Jaunākais izdevums

Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.

Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.

"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.

Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.

Mēnešiem ilgušo palmu eļļas deficītu ir pastiprinājis sliktais regulējums un ražotāji, kas nelabprāt pārdod produktu pašmāju tirgos, jo augstās starptautiskās cenas ir padarījušas eksportu ienesīgāku.

Džakarta plāno atsākt eksportu, kad cepamās eļļas cena vietējos tirgos būs nokritusies līdz 14 000 rūpiju (92 centiem) par litru. Pēdējo nedēļu laikā eļļas cena pieaugusi par 70%, sasniedzot 26 000 rūpiju (1,70 eiro) litrā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, augu eļļas, līdzīgi kā daudzas citas pirmās nepieciešamības pārtikas preces, piedzīvojušas strauju cenu kāpumu, norādījusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Indonēzijas lēmums aizliegt palmu eļļas eksportu rada risku vēl vairāk destabilizēt globālo augu eļļu tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES pārdotie produkti nedrīkstēs būt saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju

Db.lv, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunu likumu, kas prasa uzņēmumiem nodrošināt, ka Eiropas Savienībā (ES) pārdotie produkti nav saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Lai gan neviena valsts vai prece netiks aizliegta, uzņēmumiem būs atļauts produktus ES pārdot tikai tad, ja attiecīgo produktu piegādātājs pēc 2020.gada 31.decembra būs izdevis tā saukto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju, tostarp neaizstājamu pirmatnējo mežu degradāciju.

Turklāt EP prasa uzņēmumiem pārliecināties, ka šie produkti atbilst attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un ka ievērotas cilvēktiesības un skarto pirmiedzīvotāju tiesības.

Jaunais likums attiecas uz tādām precēm kā liellopi, kakao, kafija, palmu eļļa, soja un koksne. Tas attiecas arī uz produktiem, kas satur šīs preces, kas ir ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar šīm precēm, kā arī tādiem produktiem, kas ir izgatavoti no šīm precēm, piemēram, āda, šokolāde un mēbeles, kā paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā. Sarunu gaitā deputāti vienojās tiesību akta darbības jomā iekļaut arī kaučuku, kokogles, iespiestus papīra izstrādājumus un vairākus palmu eļļas atvasinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Biotehnoloģiju uzņēmums Alternative Plants piesaistījis 500 000 eiro investīcijas

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biotehnoloģiju uzņēmums "Alternative Plants" piesaistījis 500 000 eiro investīcijas izaugsmei eksporta tirgos un ražošanas jaudu palielināšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Lindermanis.

Iepriekš uzņēmums no dažādiem avotiem un Eiropas Savienības (ES) projektos piesaistījis vēl aptuveni 500 000 eiro.

Starp investoriem ir fondi, ar kuriem uzņēmumam jau ir bijusi veiksmīga sadarbība agrīnās attīstības stadijās - "Buildit Latvia" un "SOSV", kā arī piesaistīts jauns investors "Givaldi".

Ražo aktīvās izejvielas no pūķgalves  

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst....

Alternative Plants" pēdējo divu gadu laikā sācis trīs ES finansētu pētniecības projektu izpildi, no kuriem ir partneris divos Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētos praktiskas ievirzes pētījumu projektos, kā arī dalībnieks ES līdzfinansēta 17 partneru konsorcija "Horizon2020" programmas "InnoCoCells" projektā, kurā kopā ar vadošajiem Eiropas augu biotehnoloģijas pētniecības institūtiem un uzņēmumiem gan izstrādā efektīvas un ilgtspējīgas augu izcelsmes kosmētikas izejvielas, gan šādu produktu testēšanas un regulācijas vadlīnijas.

Uzņēmums ir veicis ieguldījumus pilotražotnes izveidē, lai nodrošinātu infrastruktūru efektīvai bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai, izmantojot augu šūnu kultūras, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Pirmie trīs produkti, izejvielas ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz ādas veselību, jau ir komercializēti.

Patlaban uzņēmumam nepieciešams palielināt pašreizējās šūnu kultivēšanas jaudas, kā arī balstoties uz esošo tehnoloģiju izstrādāt jaunas izejvielas ar tirgū pieprasītām īpašībām. Gada laikā, veicot ieguldījumus ražošanas iekārtās, tiks palielinātas esošo produktu ražošanas jaudas. Papildu investīcija paātrinās arī jau sākto jauno produktu izstrādi, ļaujot uzņēmuma tuvāko gadu laikā piedāvāt tirgū vismaz divas jaunas izejvielas.

