VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Pēc divu gadu pārtraukuma šogad saimnieciskās darbības veicējiem atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

VID skaidro, ka 2021. un 2022.gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes laikā. Šogad pirmais avansa maksājums ir jāveic līdz 23.martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā vispārējā kārtībā.

Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu katram saimnieciskās darbības veicējam reizi gadā izveido VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas notiek reizē ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Lai mazinātu finansiālo grūtību slogu lauksaimniekiem, kurus skāra nelabvēlīgi laika apstākļi vasarā, Zemkopības ministrija pieņēmusi lēmumu izmaksāt vienotā platības maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu lielākā apjomā nekā 50%, informē ZM.

Attiecīgi vienotais platības maksājuma avanss tiks izmaksāts 70%, savukārt bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums tiks izmaksāts 85% apmērā.

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ņemot vērā to, ka šajā vasarā atsevišķos Latvijas reģionos bija ilgstošs sausums, mēs esam izveidojuši jaunu atbalsta pieeju tiem lauksaimniekiem, kuriem nepieciešama palīdzīga roka laikapstākļu negatīvās ietekmes seku novēršanai – no valsts puses tiks nodrošināta lielākas platībmaksājumu avansa daļas (%) izmaksa. Jo ātrāk lauksaimniekiem būs pieejams šis finanšu atbalsts, jo ātrāk saimnieki varēs rīkoties, lai iegādātos trūkstošo lopbarību, kā arī risinātu citus saimnieciskos procesus. Skaidrs, ka laikapstākļu negatīvās sekas ir nepieciešams iespējami ātri novērst, kā arī iespēju robežās jādara viss, lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos - tālab arī savlaicīgi jādomā par saimniecību apdrošināšanu.»

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Investējot teju miljonu eiro, uzņēmuma “Balticovo” jaunajā un modernizētajā ražošanas ēkā uzstādīta Latvijas ražošanas iekārtu izgatavotāja “PERUZA” radīta robotizēta gatavās produkcijas paletizācijas sistēma.

Tā ievērojami palielinās apstrādes procesa automatizāciju, ražošanas kapacitāti un samazinās produkcijas izšķērdēšanu.

Robotizētā un mākslīgā intelekta darbinātā paletizācijas sistēma sastāv no diviem robotiem, astoņām paletizācijas līnijām, kas domātas vairāk nekā 145 produktu veidiem, kā arī īpaši ražotnei izstrādāta robota satvērēja koncepta. Jaunā gatavās produkcijas paletizācijas sistēma kopā ar vēl citām olu pakošanas un šķirošanas iekārtām uzstādīta jaunā, modernā “Balticovo” ražotnes ēkā 8500 m2 platībā, kura tika nodota ekspluatācijā jau 2020. gada novembrī.

Ražošanas kompleksā tiek šķirotas un safasētas vairāk kā viens miljons olu dienā, kā arī vārīšanas cehā ik mēnesi tiek saražotas nedaudz virs 300 tonnām vārītas un lobītas olas.

Ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta būvnieka – pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – pieprasīto papildu avansu 2,4 miljonu eiro apmērā būvniecības turpināšanai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pieprasīja būvniekam iesniegt sarakstu ar pamatojumu par avansa nepieciešamību.

VNĪ ārkārtas Padomes sēdē valde informēja par secinājumiem, tostarp, ka sarakstā iekļauti materiāli 1,088 miljonu eiro apmērā, par kuriem būvniekam apmaksa ir veikta jau jūnijā. Šādi rīkojoties, būvnieks, iespējams, mēģina nepamatoti iegūt valsts budžeta līdzekļus, reizē negodprātīgi rīkojoties pret darbiniekiem, teātra saimi un sabiedrību.

Identificējot augstāk minētos apstākļus, VNĪ padome uzdeva valdei nekavējoties tikties ar būvnieku, lai novērstu konstatēto, kā arī turpmāk nepieļaut šādu pilnsabiedrības “SBSC” rīcības atkārtošanos.

Samaksa no VNĪ par padarītajiem darbiem ir veikta pilna apmērā un, ņemot vērā Covid-19, kā arī Krievijas agresijas Ukrainā izraisītās sekas, VNĪ jau iepriekš ir pagarinājuši būvdarbu termiņu, kā arī veikuši avansu izmaksu. Savukārt, pārbaudot būvnieka iesniegto informāciju, konstatēts, ka tas savlaicīgi neveic norēķinus ar apakšuzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka būvnieks, iespējams, rīkojies negodprātīgi, cenšoties izkrāpt līdzekļus, izvirzot nepamatotas prasības un maldinot pasūtītāju.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzdevis Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ieviest kā pastāvīgu normu nosacījumu, ka netiek piemēroti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem, liecina ministra paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Ašeradens norāda, ka "atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem bija loģisks pandēmijas izraisīto ekonomisko seku mazināšanas pasākums, kas ātri apliecināja savu dzīvotspēju".

Finanšu ministrs aģentūrai LETA atzina, ka šādai kārtība ir jābūt arī turpmāk - pastāvīgajā IIN regulējumā, vienlaikus norādot, ka "realitātē konkrēto normu virzības temps nav bijis apmierinošs, kā arī savstarpējā komunikācija ar VID par mūsu iecerēm atcelt IIN avansa maksāšanas pienākumu pašnodarbinātajiem nav bijusi efektīva".

"Esmu uzdevis Finanšu ministrijas speciālistiem nekavējoties veikt visus nepieciešamos darbus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo tiesību aktu virzību, kā arī, lai sadarbībā ar VID rastu risinājumus efektīvai un skaidrai komunikācijai ar nodokļu maksātājiem", norādīja Ašeradens.

