Jaunākais izdevums

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Kāda ir pašlaik jūsu saimniecība?

Vienkārša (smejas). Ir Hanzas Elektronika ar visiem uzņēmumiem, kas ir grupā. Otrs projekts ir EuroLCDs – tagad jau ar diviem uzņēmumiem.

Kas ir Hanzas Elektronika grupā?

Sākumā mums bija rūpnīca Ogrē. 2007. gadā sākām ražošanu Ventspilī. Tajā pašā gadā iegājām Zviedrijā, bet tur pēc diviem gadiem nolēmām pārdot uzņēmumu, jo krīzes laikā nevarējām visu nomenedžēt. Krīzes vadība prasīja daudz resursu. Investori vairs negribēja turpināt atbalstīt to uzņēmumu. Sākums – pirmie divi gadi – bija ļoti normāls, bet trešajā gadā, krīzes laikā, parādījās dažādas problēmas, un nolēmām, ka tur nav perspektīvas. Pašlaik plānojam veidot vēl vienu uzņēmumu Rīgas tuvumā.

Tad pašlaik visa jūsu saimniecība ir Latvijā.

Jā. Ārpus Latvijas nekā nav. Neliela investīcija ir palikusi Zviedrijā, bet tur mēs aktīvi nedarbojamies. Bizness ir Latvijā. Vispārīgi runājot, ir divas iespējas – var mēģināt paplašināt biznesu vai attīstīt to, kas iet labi, lai ietu vēl labāk. Mēs pašlaik vairāk ejam otrajā virzienā un papildus nedaudz paplašināmies.

Kas ir tas, kas iet labi?

Bizness mums iet labi. Pagājušajā gadā tas pieauga par 44%, šogad arī izskatās, ka būs kādi 20% klāt.

Apgrozījums?

Jā. Arī peļņa proporcionāli aug. Pērn [apgrozījumā] pārvilkām pāri 10 miljoniem eiro. Mums likās: ja ieejam eirozonā, tad mums vajag tādu normālu ciparu pārdošanā (smejas). Tas nenozīmē, ka... Patiesībā mums kā uzņēmumam vajadzētu būt lielākam.

Kāpēc?

Hanzas Elektronika ir līgumražotājs, un mūsu bizness ir reģionāls, nevis globāls. Mūsu mājas tirgus ir Baltija un Ziemeļvalstis. Lielāki uzņēmumi, kam ir apjomīgi iepirkumi elektronikas shēmām, skatās, lai pretī būtu diezgan liels piegādātājs. Pašlaik spējam darīt laimīgus vidēji lielus uzņēmumus, bet pie pašiem lielākajiem netiekam, jo esam par mazu. Mums ir 10 milj. eiro apgrozījums, bet vajadzētu tikt virs 20 milj. Tikai divreiz lielākiem (pasmejas).

Tad mēs varam pakāpties vienu stāvu augstāk. Tomēr arī tagad nevar sūdzēties. Mums ir ļoti labi klienti. Ar gandrīz visiem, ar kuriem esam sākuši strādāt, sadarbību arī turpinām. Varbūt kāds klients ir atkritis, piemēram, pirms diviem gadiem viens bankrotēja. Jārēķinās, ka šad tad ir pa kādam kritušajam.

Kas ir jūsu klients?

Hanzas Elektronikas biznesā klients ir uzņēmums, kam ir [elektronikas] produkts, kuru vajag ražot. Ar lielāko daļu klientu esam noslēguši konfidencialitātes līgumus, tāpēc [publiski] varu minēt tikai dažus piemērus. No Latvijas uzņēmumiem mūsu klienti ir Mikrotīkls, Vendon, Plocmatic. Mūs ir uzrunājis arī Air Dog. Mēs sakām «jā». Tas nekas, ka produkts vēl ir izstrādes stadijā.

Mums ir divi labi klienti Lielbritānijā, Norvēģijā vēsturiski ir vairāki stabili, tagad būs vēl kāds jauns klāt, Somijā ir stabili klienti. Daudz jaunu klientu vienlaikus mēs nevaram paņemt. Gadā augam par vienu jaunu klientu Ogrē un diviem – Ventspilī. Tāds ir mūsu plāns, vairāk mums nevajag. Protams, lai tos trīs dabūtu, ir jāstrādā ar vairākiem.

Kāpēc vēlaties attīstīt darbību Rīgā?

Vēlamies izveidot inženierijas centru, un te ir lielākas iespējas piesaistīt darbiniekus. Rīgā notiek studijas un ir lielāks darba tirgus. Ogrē mēs tik daudz [speciālistu] nevaram rekrutēt. Ventspilī gan situācija ir strauji uzlabojusies, jo augstskola ir sākusi mācīt elektronikas inženierus. Visticamāk, centru veidosim Mārupes pagastā, jo Rīgā ir grūti atrast labu vietu, kur ieperināties.

