Ražošana

Iepakošanas materiālu ražotnē Immer Digital investēti 5 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Ventspilī trešdien, 1.februārī tiks atklāta Immer Digital elastīgo iepakojumu ražotne, kas ir vienīgā šāda veida rūpnīca Ziemeļeiropā. Ieguldot privāto kapitālu, ABLV Bank un attīstības finanšu institūcijas Altum līdzfinansējumu, projektā investēti vairāk nekā 5 miljoni eiro.

«Immer Digital” ražotnē tiks izgatavoti augstas kvalitātes, videi draudzīgi elastīgie iepakojuma materiāli, radītas jaunas darba vietas un palielināta Latvijas eksportspēja. Mēs esam patiesi priecīgi, ka jaunā ražotne uzsāks darbu pilnā apjomā» stāsta uzņēmumu grupas Immer Group prezidente Irina Mirošņika.

Jaunā digitālās drukas ražotne nodrošinās elastīgā iepakojuma, etiķešu un gatavo maisu ražošanu. Immer Digital piedāvās iepakošanas materiālu izgatavošanu gan pārtikas, gan nepārtikas preču iepakošanai tostarp svaigiem, saldētiem, cietiem, šķidriem, ķīmiskiem un citiem. Pateicoties inovatīvajām ražošanas tehnoloģijām, salīdzinot ar tradicionālajiem iepakojuma veidiem, būtiski palielināsies produktu uzglabāšanas laiks.

Savukārt digitālās drukas priekšrocības ļaus, veidojot unikālus individualizētus iepakojuma dizainus, operatīvi un kvalitatīvi apstrādāt klientu pasūtījumus, kā arī par pieejamu cenu izpildīt neliela apjoma pasūtījumus mazajiem uzņēmējiem un mājražotājiem. Tāpat uzņēmums piedāvās koncepcijas un dizaina izstrādi, pirms-drukas pakalpojumus, un citus risinājumus dažādu drukas materiālu un tehnoloģiju izmantošanas iespējām.

«Mūsu ražošanas tehnoloģiju jau novērtējuši – Orkla Confectionery&Snacks Latvija, Latvijas maiznieks, Pure Chocolate, Apsara un citi. Interesi par sadarbību izrāda arī Lietuvas, Igaunijas un Skandināvijas, Krievijas, Ukrainas un Apvienotas Karalistes uzņēmumi. Mūsu mērķi eksportam ir gan Ziemeļeiropas, gan pasaules tirgu virzienā,» uzsver uzņēmuma Immer Digital rīkotājdirektors Oļegs Savickis.

SIA Immer Digital dibināta 2015.gada beigās ar mērķi uzsākt elastīgā iepakojuma ražošanu Eiropas Savienībā un tā ir jau otrā uzņēmumu grupas Immer Group ražotne. Latvijā uzņēmums izmantos Immer Group unikālās ražošanas tehnoloģijas, patentus, izejmateriālus un kopā ar Ukrainas kolēģiem veiks personāla apmācību. Uzņēmumā iecerēts nodarbināt ap 100 cilvēku. Uzņēmums ir Latvijas Iepakojuma asociācijas un Eiropas Elastīgā iepakojuma asociācijas kā arī Safe Food initiative biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Produktu iepakojums ražotnē Immer Digital

Laura Mazbērziņa, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Immer Digital ražotnē Ventspilī, kur tiek ražots dažādu produktu iepakojums.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Immer Digital mātes uzņēmums Immer Group atrodas Ukrainā. Uzņēmumu grupā ietilpst trīs uzņēmumi - rūpnīca Kijevā Immer Ukrplastic, kas darbojas kopš 1927. gada, Immer Digital rūpnīca Ventspilī un Rīgas dizaina studija Immer Design Studio. Uzņēmumi nodarbojas ar dažādu tehnoloģiju fleksiblā iepakojuma ražošanu.

Uzņēmums Immer Digital dibināts 2015. gada decembrī. «Digitālās drukas priekšrocības ļauj operatīvi apstrādāt klientu pasūtījumus, kā arī par pieejamu cenu izpildīt neliela apjoma pasūtījumus mazajiem uzņēmumiem un mājražotājiem. Tāpat uzņēmums piedāvā koncepcijas un dizaina izstrādi, kā arī pirms drukas pakalpojumus. Iepakojums plaši var tik izmantots gan pārtikas, gan nepārtikas preču iepakošanai - tostarp svaigiem, saldētiem, cietiem, šķidriem, ķīmiskiem un citiem produktiem,» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Kreicbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optimistiskā gadījumā uzņēmums Immer Digital jaunajā elastīgo iepakojuma materiālu ražotnē Ventspilī ieguldītās investīcijas piecu miljonu eiro apmērā plāno atpelnīt piecu gadu laikā, aģentūrai LETA šodien ražotnes atklāšanā sacīja uzņēmumu grupas Immer Group prezidente Irina Mirošņika.

