Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.
Tranzīts cieš
Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.
Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.
Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.
"Faktiski no oktobra vidus līdz pat šodienai drīkstējām pārkraut kravas tikai 30% no visa laika, 70% laika apstākļi to neļāva," skaidroja Iesalnieks. Vētras dēļ ievērojami cietušas arī Latvijas mazās ostas. piemēram, izskalotas piestātnes un krasta stiprinājumi, tika applūdinātas arī ostu teritorijas.
Lielākās problēmas un bažas radīja iespējamā ekoloģiskā katastrofa Ventspilī, kur naktī no svētdienas uz pirmdienu uz sēkļa uzsēdās Kiprā reģistrēts kravas kuģis Golden Sky ar 24 cilvēku apkalpi. No sauskravas kuģa sāka noplūst naftas produkti, taču vides ministrs Raimonds Vējonis vakarā pavēstīja, ka noplūde nav radījusi būtisku dabas piesārņojumu, ziņo LETA. Pēc ministra vārdiem, piesārņojums saistīts ar to, ka ūdens iekļuvis kuģa mašīntelpā, no kuras skalojās ārā degvielas paliekas. Tās izskalotas arī jūras piekrastē, kur bija jūtama degvielas smaka.
Meklē alternatīvas
Provizoriskas Latvenergo aplēses liecina, ka stiprā vēja dēļ bez elektrības palikuši 35 000 - 50 000 klientu. Tā Latvijas rietumu reģionos nodarīti ievērojami postījumi energosistēmā. Visbūtiskākie energoapgādes traucējumi ir Kuldīgā un Valdemārpilī, kur traucēta augstsprieguma tīkla darbība. Vidējā sprieguma tīklā Latvijā bez sprieguma pašlaik ir aptuveni 3 000 transformatoru apakšstaciju.
Stiprā vēja radītie traucējumi elektroapgādē liek cilvēkiem un uzņēmumiem meklēt alternatīvus risinājumus energoapgādei un ir palielinājies pieprasījums pēc elektrības ģeneratoru nomas, ziņo LETA. Energolukss rīkotājdirektora vietniece Baiba Jērcēna norāda, ka pēdējās dienās pieprasījums pēc ģeneratoru nomas būtiski palielinājies. Dažādas jaudas ģeneratorus var iznomāt degvielas uzpildes stacijās. Ģeneratorus visbiežāk iznomā zemnieki. Arī privātmāju īpašnieki, saņemot informāciju par vētru, laikus nodrošinās ar ģeneratoriem, lai mājas nepaliktu bez apkures un apgaismojuma. Pēdēj laikā klienti, kuriem ir svarīga nepārtraukta elektroapgāde, vairs nepērk ģeneratorus, bet gan nomā tos.
Nepatīkamu pārsteigumu vētra sagādājusi Latvijas degvielas tirgotājiem. Naktī no svētdienas uz pirmdienu vētra radījusi bojājumus, kā rezultātā tika traucēta degvielas padeve, jo bez strāvas palika piecas DUS, Db informēja Astarte-Nafta direktors Ojārs Karčevskis. Trijās DUS strāvas padeve tika operatīvi atjaunota, divas no tām vakardien vēl bija bez elektrības, viņš piebilda.
Ietekmē satiksmi
Vētra ietekmējusi arī sabiedriskā transporta un vilcienu kustību. Sestdien un svētdien kavējumi esot bijuši nenozīmīgi, bet šorīt vairākos virzienos ilgāku laiku aizkavējusies vilcienu kustība. Pirmdien no rīta visilgākā kavēšanās - līdz 40 minūtēm - esot bijusi vilcieniem, kas brauc no Saulkrastiem. Rīgā vētras radīto plūdu dēļ pirmdien no rīta bija ierobežota satiksme pie Salu tilta nobrauktuvēm, un satiksme tika apturēta Krasta ielā pie Salu tilta. Pārdaugavā no krastiem izgāja Bieķengrāvis, tādēļ tika apturēta satiksme aplī pie Mūkusalas ielas. Slēgts tika arī satiksmes tunelis zem Akmens tilta 11. novembra krastmalā, virzienā uz Krasta ielu. Lai nokļūtu uz darbu centrā "korķos" bija jāpavada vismaz stunda. Problēmas bija arī vairākiem sabiedriskā transporta maršrutiem.