Savulaik teicāt, ka Rīgu neizvēlējāties ražotnei, jo nosacījumi nebija pretimnākoši.

Lielražošanai Rīgu neizvēlētos. Tāpat kā toreiz lūkotu pēc lielākām pilsētām 50 km rādiusā ap Rīgu – uz Siguldu, Ogri, Jelgavu, varbūt arī Jūrmalu, tomēr drīzāk ne, jo arī tur nebūtu attiecīga darbaspēka.

Kas notiek ar EuroLCDs?

Tas ir cits stāsts. Tas ir vērsts uz pilnīgi jaunu produktu ražošanu. Kaut gan ir arī rūpnīca, taču pamatdarbs – radīt inovatīvus produktus.

Kā izdomājāt sākt EuroLCDs?

To es neizdomāju. Mūsu zviedru partneris nāca ar šo ideju, un es «pavilkos» līdzi. Viņam bija patentu portfelis no ASV.

Kādus produktus ražosiet?

Produkti pieder šķidro kristālu displeju grupai. Divi svarīgākie produkti, ko grasāmies ražot, ir bistabilie displeji un telpiskā attēla, tā sauktie 3D displeji. Bistabilais displejs faktiski ir stikls, kurā var ieslēgt noteiktus segmentus, uzzīmēt kaut ko. Tas ir displejs, kam nevajag pievadīt elektrību. Bistabilie displeji ir labi, ja ir nepieciešams nodrošināt informāciju arī elektrības traucējumu laikā. To var izmantot, piemēram, transporta organizācijā: kāda sarežģītāka situācija, no rīta zīme rāda, ka viena josla pa labi, pārējās taisni, bet pusdienlaikā zīmes saturs mainās. Otrs svarīgākais virziens, kā jau teicu, ir 3D displeji.

Kur tos var izmantot?

Medicīnā. Kad jūs aizejat pie daktera un viņš skatās ar ultraskaņas aparātu, kur ir nierakmens vai kas cits, var redzēt attēlu it kā no sāniem, bet ar 3D var redzēt trīs dimensijās. Tas nav pilnīgi jauns projekts [pasaules mērogā], bet tas ir diezgan ilgi nostāvējis plauktā, un mēs to gribam restartēt. Jūtam, ka ir interese no dažādām pusēm. Piemēram piezvana no Korejas LG Elektronics, vaicā: kad varēs dabūt vienu ierīci?

Kā šis projekts virzās?

Iet uz priekšu. Šis ir gadījums, par kuru var teikt, ka labāk nezināt, cik daudz resursu tas prasīs, citādi nekad tur neietu. Pašlaik esam pusei pāri, bet virzās smagi. Tehniski ir lielas problēmas. Piemēram, sākumā bija optimisms, ka Latvijā dabūsim visus speciālistus. Pusgadu mēģināju, bet nesanāca. To darbu nācās atdot uz Vāciju.

Cik maksās viens aparāts?

Ui, sākumā būs dārgs. Negribu pat ciparu teikt.

Ar cik nullēm?

Kādi 20–30 tūkst. eiro aparāts plus integrācijas paka, lai var pieslēgt.Aparāts ir uz tehnoloģisko iespēju robežas, ko viens mazs uzņēmums var uztaisīt. Man patīk šis izaicinājums. Ir arī vēlme uztaisīt šo aparātu.

Esat diezgan bieži izteicies par inženieru, tehniķu, par darbaspēka trūkuma dažādiem aspektiem.

Nu jā, vaimanāt jau katrs var. Es arī reizēm to daru (pasmejas). Domāju, ka problēmas iemesls ir tas, ka proporcionāli pārāk maz cilvēku izvēlas mācīties šajā jomā. Ap mums biezā slānī ir mūsdienu tehnoloģijas. Esam apkrāvušies ar visādiem aparātiem, mums visiem ir datori, mums visiem vajag perfektu elektrisko tīklu. Aizejot mājās, gribam, lai automātiski temperatūra regulējas, lai uzskaite strādā. Aizejat pie daktera, tur pilns ar moderniem aparātiem. Iekāpjam automašīnā – tas pats. Iebraucat servisā. Kā nesaprotat, kas manai mašīnai kaiš? Visur pretī ir vajadzīgs elektronikas inženieris. Mums apkārt elektronikas ir daudz vairāk nekā speciālistu, kas prot ar to tikt galā.

Es nemaz nerunāju par ražošanu, kas arī vēlas attīstīties. Turklāt tai ir objektīvas iespējas attīstīties. Taču ļoti daudz kas atduras pret to, ka nav cilvēku. Es nerunāju tikai par savu uzņēmumu. Kāpēc nevarētu katru gadu 5–10 jauni uzņēmumi rasties šajā jomā? Tam vajadzētu tā notikt. Kaut kas jau notiek. Piemēram, Air Dog ir uzņēmums no elektronikas jomas. Taču iespēju ir daudz vairāk.

Kā jums liekas, kāpēc maz izvēlas? Jūs savulaik izvēlējāties.

