Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas steigā pieņemtais lēmums neatbalstīt vairāku gadu garumā lolotu iniciatīvu ieviest Latvijā depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam rada bažas par noteiktu interešu lobēšanu, un atzinums ievērojami samazina iespējas pieņemt pozitīvu lēmumu Saeimā, par ko nobažījusies ir dzērienu industrija, uzskata Alus un dzērienu iepakojuma savienības valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.
14. oktobrī negaidīti Saeimas Tautsaimniecības komisija sēdē tika nolemts ar negatīvu atzinumu izskatīšanai Saeimā virzīt Iepakojuma likuma projektu, kas paredz Latvijā ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Interesanti, ka likumprojekts Komisijas atvilktnēs nogulējis vienu gadu un pēkšņi, pašreizējās Saeimas pēdējās darba dienās, tiek virzīts tālākai izskatīšanai. Jāatzīmē, ka šī gada laikā Komisijā nav notikušas nopietnas un profesionālas diskusijas par šo jautājumu, bet depozīta sistēmas ieviešanai atbalstu iepriekš izteikusi valdība.
I. Šure uzsver, ka asociācija ir nepatīkami pārsteigta par šādu komisijas atzinumu, jo par depozīta sistēmas ieviešanu tiek diskutēts jau vairākus gadus un kompromiss tika panākts 2013. gada aprīlī, kad tika parakstīts memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM par šīs sistēmas ieviešanu. Uzskatām, ka tā nav normāla situācija, ka, mainoties politiķiem, mainās arī uzstādījumi, par kuriem iepriekš panākta vienošanās. Tā ir klaja nerēķināšanās ar uzņēmumu interesēm, kas plāno savu darbību ilgtermiņā. Iepakojumu asociācijas pārstāvji rosina jautājumu par depozīta sistēmas ieviešanu atbalstīt pirmajā lasījumā vai arī atgriezt komisijā, lai turpinātu diskusijas un tiktu uzklausītas visas iesaistītās puses.
Neieviešot depozīta sistēmu, kas jau šobrīd veiksmīgi darbojas, piemēram, Igaunijā un citās valstīs ar vairāk nekā 100 milj. kopējo iedzīvotāju skaitu, Latvija ne tikai nespēs izpildīt ES noteiktās prasības, par noteikta daudzuma atkritumu savākšanu un pārstrādi, bet arī palielināsim izdevumus ražotājiem, kuri maksās par neizpildītajām normām, jo pašreizējā konteineru sistēma strādā nepilnīgi. Turklāt arī Lietuvā 2016. gadā sāks darboties depozīta sistēma, par ko šovasar nobalsoja šīs valsts parlaments, saka I. Šure.
Viņa norāda, ka asociācija vairakkārt komisijai lūgusi iekļaut jautājumu par depozīta sistēmas ieviešanu dienaskārtībā, bet tas tika ignorēts. Tagad, kad drīzumā darbu uzsāks jaunais Saeimas sasaukums, šis jautājums pēkšņi tiek skatīts un virzīts tālāk. Tas rada nopietnas bažas par atsevišķu personu un nozaru interešu bīdīšanu, kamēr vēl tas ir iespējams, jo, kā zināms, pašreizējais Komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš jaunajā Saeimā nav ievēlēts un ir labās attiecībās ar tiem, kuri vēlas saglabāt pašreizējo atkritumu savākšanas sistēmu, atzīst I.Šure.
Atsakoties no depozīta sistēmas, palielinās risks, ka pieaugs dabas nodoklis un samaksa par atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt, ieviešot depozīta sistēmu, palielināsies savākto atkritumu daudzums - citu valstu pieredze liecina, ka otrreizējai pārstrādei tiek savākts pat vairāk nekā 90% izlietotā iepakojuma. Turklāt iedzīvotājiem šīs sistēmas ieviešana neko nemaksās, jo būs iespējams saņemt samaksu par katru nodoto pudeli.
Ražotājiem šis projekts ir svarīgs, jo tas ļaus samazināt apkārtējās vides piesārņojumu, kā arī uzlabos stikla pudeļu savākšanu un iespēju tās izmantot otrreizējā tirgū. Pašlaik 60% stikla pudeļu tiek otrreizēji atgrieztas tirgū, bet nākotnē tas varētu sasniegt pat 90%. Visbeidzot, iepakojuma apsaimniekošana ir ražotāju atbildība. Ražotājiem par to jāmaksā un jāuzņemas atbildība Latvijas iedzīvotāju priekšā, kas sūdzas par piesārņotu apkārtni. Eiropas līmenī tiek palielinātas minimālās normas, kāds iepakojuma daudzums jāsavāc un jāpārstrādā, un droši par tā izpildi var būt tikai tad, ja tiks ieviesta depozīta sistēma, norāda I. Šure.