Tikmēr Rīgas lidostas darbību vētra nav traucējusi. "Nekādas izmaiņas lidostas darbībā nedēļas nogales laikā un arī pirmdien nav notikušas, visi reisi ir izlidojuši un arī no ienākošajiem tikai pāris ir aizkavējušies 10-15 minūtes," Db informēja Rīgas lidostas pārstāve Ginta Bormane.
Vairākos būvobjektos vējš nodarījis postījumus
Lai gan lielākā daļa būvnieku bija sagatavojušies vētrai, tomēr ir objekti, kuros stiprais vējš nodarījis postījumus.
Db aptaujāja vairākas bvkompānijas, taču visvairāk cietis uzņēmums RBSSKALS Būvsabiedrība. Kompānijai vētras dēļ bojājumi radušies divos objektos Rīgā - K. Valdemāra ielā 7, kur tiek veikta viesnīcas rekonstrukcija, un Balasta dambī 9, kur tiek celts ēku komplekss Da Vinci.
Kompleksa Da Vinci būvbedre pirmdien agri no rīta pieplūda ar ūdeni, Db stāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Antra Viļuma. Būvlaukums un būvbedre bija sagatavota, lai nodrošinātos pret iespējamo maksimālo ūdenslīmeņa paaugstināšanos, bet Daugavas ūdens līmenis pārsniedza plānoto maksimumu un, pārsniedzot rievsienu ierobežojošo augstumu, applūdināja būvbedri. Būvkompānijas darbinieki veic darbus, lai mazinātu un ierobežotu ūdens nodarītos bojājumus, kā arī tiek risinātas sarunas ar apdrošinātājiem par iespējamo zaudējumu un kompensācijas apjomu.
Savukārt K.Valdemāra ielas būvobjektā svētdien tika bojāta sastatņu konstrukcija, kas noliecās uz K. Valdemāra ielas līdz sabiedriskā transporta vadu atbalstiem, tādējādi apgrūtinot transporta satiksmi. Objekta apakšuzņēmējs SIA Celtiks uzsāka sastatņu demontāžu. Pašai ēkai nav nodarīti bojājumi, un uzņēmumā tiks aprēķinātas papildu izmaksas.
Tā kā stiprā vēja dēļ pirmdien nebija iespējams veikt vairākus celtniecības darbus, piemēram, veikt darbus, kas saistīti ar jumtu konstrukciju montāžu, būvkompānijas LEC vadība no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras pieprasīja atzinumu par vēja stiprumu, lai, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, esošajos objektos piemērotu Force Majore punktu, Db atzina kompānijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzirkals. Viņš norādīja, ka liela daļa LEC darbinieku pirmdien strādāja pie vētras seku likvidēšanas Latvenergo objektos.
Arī būvkompānijas Re&Re būvobjektos jau kopš ceturtdienas apturti darbi uz paaugstinājumiem. Tāpat esot veikti papildu nostiprinājumi būvobjektos. Vējš vēl vairākiem būvobjektiem ir nodarījis nelielus bojājumus. Tādēļ daļa būvniecības kompāniju pat neaprēķinās radītos zaudējumus. "Tie ir ļoti sīki," sacīja PBLC valdes priekšsēdētājs Jānis Lancers.
Atsevišķas nozares tomēr tikušas cauri sveikā
Daudzas vētras skartās nozares, salīdzinot ar 2005. gada vētru, šoreiz iztikušas ar minimāliem zaudējumiem.