Tolaik bija mazāk iespēju. Mani interesēja elektronika. Biju skolas laikā salasījies grāmatas. Man bija arī hobijs, kaut kādus audio pastiprinātājus sāku būvēt. Viss sākas no kaut kādas aizraušanās. Tajā laikā bija mūzika, skaņu iekārtas. Tagad robotika visu velk.

Man liekas, ka problēma ir tajā, ka inženieris vienmēr ir licies tāds nabadziņš, kam maksā mazu algu, un viņam viss kaut kas ir jādara. Es domāju, ka tas ir tāds noskaņojums šeit (rāda galvu), bet tas jau tā nav. Vajag drusku plašāk skatīties uz dzīvi un karjeru.

Kāpēc mēs iestājāmies ES? Lai būtu brīvība, tajā skaitā – arī pārvietoties. Par to arī cilvēki balsoja – ka var baudīt brīvību dažādās formās. Tad ko tur vaimanāt, ka tūkstoši aizbrauc? Viņi var aizbraukt uz Vāciju, Spāniju, Īriju pastrādāt. Tā ir vērtība. Nevajag vaimanāt. Viena daļa atbrauks atpakaļ, daļa ne. Nu, samazināsies iedzīvotāju skaits. Kādam no tā labi? Slikti? Es nezinu.

Runājot par inženieriju, tā ir pasaulē vajadzīga joma. Daudzi domā, ka pašlaik visu ražo Ķīnā. Tāds iespaids rodas, ja apskati jebkuru aparātu. Otrā pusē rakstīts Made in Chine. Tomēr globāli joprojām to pašu šķidro kristālu jomā attīstība izskatās šādi: Eiropā notiek izgudrojumi, agrā komercializācija notiek ASV, bet vēlā komercializācija – Āzijā. Šajās rūpnīcās viss ir nācis no Eiropas caur ASV, varbūt arī caur Japānu. Tomēr sākotnējie izgudrojumi nāk no Eiropas, daudz kas no Kembridžas, no Holandes, Šveices – tie ir centri, kas virza attīstību.

Kur Latvija šajā ķēdē atrodas?

Latvija stāv un skatās, kā tas viss notiek. Pa lielam nepiedalās (smejas). Tagad ar EuroLCDs gan Latvija ir iebridusi šajā tirgū – Ventspilī atrodas Eiropā lielākā šķidro kristālu displeju ražotne.

Kas vajadzīgs, lai ražotu šķidro kristālu tehnoloģiju produktus?

Ļoti daudz zināšanu un jābūt šajā biznsā ieštepselētam. Viens pats neko nevar. Vajag sadarbības partnerus, jāpazīst profesionāļi. Cilvēkam jābūt absolūti ķertam vai ... Mums ir tā pa vidu. Viena daļa no šīs idejas ir mazliet traka, tomēr kāpēc nepamēģināt, neviens jau nav teicis, ka neveiksies.

Cik traka tā ideja ir? Vai jums ir kāds vēsturisks salīdzinājums?

Vēsturiski un Latvijas kontekstā to varētu salīdzināt ar pirmo fotokameru un lidmašīnu. Tur bija viens izgudrotājs, kam to vajadzēja. Tagad visi ar to lepojas, bet tolaik tas bija viens izgudrotājs.

Ko vēl bez zināšanām vajag?

Zināmu uzņēmību. Jābūt arī finanšu iespējām - vai nu kādiem investīciju fondiem, vai pašu naudai. Ja esi tehniski gana gudrs, tad jau kaut ko nopelnīt vari, vienalga, ko tu dari. Tomēr tas var nebūt pietiekami, lai izdarītu lielākas lietas.

Vai vēl kādus citus resursus?

Nekādus dabas resursus nevajag. Šī ir augsto tehnoloģiju joma, kur neko nevajag. Daba netiek svilināta.

Cik rūpīgi sekojat līdzi Latvijas viedo stratēģiju koncepcijai, un ko par to domājat?

Eiropas Savienībai ir vajadzīga kaut kāda koncepcija, kā attīstīt industriju. Lai nacionālās valstis, kam iedod kāpostu, lai tās to izmantotu lietderīgi – gan Austrumeiropas valstis, gan arī citas. Nevajag jau tikai skatīties uz jaunajām dalībvalstīm. Grieķija visus ES fondus iztērēja, lai savus vēsturiskos pieminekļus sakoptu. Līdz ar to viņiem nekāda rūpniecība nav radusies. Viņi tikai uz tūrismu var pelnīt, ja var. Tas, kā rādās, nevar ekonomiku uzturēt. Vajag ražošanu arī. Negatīvs piemērs ir arī Spānija, kur daudz tika ieguldīts nekustamā īpašumā. Par miljardu uzbūvēja lidostu, un tagad tā stāv jauna un tukša. Tie ir piemēri, kur nauda tiek nesaprātīgi ieguldīta. Ir citas valstis, kur tas tiek pragmatiskāk darīts. Ziemeļvalstis, Dānija, Somija varbūt. Tur gan viņiem tagad domas dalās: vai tik lielu valsts atbalstu vajadzēja dot Nokia. Taču bizness nekad nav 100% garantēts.