SIA "Alternative Plants" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatdarbība ir kosmētikas aktīvo izejvielu ražošana, izmantojot biotehnoloģisku pieeju, kultivējot augu šūnas.

"Alternative Plants", piesaistot investīcijas no vairākiem riska kapitāla fondiem, izveidojis pilotražotni Rīgā. Uzņēmums šobrīd ir izstrādājis četras izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā.

"Alternative Plants" 2020.gadā strādāja ar 31 136 eiro apgrozījumu un guva 80 070 eiro peļņu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2964 eiro un tā īpašnieki ir Anna Ramata-Stunda (40,15%), Mārtiņš Borodušķis (40,15%), "Buildit Latvia Pre-Seed Fund" (5,53%), Elza Kaktiņa (5,06%), Reinis Rutkis (5,06%) un Baiba Silamiķele (4,05%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai sasniegtu ES zaļos mērķus, būtiski jāstiprina atkritumu pārstrādes nozare

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, 24.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latraps" un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu grupas veidotais uzņēmums "ASNS Ingredient" nākamgad sāks būvēt zirņu proteīna izolāta rūpnīcu Jelgavā, un jau 2024.gadā paredzēta ražotnes atklāšana.

Paredzēts, ka trešajā darbības gadā uzņēmums sasniegs 68 miljonu eiro apgrozījumu un nodokļos samaksā 8,2 miljonus eiro.

Rūpnīcā tiks ražots - zirņu proteīna izolāts un tā blakus produkti - 99% ciete, šķiedrviela, lopbarības proteīns un raugs. Izstrādātā tehnoloģija ir ļoti efektīva - 86% no izejvielas (zirņiem) tiks pārstrādāti galaproduktos, bet atlikušie 14% ir mitruma zudumi un ražošanas atbirumi.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Visu galaproduktu ražošana jau ir pārbaudīta testa ražošanas procesos sertificētās laboratorijās – pētniecības un attīstības uzņēmumā Improve (Francija), laboratorijā Bilacon (Vācija), tehnoloģiju ražotājā Buhler (Šveice), kā arī pētniecības, attīstības un ražošanas uzņēmumā Hamilton. Ražošana ir izstrādāta un pielāgota, lai iegūtu nepieciešamo standartu.

Kopējās investīcijas, kas ir nepieciešamas, lai uzbūvētu zirņu proteīna izolāta ražotnes pirmo kārtu 69 tūkstošu tonnu zirņu pārstrādei Latvijā ir 80 miljoni eiro.

Projekts sola virkni ieguvumu, tai skaitā jaunas, strauji augošas pārtikas industrija apakšnozares attīstību, radot iespēju FOOD TECH uzņēmumu un LLU bizness orientētas zinātnes attīstībai. Tāpat kā ieguvums tiek sagaidīta iespēja aizstāt esošo graudu izejvielas eksportu ar augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produktu grozu, palielināt eksporta apjomu par 30 miljoniem eiro, eksportējot uz Eiropas Savienību, Austrāliju un ASV.

Zirņu proteīna ražotnes projekts iekavējies par apmēram pusgadu 

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies...

Projekta realizētāji paredz, ka tiks samazināta importējamo lopbarības proteīna bilance par desmit miljoniem eiro.Rūpnīcā paredzēta 91 jauna darbavieta, bet izejvielas piegādās vairāk kā 1500 zemnieku saimniecības. Tiek plānots arī CO2 izmešu samazinājums lauksaimniecībā, līdz 3.17% CO2 samazinājuma uz kopējām sējuma platībām.2021.gadā notika ražošanas procesa detalizētas dokumentācijas un tehniskā projekta izstrāde, kā arī būvniecības tehnoloģiskā koncepta izstrāde. Projekts ir pieteikts Lauku atbalsta dienesta un Lielo investīciju atbalsta programmām, cerot saņemt publisko līdzfinansējumu. Darbs saistībā ar stratēģiskā partnera iesaistīšanu pašlaik notiek pie sadarbības nosacījumu saskaņošanas.

Trešajā ceturksnī paredzēts noslēgt gala vienošanos ar stratēģisko investoru un finansētājiem.Gada noslēgumā un nākamā gada sākumā plānots veikt būvprojekta un iekārtu publisko iepirkumu, kā arī nākamā gada pirmajā ceturksnī jau sākt būvniecību.