Otrdien Latvija saņēmusi pirmos Eiropas Komisijas (EK) avansa maksājumus Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība īstenošanai, informē Finanšu ministrija.

Avansa maksājumi saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) ietvaros, attiecīgi 22,57 miljonu eiro un 12,68 miljonu eiro apmērā.

«Šobrīd, kad Latvijas ES fondu darbības programma Izaugsme un nodarbinātība ir oficiāli apstiprināta EK, mūsu tālākais mērķis ir iespējami ātri uzsākt jaunā perioda aktivitātes. Ir patiess prieks un lepnums, ka Latvija ne vien bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai apstiprināta darbības programma, bet arī jaunā plānošanas perioda avansa maksājumus mums izdevies saņemt savlaicīgi. Esam spēruši vēl vienu lielu soli tuvāk tam, lai jau 2015. gada nogalē mēs varētu uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Aizvien vairāk klientu izrāda vēlmi iegādāties vai iznomāt IT un elektronikas uzņēmuma AdvanGrid radīto inovatīvo tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam, konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu AdvanGrid speciālisti izstrādāja pirms četriem gadiem un divus gadus to testēja un pilnveidoja kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. Nu jau ne tikai AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs.

"Šīs iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē nozīmīgu apjomu elektroenerģijas dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiski tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa. Vienlaikus tā ir vērtīgs elektroenerģijas patēriņa tendenču mērīšanas un ekonomēšanas instruments arī dažāda lieluma birojos," stāsta J. Polcs.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Latvijas Bankas ieskatā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kura fiskālais efekts nākamajā gadā būtu 140 miljoni eiro, ir atbalstāms risinājums, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Atbalstu šim priekšlikumam Latvijas Banka ir paudusi arī darba grupā, kas strādā pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes.

Latvijas Banka turpinās dialogu ar komercbankām, lai nodrošinātu to lielāku iesaisti ekonomikā, sagaidot labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem, vienlaikus saprotot, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams, bet arī turpmāku noguldījumu likmju kāpumu, paliekošu pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums ieviest avansa patentmaksu taksometru pārvadājumu nozarē ir «priecīga ziņa», ņemot vērā, ka šis arī bija nozares priekšlikums, aģentūrai LETA uzsvēra BalticTaxi pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš gan skaidro, ka būtiski, kā šo avansa patentmaksu 286 eiro apmērā tālāk traktēs, līdz ar to priekšā vēl esot daudz darāmā. Tāpat esot jādomā par valsts atbalstu nozarei un iespējamo saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Nozares pārstāvjiem nesen bijusi sanāksme, kurā piedalījušies Rūpniecības un tirdzniecības palātas kameras, Darba devēju konfederācijas un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvji, un vienbalsīgi visas trīs organizācijas atbalsta versiju, ka patentmaksa tiek noteikta taksometra auto, nevis personai.

Naglis norāda, ka, ja vairāki vadītāji strādā, izmantojot vienu auto, var būt problēmas ar 286 eiro patentmaksu, jo varētu izrādīties, ka jāmaksā vairāk un darba devējam būtu jāmaksā papildu nodoklis par katru darbinieku. Tas būtu ļoti sarežģīti. Tas nozīmēšot, ka no taksometru nozares strādājošajiem tiktu izstumti nepilnu darba laiku strādājošie - studenti, policisti, ātrās palīdzības šoferi, skolotāji un bārmeņi. Tāpēc nozares pārstāvji piedāvā attiecināt šo patentmaksu uz vienu mašīnu neatkarīgi no darbinieku skaita.

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Ekonomikas ministrija (EM) iebilst pret Satiksmes ministrijas piedāvājumu noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansa maksājumu 130 eiro mēnesī komercpārvadājumu veicējiem ar vieglo automobili, informē EM.

Ekonomikas ministrija, izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kā arī piedaloties darba grupās pirms šī MK noteikumu projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, ir vairākkārt norādījusi, ka neatbalsta valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu avansa maksājuma noteikšanu komercpārvadājumiem ar vieglo automobili.

Sākot darbu pie dalītās ekonomikas iniciatīvas un kopbraukšanas regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija noslēdza vienošanos ar lielākajām kopbraukšanas platformām par vairākiem pamatprincipiem, no kuriem būtiskākais ir caurspīdīga platformu darbība un ēnu ekonomikas mazināšana. Kā būtisks instruments ēnu ekonomikas mazināšanai un caurspīdīgai darbībai tika izvēlēts princips, kad visi darījumi platformās notiek tikai bezskaidras naudas veidā.

Saistībā ar finanšu grūtībām, ko daļai Latvijas lauksaimnieku izraisījis Krievijas noteiktais produktu importa aizliegums, Zemkopības ministrija līdz 2014.gada beigām plānojusi izmaksāt vairākus maksājumus avansā, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

No šā gada 27. oktobra Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks izmaksāt vienotā platības maksājuma (VPM) 50% maksājuma izmaksu avansā par 2014. gada iesniegumiem.

Arī 70% maksājuma izmaksu avansā par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas, LAD sāks izmaksāt no 27.oktobra.

Savukārt no 1.novembra lauksaimnieki sāks saņemt 70% maksājuma izmaksu avansā par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.

Ministrijā norāda, ka maksājumus avansā saņems tie lauksaimnieki, kuru saimniecībās būs pabeigtas atbilstības nosacījumu pārbaudes.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.