Vārdu sakot, ir vajadzīga kaut kāda attīstības stratēģija, un gudrību un zināšanas attīstīt ir pats labākais, ko var darīt.

Kas vajadzīgs, lai Latvija spētu izmantot iespējas un attīstītu inovatīvus uzņēmumus? Līdz šim dažādos indeksos vērtējumi ir samērā zemi...

Nevajag jau sevi šaustīt par indeksiem. Lielākā daļa indeksu vērtē pašsajūtu, priekšstatus. Ko jūs domājat par sevi? O, ļoti slikti (smejas). Skaidrs, tik un tik punkti. Pēc tam izlasām – ai, cik zemu esam novērtēti un jūtamies vēl sliktāk. Vajag padomāt: ja jūtamies labi, tad tā arī vajag teikt. Mēs jūtamies labi. Ejat jūs visi bekot ar saviem indeksiem.

Jūsuprāt, nemaz tik slikti nav?

Domāju, ka objektīvā realitāte ir labāka, nekā mēs izjūtam. Nu, padomājiet! Kaut vai tā jaunā kompānija – Air Dog! Baigie malači! Jauni cilvēki, droši vien nepaskatījās to indeksu un viņiem šķiet, ka viss ir kārtībā, ka var apgāzt kalnus. Un apgāž arī. Viss taču ir subjektīvi.

Par savu biznesu varu teikt, ka mūsu uzņēmums Baltijā un Ziemeļvalstīs ir top trīs līgumražotājos pēc tā, ko varam izdarīt, pēc potenciāla. Esam specializējušies elektronisko shēmu izgatavošanā. Mēs darām arī papildu lietas, bet pamata darbs, vienkārši izsakoties, ir salodēt shēmu. Tas ir mūsu darbs. Mēs to darām gana labi. Mums vienīgajiem no ražotājiem Latvijā ir medicīnas iekārtu ražošanas sertifikāts ISO 13485. Baltijā šāds sertifikāts ir kādiem četriem vai pieciem. Tas nozīmē, ka mūsu kvalitātes sistēma ir atzīta par atbilstošu. Pie mums pirms kāda laika atbrauca viena kvalitātes audita kompānija, lai veiktu pārbaudi, un mēs ar pirmo reizi izgājām šo auditu. Viņi vēlāk atzina, ka nav daudz kompāniju, kas uzrāda tik labu rezultātu – ieguvām ap 90 punktu.

Līdzīgas ražotnes pēc kvalitātes un iespējām – viena ir Norvēģijā, viena – Zviedrijā, citu nav. Mums bija sarunas ar Schneider. Viņi būtu ieinteresēti sadarboties ar mums, bet pagaidām esam par maziem, kaut arī darbu varētu izdarīt labāk.

Cik prasmīgi Latvija spēj izmantot iespējas biznesa attīstībai, ko paver ES nauda?

Domāju, ka nevar sūdzēties. Kad fondi parādās, tad aktivitāte ir augsta – nosvilina līdz pēdējam un ātri (smejas). Manuprāt, organizatoriski tiek galā. Jautājums: ko ar to sasniedz? Tas ir kas cits. Tad jau jārunā par politiku un periodiem, kas kad tika darīts pareizi un nepareizi. Domāju, ka līdz šim pārāk daudz no naudas aizgāja resursu ietilpīgai rūpniecībai un pārāk maz – augstajām tehnoloģijām. Kaut kādā galā tiekam, bet vēl joprojām neprotam par šo naudu attīstīt zināšanu ekonomiku. Te gan varbūt jāsaka – nepratām. Tagad arvien vairāk sākam par to domāt un nodarboties. Tikai viens piemērs. Pirms krīzes nauda tika iedota septiņām betona rūpnīcām. Krīzes laikā visas jautri bankrotēja. Nu, kāda tam bija jēga?

Varbūt nezināja, ka būs krīze un ka tās bankrotēs.

To, ka tas [būvniecības] sektors ir pārkreditēts, pārfinansēts un pārdedzināts, to zināja. Es, piemēram, Kalvītim jau tolaik teicu, ka ir nepareizi likt iekšā sektorā, kas jau tāpat iet uz urrā. Tas ir tāpat, kā liet ugunī eļļu. Jūs taču redzat, cik jums ir liela ekonomika un cik procenti no tās ir celtniecība. Jebkurš normāli domājošs ekonomists pateiks, ka neproporcionāli daudz nāk iekšā kredītu nauda un ka burbulis sprāgs. To visi zināja. Visi, kam ir kaut kas galvā. Ja politiķi tajā laikā to neredzēja, tad viņi bija ar apšaubāmām spriešanas spējām vai aizmālētām acīm. Betona rūpnīcas nenogrāva krīze, bet gan hipertrofēta attīstība.