Patlaban Eiropā ir seši zirņu proteīna ražotāji, no kuriem tikai trīs izmanto mitro ražošanas metodi un tādējādi iegūst proteīna izolātu. Pārējās kompānijas izmanto sauso frakcionēšanu, līdz ar to tiek iegūts zemāka koncentrāta proteīns. “ASNS Ingredient” kā septītā Eiropas ražotne arī paredzējusi izmantot mitro ražošanas metodi.

Latvija un Jelgava kā rūpnīcas būvniecības vieta tika izvēlēta, jo mēranie laika apstākļi reģionā ir labvēlīgi zirņu audzēšanai, nodrošinot augstu ražu ar labas kvalitātes olbaltumvielu. Tāpat mums ir ļoti konkurētspējīgas ražošanas izmaksas – gan vietējie, gan reģionālie izejvielu piegādātāji. Jelgavai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, jo 300 kilometru rādiusā rūpnīca spēj piesaistīt reģionā izaudzēto izejvielu.

Turklāt ir laba transporta infrastruktūra ar tiešu piekļuvi attīstītai auto un dzelzceļu infrastruktūrai, nodrošinot efektīvu loģistiku un zemas transporta izmaksas. Rūpnīca atradīsies maksimāli tuvu izejvielu un gatavās produkcijas eksporta tranzīta koridoriem - ostām, Rail Baltic un tranzītceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādātājiem Latvijā ir jāmeklē citi ražošanai nepieciešamā tērauda piegādātāji, jo Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu sankcijas ir paralizējušas piegādes no Severstaļ, iespējamas īstermiņa problēmas.

Tādu ainu rāda nozares uzņēmēji. Jārēķinās, ka pašlaik joprojām pilnībā nav iespējams novērtēt Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas un to ietekmi uz Latvijā strādājošajiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Ietekmi uz nozari kopumā varēšot redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Trīs vienā

“Ir jārunā par vairāku ietekmes sfēru kopumu. Pirmā – izejmateriālu pieejamība no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, otrā – noieta tirgus izgaišana Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, trešā – metālapstrādes uzņēmumu konkurētspēja, spēja izpildīt uzņemtās saistības attiecībā pret to produkcijas pircējiem ārvalstu (rietumvalstu) noieta tirgos,” ietekmi rāda Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Māris Ķirsons, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rada spēles no otrreizējām izejvielām

Db.lv, 24.11.2021

Pirmo vietu konkursā ieguva Raimonds Tirzna no Daugavpils, izveidojot patriotisku puzli “Atpazīsti Latvijas novadus”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Mazie uzņēmumi jauno izaicinājumu priekšā

Dagnis Iljins, "Noviti Finance" Biznesa finansēšanas vadītājs, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija Latvijā būtiski nobremzēja ekonomikas attīstību, tajā skaitā ļoti negatīvi ietekmēja arī mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Lieki piebilst, ka karš Ukrainā problēmas saasinās vēl vairāk.

Mūsu valstī ir liels šādu uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā un līdz 10 darbiniekiem īpatsvars, tas sasniedz aptuveni 80 procentus no visiem uzņēmumiem. Tagad, kad atkal esam attīstības fāzē, mazie uzņēmumi bieži vien smagāk nekā lielie izjūt problēmas, kas radušās jaunajā situācijā, tomēr to darbības normalizēšana ir nozīmīga visas tautsaimniecības atveseļošanai.

Pašlaik ir izveidojusies savdabīga situācija - pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, pasūtījumi ir, darba it kā netrūkst. Taču vienlaikus strauji aug izmaksas. Darba tirgū trūkst darbinieku, un, lai viņus piesaistītu, nākas palielināt darba samaksu. Būtiski aug energoresursu – elektroenerģijas, gāzes, degvielas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai klusums nozīmē gatavošanos pirms vētras?

Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.

Šāda situācija nav nekas jauns, parasti visu nestandarta gadījumu un notikumu sākumā ir līdzīga fāze – to redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību, lai izietu no šīs situācijas “sausām kājām”.

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā, kuras nozares ir aktīvākas un kuras – mazāk aktīvas finanšu instrumentu izmantotājas?