Viņa pastāstīja, ka Immer Digital ražotnes celtniecībai izvēlētā vieta izraudzīta pirms diviem gadiem ar mērķi sākt elastīgā iepakojuma ražošanu Eiropas Savienībā (ES). Tā ir jau otrā uzņēmumu grupai Immer Group piederošā ražotne. Uzņēmums izmantos grupas ražošanas tehnoloģijas, patentus, izejmateriālus un kopā ar kolēģiem no Ukrainas apmācīs personālu.

Uzņēmumā iecerēts nodarbināt apmēram 100 cilvēku.

Ražotnes atklāšanā Mirošņika sacīja, ka pirms lēmuma par ražotnes atvēršanu Latvijā uzņēmums apsvēra iespējas investīciju projektu realizēt arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Taču, izvērtējot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku, kā arī vietējās varas atbalstu ražošanas attīstībai un citus faktorus, uzņēmums izlēmis par labu Ventspilij. Viņa pastāstīja, ka ražotnē ir jaunākās tehnoloģijas, kas paver jaunas laminācijas, kā arī etiķešu ražošanas iespējas, un citas modernākās tehnoloģijas iepakojuma materiālu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils brīvostā par 4,1 miljonu eiro būvēs jaunu ražošanas ēku

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas industriālo teritoriju 2018.gadā plānots papildināt ar vēl vienu ražošanas ēku, ko nomās elastīgā iepakojuma materiālu ražotājs AS Immer Digital, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa, sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

2016.gada 15.decembrī Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti projektam Ražošanas ēkas Nr.6 būvniecība Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā.

Jaunā ražošanas ēka 6000 m2 platībā būs līdzās Ventspils Tehnoloģiju centram, kur jau pašlaik AS Immer Digital nomā lielāko daļu telpu. Uzņēmumam ir ilgtermiņa plāni attīstībai Ventspilī, tāpēc jau šobrīd noslēgts līgums par jaunbūvējamās ražošanas ēkas nomu. Jaunajā ēkā plānots izveidot ap 80 jaunu darbavietu.

«Piemērotas ražošanas telpas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai investoru piesaistītu, jo ražotājam bieži vien nav ne laika, ne intereses nodarboties ar nekustamā īpašuma biznesu, īpaši, ja runa ir par ārvalstu investoru,» uzskata Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, «tieši tas, ka Ventspilī esam ātri reaģējuši un piedāvājuši uzņēmējiem gatavas ražošanas telpas, bieži bijis izšķirošais faktors, lai uzņēmums izvēlētos Ventspili. Rezultātā eksporta un rūpnieciskās izlaides rādītāji Ventspilī pieauguši vairākus desmitus reižu, bet pats svarīgākais - ap 1000 cilvēku ir varējuši atrast darbu Ventspils jaunajos ražošanas uzņēmumos nevis doties uz ārzemēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai «noķertu» lielās strukturālās izmaiņas, Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas industriālās ēkas. Tas būtu jādara arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus», uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Fragments no DB intervijas:

Kā pēdējos gados ir mainījusies ekonomiskā vide Ventspilī?

Krievija 2002. gadā pieņēma Krievijas ostu attīstības programmu, kurā noteica sasniedzamo mērķi, ka 2010. gadā 90% no visām tās importa un eksporta kravām tiks pārkrautas Krievijas ostās. Mēs sapratām, ka tas ir stratēģisks ģeopolitisks lēmums, kuru ietekmēt nevarēsim. Tāpēc rosināju izstrādāt Ventspils industrializācijas politiku, kuru īstenojam apstrādājošās rūpniecības segmentā. Šajos gados Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās ir radīti vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi – es runāju tikai par tiem, kas izveidoti sadarbībā ar Ventspils domi un brīvostas pārvaldi, kuros pašvaldība un brīvosta ir ieguldījusi savus resursus infrastruktūras attīstībā. Tas ir izbūvējusi pievedceļus un stāvlaukumus, ūdensvadu un kanalizāciju, pievilkusi elektrību. Kopumā šajos uzņēmumos izveidots papildus 1400 jaunu darbavietu. Publiskajā infrastruktūrā investēts ap 40 milj. eiro, bet privātās investīcijas ir virs 100 milj. eiro. Šajā laikā nodarbināto skaits ostas terminālos ir samazinājies aptuveni par 1300 darbavietām. Nosacīti varam teikt, ka šis samazinājums ir kompensēts ar darbavietu palielinājumu industriālajā sektorā. Nodarbinātības struktūrā Ventspilī savu īpatsvaru būtiski ir samazinājusi transporta nozare, kas vēsturiski ir bijusi ļoti liela, taču ir palielinājies darbavietu skaits rūpniecībā. Nebijām domājuši samazināt nodarbināto skaitu paši, taču lasot lēmumus, kurus pieņem kaimiņš, mums jārēķinās ar realitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Labākie iepakojumi Latvijā 2018

Monta Glumane, 23.11.2018

Konkursa «Grand Prix» balvas ieguvējs «Bišu strops» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru