nebija alternatīvas, bet nu tā ir radusies.

Pirms darbības uzsākšanas Latgalē kompānijas prioritārie tirgi bija Rīga un Rīgas rajons, Jūrmala, Jelgava un Kurzeme. Tagad Eden Springs Latvia izskata iespēju sākt darbību arī Zemgalē un Vidzemē.

Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.

Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.

PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

Masačūsetsas štata pilsētas Konkordes tirgotājiem nu jāuzmanās, ka tie nepārkāpj likumu, pārdodot ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs, raksta Business Insider.

Ūdens plastmasas pudelēs pilsētā aizliegts cerībā mudināt pilsētas iedzīvotājus vairāk izmantot krāna ūdeni, kā arī iegrožot plastmasas piesārņojumu, kas kļuvis par problēmu visā pasaulē.

Aizliegums attiecas uz «negāzētu ūdeni, kam nav pievienota garša».

Komersantiem, kas tiks pieķerti, tirgojam dzeramo ūdeni pudelēs, tiks izteikts brīdinājums. Pieķerot tirgotāju atkārtoti, tas tiks sodīts ar 25 ASV dolāru naudas sodu, bet, ja jaunais likums tiks pārkāpts vēlreiz, uzņēmējam nāksies šķirties no 50 ASV dolāriem.

Aģentūra Associated Press veikusi pētījumu, kurā konstatējusi, ka dzeramais ūdens, kuru lieto vismaz 41 miljons amerikāņu, ir piesātināts ar medikamentiem, ziņo Associated Press.

Veicot ūdens pārbaudi, AP ir konstatējusi antibiotiku, garastāvokļa stabilizatoru, seksuālo hormonu un citu vielu klātbūtni ūdenī. Jāatzīmē, ka izmērot medikamentu daudzumu, tika konstatēts, ka tā ir pietiekami maza, lai uzskatītu, ka tā apdraud cilvēkus.

Taču zinātniekiem ir bažas vai visu šo medikamentu klātbūtne ūdenī, it īpaši acetaminofēna un ibuprofēna, nenodarīs kaitējumu cilvēka veselībai ilgtermiņā.

Kā medikamenti iekļūst ūdenī?

Cilvēki dzer zāles. Cilvēka ķermenis absorbē tikai daļu no medikamentiem, bet pārējo izvada ārā. Kanalizāciju attīra, bet dažas no medikamentu sastāvdaļām tiek cauri"" attīrīšanas iekārtām un nokļūst upēs. Tādejādi no it kā tīrām upēm ņemot dzeramo ūdeni var arī konstanti saņemt mazu daļu no medikamentiem.

Pirmdien ņemtajos ūdens paraugos no lokālajām ūdensapgādes sistēmām Mārupītes krastos ķīmisko piesārņojumu SIA Rīgas ūdens speciālisti nav konstatējuši, informē Rīgas dome. Līdz šim Rīgas ūdens laboratorijā veiktas analīzes diviem ūdens paraugiem, kurus iesnieguši Mārupes iedzīvotāji.

Tomēr ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas speciālisti joprojām neiesaka dzert ūdeni, kas ņemts no akām, spicēm un urbumiem Mārupē, jo gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums var tikt konstatēts arī pēc ilgāka laikā perioda.

Mārupes iedzīvotāji turpina nest ūdens paraugus uz SIA Rīgas ūdens laboratoriju no lokālajām ūdensapgādes sistēmām un tuvākajā laikā uzņēmuma rīcībā būs jauni analīžu rezultāti no citām Mārupes vietām.

Pirmdien un otrdien SIA Rīgas ūdens Mārupes apkaimes iedzīvotājiem dzeramo ūdeni piegādāja ar autocisternām, šajā laikā uzņēmums iedzīvotājiem bez maksas piegādāja 50 000 litru ūdens, skaidro SIA Rīgas ūdens sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.