Vides reklāmas uzņēmumiem nav nodarīti lieli zaudējumi, ziņu portālam Db.lv norādījusi vides reklāmas kompānijas JCDecaux direktore Jeļena Brokāne. Viņa skaidro, ka vissliktākā situācija esot Klaipēdā, bet Rīgā un Tallinā situācija ir normāla. Vides reklāmas kompāniju pārstāvji Db norādīja, ka vispārīgā situācija vēl nav apkopota, bet provizoriskie rezultāti liecina, ka vētras radītie zaudējumi nevarētu būt lieli. Nozares eksperti gan norāda, ka, apsekojot reklāmas vietas, skats ir biedējošs, tomēr daudzos gadījumos ir iespējams reklāmas salabot, būs arī daļa plakātu, kas jāpārdrukā. "Ir mums arī nogāzti banneru eksponēšanas stendi, bet konkrētus zaudējumu apjomus varēs pateikt tikai pēc kopīgās situācijas izvērtēšanas," tā Db sacīja vides reklāmas uzņēmuma RemoRa projektu vadītāja Lauma Zvaigzne. J. Brokāne uzskata, ka šā gada vētras kaitējums salīdzinājumā ar vētru 2005. gadā vides reklāmai nav liels, pateicoties uzlabotajām konstrukcijām.
Lauksaimnieki sveikā
Arī lauksaimniekiem un pārtikas rūpniekiem liels posts nav nodarīts. Kā Db uzzināja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP), lauku uzņēmēji par notikušā sekām nav sūdzējušies.
Pēc LOSP biroja informācijas Kurzemē liela daļa lauksaimnieku stiprās vētras dēļ palikusi bez elektrības. Pagaidām nav informcijas par ļoti lieliem zaudējumiem, taču nogāzti daudzi koki un traucēta elektropiegāde, norāda LOSP. Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece norāda, ka tāpat kā pirms diviem gadiem notikušajā vētrā daudzi lauksaimnieki nebija nodrošinājušies ar ģeneratoriem. Tādējādi nav funkcionējuši slaukšanas aparāti, kā arī piena dzesētāji, un tas pasliktina piena kvalitāti un samazina uzglabāšanas termiņu. Vietās, kur siltās ziemas dēļ notiek celtniecības darbi, vējš ir par iemeslu daudziem norautajiem jumtiem. Vētras laikā cietušas ap 100 govju fermas, ziņo LETA. Lauksaimnieki ir sašutuši, ka, uzpūšot stiprākam vējam daudzos pagastos un novados notiek elektrības padeves pārrāvumi, un tajā ir vainojamas Latvenergo savlaicīgi neiztīrītās cirsmas ceļu malās. Ievērojami vētrā cietis a/s Talsu autotransports, kura garāžām norauts jaunais jumts, kas bija uzlikts pēc iepriekšējās postošās vētras. Uzņēmuma direktors Āris Zapackis Db pagaidām atturējās nosaukt zaudējumu apjomus. Tā kā ēka bijusi apdrošināta, šobrīd notiekot sarunas ar apdrošinātāju par zaudējumu atlīdzību.
Ne tik traki
Kokrūpniecības nozares pārstāvji norāda, ka, lai arī postījumi nav salīdzināmi ar tiem, ko radīja vētra 2005.gada janvārī, tomēr joprojām precīzu datu par vēja gāztiem/lauztiem kokiem vēl nav. Dažās vietās atsevišķi gāztie koki ir pārrāvuši elektrolīnijas un telefonlīnijas un vietumis koki ir sakrituši uz ceļiem, bet kopumā valsts teritorijā mežā lielu postījumu un vienlaidus gāzumu nav, liecina Valsts meža dienesta (VMD) informācija. Apzinot situāciju Liepājas, Ventspils, Kuldīgas un Talsu rajonā, mežā ir izgāzti atsevišķi koki, kas atrodas mežmalās un cirsmu malās, taču vienlaidus koku gāzumu nav. Ventspils rajonā ir 3 ļoti nelieli vienlaidus koku gāzumi, tomēr neviens no tiem nepārsniedz 0,4 ha, rāda VMD dati.
"Pieļauju, ka vētrā varētu būt cietusi koksne vairāku desmitu tūkstošu m3 apmērā," atzīst Mežu īpašnieku biedrības valdes loceklis Arnis Muižnieks. Viņš norāda, ka kopējie skaitļi pa valsti var nebūt lieli, tomēr konkrētajam mežu īpašniekam, kuram vētra "nopļāvusi" mežu, šie postījumi būs milzīgi. Viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Modris Fokerots atzina, ka viņam piederošie meži cietuši no virpuļvētras. Vētras skādi un cietušās koksnes apjomus īpašnieks gan nespēja nosaukt.