Vai jūs pašlaik startējat ES programmās?

Jā, ik pa laikam. Kad nauda ir, tad mēģinām grantus dabūt.

Vai esat arī kompetences centros?

Jā, tajā piedalāmies ar EuroLCDs. Jāsaka, ka šajā programmā daudz enerģijas tika izšķiests, lai sakārtotu programmu, kas tika nepareizi iesākta. Pa ceļam valsts aparāts darīja muļķības; katrs centās parādīt, cik viņš ir svarīgs amatā, nevis sakārtot programmu, lai tā dotu labumu ekonomikai.

Vai šī programma būtu jāturpina?

Jā. Manuprāt, kompetences centrā pati industrija beidzot ir saklāsterojusies. Uzņēmumi sāk sadarboties savā starpā. Mēs sākam cits ar citu runāt par būtību, nevis skatīties ar skaudību – ek, viņam iet vai neiet. Pārgājām no latviskās mentalitātes uz sadarbības mentalitāti. Uzstādījums bija šāds: lai atbalstu dabūtu, ir jāsadarbojas. Esam attīstījuši veidu, kā tas strādā, ieviesuši kaut kādas ētikas normas. Centrs arī uzņemas atbildību par projektiem, kas pie mums atnāk, lai tie būtu kvalitatīvi. Līdz ar to nenotiek naudas izzagšana vai izsaimniekošana. Ir veiksmīgāki vai mazāk veiksmīgi projekti, bet, ja saredzam, ka ir vēlme iedzīvoties no tās naudiņas, vai kāds pieteicējs neizskatās godīgs, tad mēs tos neņemam pretī.

Jums ir ētikas kodekss?

Tas nav gluži ētikas kodekss, drīzāk vadlīnijas, kā mēs projektus akceptējām. Kad dibinājām kompetences centru, tad akcionāri akceptēja šīs vadlīnijas. Tajās ir aprakstīts, kādos gadījumos projektus noraidām, lai strīdus gadījumā būtu uz ko atsaukties. Tā ir mūsu kompetences centrā, es nevaru teikt, kā citos.

Kā ar sadarbību ar zinātniekiem?

Tas ir klasiskās Latvijas lietas, par ko visu laiku mēģinām runāt. Kas ir tie zinātnieki, ar kuriem sadarboties. Daudzi runasvīri ir nākuši no LZA laikiem. Vienai daļai liekas, ka «mēs esam zinātne, jūs tur – rūpnieki, ražošana». Modernajā pasaulē tā nav. Zinātne ir daļa no ekonomikas. Maz ir valstu, kur ir valsts finansēta zinātne. Tāpēc jau notika bļaušana ap BIRTI. Daži ļauži iedomājās, ka mēs esam zinātne, jūs – visi klausīsiet, ka mēs esam gudrie. Mums ir gājis slikti, tagad vajag citādi, un tad ies labi. Tas ir par to pašu uztveres indeksu. Mums neiet slikti. Var objektīvi pierādīt, ka neiet slikti.

Ko jūs minētu kā faktus?

Eurostat jaunākie dati liecina, ka Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju ir noķērusi Ungāriju un ka drīz varētu panākt Poliju. Ja Polijai IKP pieaugums ir viens procents, bet mums – divi vai trīs, tad mēs pēc gada to noķeram.

Var paskatīties arī 10 gadu griezumā. Tagad Latvijā dzīves līmenis ir ap 63% no ES vidējā; iestājoties ES 2004.gadā, tas bija 37%. Padomājiet, kāda ir attīstība! Nu labi, jārēķina, ka vidējais līmenis ir mazliet nokrities, jo iestājās Rumānija un Bulgārija. Tomēr Ungārijai iestājoties šis rādītājs bija 70%, un tāds tas ir arī pašlaik. Ungārijas ekonomikā ir darītas visas tās lietas, ko mums mēdz ieteikt: ka vajag savu valūtu, ka vajag ierobežot ārvalstu bankas, ka vajag konvertēt aizdevumus un vēl šo to. Paskatieties: kur viņi ir tikuši?

Salīdzinājumam paņemiet Baltijas valstis. Vai nepietiek ar 4% IKP kāpumu gadā, ja Eiropā vidēji ir viens? Kas ir slikti? Kāpēc kaut kas jādara citādi? Ok, gribam tik un tik no IKP zinātnei, tik un tik – medicīnai. Ja katrs maksātu divreiz lielākus nodokļus, tad to varētu.

Vai jūs piekristu maksāt lielākus nodokļus, lai vairāk tiktu zinātnei?

Nezinu, vai tas atmaksātos. To tik viegli nevar atbildēt. Jautājums: ko zinātne dod? Vai zinātne ir sekmējusi ekonomiku un biznesu? Parādiet kādu izgudrojumu, kas Latvijā ir radījis ekonomisku efektu! Manuprāt, Latvijā daudz reālāk ir attīstīt vidēja lieluma biznesu, paskatīties, kas ir vajadzīgs, lai būtu sekmīgs augsto tehnoloģiju vidējais bizness jomā.