Dažādas stratēģijas, kā gatavoties nezināmajam

Līdzīgi kā sabiedrība, arī uzņēmēji atrodas nezināmā priekšā. Energoresursu un izejvielu cenas, to pieaugums un mainīgās pieauguma prognozes ietekmēs arī viņus. Pārmaiņām ir jāpiemērojas, jāpārplāno darbi, budžeti, investīcijas un prioritātes. Tas nenotiek vienā dienā, šiem procesiem ir vajadzīgs laiks. Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina savu ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir uzņēmumi, kas ieziemo savas iekārtas un ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas plāno vai jau ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt, piemēram, nepirkt preces/pakalpojumus, bez kuriem var iztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izejvielu cenu pieauguma lavīna jau sasniegusi ražotāju

Māris Ķirsons, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps atbalsta aizliegumu ES importēt Krievijas lauksaimniecības produkciju

Db.lv, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas Banka kļūst par nedrošu informācijas avotu?

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē visvairāk patērēto izejvielu tirgū notiekošais liek cerēt, ka tomēr parisināsies viena no šī brīža degošajām problēmām – augsta inflācija.

Daudzas izejvielas pēdējā laikā kļuvušas lētākas, kas savukārt stiprina pārliecību, ka augstākie patēriņa cenu pieauguma punkti pasaulei jau ir aiz muguras. Protams, šajā ziņā iespējami arī pavērsieni, ko var noteikt kādu jaunumu parādīšanās, kas savukārt jau liktu domāt par labvēlīgiem apstākļiem kādu izejvielu deficītiem. Tāpat, ja uzlabosies skatījums uz ekonomiku, var lēst, ka izejvielu cenas ātri vien atsāks kāpt (tās jau to pēdējā laikā dara). Tas savukārt var pielikt galu cerībām par zemāku inflāciju.

Situācija nav vienkārša, jo zemākai inflācijai, lai šī problēma vispār kaut cik noplaktu, šķiet, nepieciešama būtiski vājāka ekonomika, kas nebūs patīkami. Kādu laiku lielai daļai pasaules var arī nākties iet pa visai sāpīgu ceļu, ko noteiks gan augstu cenu, gan mazasinīgas vai pat sarūkošas ekonomikas kombinācija. Tas būs izaicinošs periods, kas sliktākajā gadījumā var izgaismot jaunas problēmas vai plēst tālāk jau esošo problēmu caurumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas osta un uzņēmumi turpinās investēt zaļajā enerģijā un viedajās tehnoloģijās

Db.lv, 06.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, gan Rīgas ostas uzņēmumi, gan Rīgas brīvostas pārvalde pauž gatavību turpināt attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos.

Energoefektivitāte, ostas procesu automatizācija un kravu aprites ātrums ir vieni no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, kas tieši ietekmē un nākotnē vēl vairāk ietekmēs Rīgas ostas piedāvājumu un konkurētspēju. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.

“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā uz lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne

Māris Ķirsons, 29.09.2022

AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis: “Eiropas Savienības Zaļais kurss prasa samazināt CO2 izmešu apmērus un atjaunojamos resursus likt fosilo vietā. Tāpēc jaunā līmvielas ražotne, kurā fenola un formaldehīda aizvietošanai izmantos dabīgo līmvielu lignīnu, spēs nodrošināt ar videi draudzīgākiem sveķiem pilnīgi visu uzņēmuma produkciju.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par ES sankcijām, Linkaits teica, ka ir jāuzsver vairākas lietas - viens ir pašas sankcijas, kas tiek piemērotas gan pret juridiskām personām, gan fiziskām personām un tiem piederošiem uzņēmumiem, bet otrs ir lielo Rietumvalstu kompāniju pašu lēmums aiziet no Krievijas tirgus bez jebkādām sankcijām. Savukārt kā trešo aspektu Linkaits norādīja to, ka dažādu preču un pakalpojumu pircēji jau pašlaik izvērtē, kāda daļa no produkcijas vai pakalpojumiem tiek ražota saistībā ar Krievijas izejvielām vai saistībā ar Krieviju.

"Līdz ar to mums ir trīspakāpju sekas. Protams, tiešā veidā mēs stingri ievērojam visu sankciju režīmu gan autopārvadājumos, gan dzelzceļa pārvadājumos, analizējot, kas ir kravas saņēmējs, nosūtītājs, kam pieder krava," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja samazinās nodokļu nesamērības dēļ

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 21.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Eksporta vērtība turpina samazināties straujāk

Ideju mežs

Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Investīcijas

Norvēģu skatījums uz ražošanu un investīcijām Latvijā

Eksports

Komentāri

Pievienot komentāru