Mēdz teikt, ka tukšā vietā nekas nerodas. Vai jūs tam piekrītat?

Nav taisnība. Var rasties. Vajag labu ideju un cilvēkus, kas nenobīstas. Apple radās tukšā vietā. Vozņaks ar Džobsu garāžā uztaisīja pirmo verķi. Tur nekā nebija. Kaut gan tā nosacīti bija tukša. Apkārt bija ASV tehnoloģiskās augstskolas.

Domāju, ka jauna ideja var rasties ne tikai zinātniskos institūtos, bet arī ārpus. Tomēr ir nepieciešama atbalstoša vide, lai, ilgi nemeklējot, var atrast, kas izgatavo to, to un to. Vai ir gatava piegādes ķēde? Vai ir kāds ražotājs, kas var to ražot? Ja, piemēram, Latvijā to nevar izgatavot un jābrauc uz Vāciju, tad tas kļūst par biznesu Vācijai, nevis Latvijai. No tāda viedokļa ir jāmācās ražot tajās jomās, kur mums ir zināšanas un kur ir cilvēki, un jomās, kur ir laba ražošana, jāgudro jauni produkti.

Domāju, ka šī izšķiršanās, ko attīstīt, ir līdzīga dilemmai, vai līgumražošana ir laba lieta Latvijai.

Kā ir jūsuprāt?

Nē, nu es nezinu (smejas). Es tajā jomā strādāju, un mani pilnīgi apmierina, kā tā attīstas. Elektronikas jomā līgumražošanā reģionālais tirgus ir ārkārtīgi liels, un mēs esam ļoti maziņi tajā. ES tirgus līgumražošanā [elektronikā] ir ap 20–30 mljrd. eiro. I-phone un citas ierīces – viss tiek izgatavots pie līgumražotājiem. Līdz ar to ir iespēja strauji augt.

Vai jums nav ambīciju, lai uz produkta būtu rakstīts: ražots Hanzas Elektronikā?

Hanza nekad nebūs rakstīts, jo tā ir līgumražotājs. EuroLCDs, produktiem gan būs.

Vai tur izpaužas jūsu ambīcijas?

Nezinu. Man šķiet, ka man vairs nav ambīciju. Tur ir diezgan lieli izaicinājumi. Tas uzņēmums vēl joprojām ir start-up fāzē. Ambīcija tāda, ka galva brīžam sāp, kā atrisināt vienu vai otru situāciju (smejas).

Biznesa vidi pēc atbraukšanas no Lielbritānijas raksturojāt kā stagnējošu. Kāda tā šķiet tagad?

Tajā laikā bija vecie uzņēmumi, kam nebija nekāds menedžments. Tie, kas ir mirēji, jau ir nomiruši. Man patīk, ka ir daudz aktīvu jauniešu, kam patīk robotika un tamlīdzīgas lietas. Redzu, ka notiek tāpat, kā citur pasaulē – jauni cilvēki mēģina radīt produktus, ko kādam vajag. Tur viss ir kārtībā. Vajag vēl dažus labus piemērus, kas aizrauj citus. Ar vienu Air Dog paraugu vien varētu piedabūt mācīties fiziku vēl kādus 100 jauniešus. Ja būs citi, tad vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi pieaug, ASV un Ķīnai parakstot tirdzniecības vienošanos

LETA--AFP, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sproģis tomēr nekandidēs Saeimas vēlēšanās un nebūs Saskaņas prezidenta kandidāts

LETA, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs «Saskaņas» izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

«Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās,» savā paziņojumā sociālajā vietnē «Facebook» norāda Sproģis.

Ar Sproģi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

«Saskaņas» priekšsēdētājs Nils Ušakovs pašlaik esot atvaļinājumā un uz aģentūras LETA jautājumiem vēl nav atbildējis. Tikmēr sociālajos tīklos viņš pauda: «Tas, ko pēdējo 10 dienu laikā centās izdarīt ar Sproģi, ir skaidrs signāls katram, kas vēlas pārmaiņas savā valstī. Tas ir signāls katram no esošās varas elites – nelien! Mēs tevi salauzīsim!». Ušakovs norāda, ka Sproģis šajā situācijā izvēlējās ģimeni, un «Saskaņa» viņu atbalstot šajā lēmumā. «Mūsu komanda turpinās nest tālāk viņa manifesta idejas. Tajā viss pateikts pareizi,» piebilda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izmaiņas pensiju indeksācijā valdība skatīs vasarā

Žanete Hāka, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā, informē LM.

Līdz ar to LM virzītais likumprojekts Par valsts pensijām būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. «Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā,» akcentē U.Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gada pirmais pusgads mazinājis pērno stresu finanšu tirgos

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība svārstās saistībā ar Brexit, biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, atsākoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu

LETA--AFP, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Volstrītas indeksi, kas pēdējās četras nedēļas bija gandrīz nepārtraukti auguši, saruka par vairāk nekā 1%.

Eiropas un Āzijas indeksi pirms tam samazinājās, ko daļēji noteica arī bažas par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pazeminātām globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Otrdienas kritums «veicināja sajūtu, ka kāpums (..) ir likumsakarīgi nogājis savu kursu, ka akciju tirgus tagad būs vairāk pieskaņots stāstiem par vāju izaugsmi vai bezizejas stāvokļiem tirdzniecības sarunās ar Ķīnu,» sacīja Briefing.com analītiķi.

Akciju cenu kāpumu pēdējās tirdzniecības sesijās bija veicinājušas lielākas cerības par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām. Daļa šī optimisma otrdien tika apšaubīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, investoriem turpinot atgūt optimismu.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, investoriem turpinot atgūt optimismu pēc bažām par inflāciju, kuras šomēnes bija izraidījušas akciju izpārdošanu.

ASV biržu indeksi pieauga piekto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, Volstrītai turpinot mainīt uz pretējo sešu dienu ilgu indeksu krišanos, kuras gaitā galvenie indeksi saruka par vairāk nekā 10%, kas tiek uzskatīti par korekcijas diapazonu.

«Šķiet, ka korekcija ir ātri beigusies,» sacīja «Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju ierēdnis Alans Skrainka.

Naftas cenas pieauga Ņujorkas biržā, bet kritās Londonas biržā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu turpināja samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

Vadošie Eiropas biržu indeksi tomēr saruka.

«Noskaņojums tirgū ir atvieglojums,» sacīja «FTN Financial» galvenais ekonomists Kriss Lovs, piebilstot, ka indeksa «Dow Jones Industrial Average» straujais kritums pirmdien vēl kādu laiku netiks aizmirsts.

«Tas man atgādina pazīstamos dziļā okeāna jūrniekus. Viņiem tas patīk, tomēr viņi arī to respektē un bīstas,» teica Lovs.

Iepriekšējās divās tirdzniecības sesijās piedzīvotais indeksu kritums ASV akciju tirgos bija atgriezis nestabilitāti, kas gandrīz vispār nebija novērojama 2017.gadā un šī gada pirmajās nedēļās, kurās biržu indeksi pieauga īpaši strauji, valdot optimismam par Savienoto Valstu Kongresa decembrī pieņemto un prezidenta Donalda Trampa parakstīto nodokļu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, atsākoties bažām par tirdzniecības karu, bet Eiropas biržu indeksi pieauga.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV biržu indeksi bija palielinājušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Baltais nams neradīs jaunu mehānismu Ķīnas investīciju kontrolēšanai, bet paļausies uz Kongresā izstrādātiem pasākumiem stingrākas uzraudzības nodrošināšanai.

Ap tirdzniecības dienas vidu ASV biržu indeksi sāka samazināties un noslēdza sesiju ar pārliecinošu kritumu.

Analītiķi norādīja uz Baltā nama ekonomiskā padomnieka Lerija Kadlova brīdinājumu, ka vēl tiek apsvērta stingrāka rīcība pret Ķīnu.

«Prezidents ir neapmierināts ar viņu (Ķīnas) atbildi uz tirdzniecības sarunām, tāpēc viņš izvirzīja papildu tarifu iespējamību. Bumba ir viņu pusē,» Kadlovs teica reportieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam, bet Eiropas biržu indeksi nedaudz kritās, ko noteica akciju izpārdošana.

Kāpumu Volstrītā noteica investoru atvieglojums pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja piektdien paustās piesardzīgās pieejas tālākai procentlikmju celšanai.

Daži analītiķi šo kāpumu izskaidroja arī ar optimismu par tirdzniecības sarunu atjaunošanos starp vidēja līmeņa ASV un Ķīnas amatpersonām.

ASV akciju cenas decembrī lielākoties bija kritušās, pastāvot bažām par tirdzniecības kariem, FRS procentlikmēm un globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Šķiet, ka investoru noskaņojums vai psiholoģija vienkārši kļuva pārāk negatīvi,» sacīja «Cresset Wealth Advisors» analītiķis Džeks Ablins.

«Tagad ziņas nav tik sliktas, kā cilvēki bija baidījušies. Ja mēs spēsim vēl nedaudz turpināt šo kāpumu, tad peļņas (rādītāju publicēšanas) sezona būtu tiešām ļoti labvēlīgas ziņas investoriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrības noskaņojums jau gadu stagnē

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stagnācija - tā vienā vārdā varētu raksturot sabiedrības noskaņojumu izmaiņas kopš 2012.gada vasaras. Vērtējot iedzīvotāju noskaņojuma indeksu izmaiņas, no mēneša uz mēnesi ir redzams, ka oma nemitīgi mainās - ir brīži, kad noskaņojumi pasliktinās, un ir brīži, kad tie atkal uzlabojas. Ir indeksi, kas mazliet iet uz augšu, un ir indeksi, kas mazliet iet uz leju. Patlaban mēs kolektīvi atkal atrodamies kārtējā noskaņojuma uzlabošanās fāzē.

Taču, ja skatāmies plašākā retrospektīvā, tad nevar nepamanīt, ka visas šīs nelielās un lokālās sabiedrības noskaņojuma izmaiņas pēdējā laikā ir tikai tāda līgana šūpošanās gandrīz uz vietas. Pēdējo divu gada laikā kopējais noskaņojuma indekss vidēji ir pieaudzis vien par pāris punktiem, kas nozīmē, ka tas nav būtiski mainījies. Tas ir dziļi negatīvs un gandrīz nemainās. Ja šāds indeksu uzlabošanās temps saglabāsies arī turpmāk, tad kopējā noskaņojuma indekss plusa zīmi varētu sasniegt tikai pēc kādiem 12 – 13 gadiem! Savukārt darba izredžu vērtējuma apakšindekss plusa zīmi varētu sasniegt tikai kaut kad šī gadsimta otrajā pusē (t.i., kad būs nomainījušās jau vairākas paaudzes). Vai šī ir laba, apmierinoša vai pieņemama situācija? Es domāju, ka ne!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

antiCafe paredzēta cilvēkiem, kam patīk ilgi sēdēt un strādāt kafejnīcās, kā arī tiem, kuri nevēlas iet uz dārgiem restorāniem

Tajā apvienoti minimāli kafejnīcas (kafija, tēja, ūdens, cepumiņi u.tml.) un biroja pakalpojumi (internets, kancelejas piederumi, printeris).

Tās apmeklētāji nemaksā par AntiCafe izdzerto kafiju, bet par laiku, ko tajā pavada. Stundā tie ir trīs eiro (katra nākamā – divi). «Cenšamies pārdot arī abonementus. 20 darba dienu abonements maksā piecus eiro dienā, dienas abonements – deviņus eiro,» stāsta Pjotrs Zaicevs, AntiCafe īpašnieks. Taču uz AntiCafe var atnākt, pasēdēt un izdzert, piemēram, vienu kafiju, maksājot par to, nevis AntiCafe pavadīto laiku.

Prasīts, vai tā ir kaut kas līdzīgs kopā strādāšanas vietām, Pjotrs atbild noliedzoši. «Šī ir antikafejnīca. Kopā sanākšanas vietās cilvēki strādā, tās ir kā birojs, bet šī drīzāk ir kā kafejnīca. Kad dzirdēju par TechHub, sapratu, ka ar viņiem nevaru konkurēt. Tāpēc izvēlējos citu akcentu – antikafejnīca, nevis kopā strādāšana. Šeit nav stingras kopā strādāšanas atmosfēras,» saka Pjotrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē. Viņš uzskata, ka ideālā gadījumā mūzika un kultūra ļauj nopelnīt un ir svarīgi atbalstīt tos projektus, kam tas neizdodas, jo mūsdienu straujajā dzīves un darba ritmā kultūra cilvēkiem ļauj kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, gūt atelpu. Vairāk par to, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem aizbrauca no Latvijas, kā analizējis dzīvi ieslodzījumā, kas ir virtuālie mūzikas instrumenti, un to, kādu destrukciju viņš atbalsta, Dāvids stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju cenas pieaug, ES mēģinot sekmēt vakcīnu piegādes

LETA--AFP, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas pirmdien pieauga, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) centieniem sekmēt Covid-19 vakcīnu piegādes, un pieaugumu daļēji nodrošināja nozares, kuras gūs labumu no ekonomikas atkopšanās pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas.

Naftas cenas īslaicīgi pacēlās virs 71 ASV dolāra par barelu pēc Jemenas hutiešu kaujinieku uzbrukuma Saūda Arābijas naftas rūpniecības uzņēmumiem.Frankfurtes, Parīzes un Londonas biržu indeksi kāpa, cita starpā pieaugot rūpniecības un finanšu uzņēmumu akciju cenām.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "Stuttgarter Nachrichten" sacīja, ka ES no aprīļa cer uz 100 miljoniem Covid-19 vakcīnu devu mēnesī. Saskaņā ar ES oficiālajiem datiem līdz 26.februārim ES, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 446 miljonus, bija saņēmusi 51,5 miljonus vakcīnu devu.

Leiena pirmdien intervijā laikrakstam "Wirtschaftswoche" brīdināja, ka ES var nobloķēt vēl citus Covid-19 vakcīnu eksporta darījumus. Itālija pagājušajā nedēļā atklāja, ka nobloķējusi 250 700 "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas devu eksportu uz Austrāliju, norādot, ka Eiropā trūkst vakcīnas, bet Austrālijā tās nav steidzami nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru