Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Maija beigās ir noslēdzies projektu konkurss Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētajā un Sabiedrības integrācijas fonda apsaimniekotajā grantu shēmā NVO fonds, un kopumā ir saņemti 265 projekti par kopējo summu 12 869 231 eiro, kas 5,8 reizes pārsniedz pirmajā konkursā pieejamo finansējumu.

NVO fonda ietvaros paredzētajās 3 programmās (NVO projektu programma, NVO darbības atbalsta programma un NVO kapacitātes stiprināšanas programma) projektus varēja iesniegt biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības.

Šīs ir pirmais no četriem NVO fonda ietvaros paredzētajiem konkursiem. Kopējais konkursā pieejamais finansējuma apjoms bija 2 211 582 eiro. Otro konkursu Sabiedrības integrācijas fonds plāno izsludināt jau šī gada rudenī, trešo - 2008.gadā un pēdējo - 2009.gada sākumā. Kopējais NVO fonda finansējums laika periodā no 2007. līdz 2011.gadam ir 5 850 744 eiro.

Visvairāk projektu tika iesniegti NVO fonda programmā NVO projektu programma, proti, 108 par kopējo summu 7 042 955 eiro, kas 11 reizes pārsniedz šajā konkursā pieejamo finansējumu. Savukārt NVO darbības atbalsta programmā tika iesniegti 88 projekti par kopējo summu 4 272 563 eiro, tādējādi 4,5 reizes pārsniedzot šajā konkursā pieejamo finansējumu. Vismazāk projekti tika iesniegti NVO kapacitātes stiprināšanas programmā, proti, 69 projekti par kopējo summu 1 553 713 eiro, kas 3,7 reizes pārsniedz šajā konkursā pieejamo finansējumu.

Finansējuma trūkuma dēļ daudz labus programmā «NVO fonds» pieteiktus projektus nākas noraidīt, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Linda Mežviete.

Viņa norādīja, ka pērn tika saņemti pieteikumi par kopumā 1,3 miljoniem eiro, tomēr NVO piešķirti tikai 386 000 eiro.

Mežviete uzskata, ka nepilni 400 000 eiro ir salīdzinoši neliels finansējums, ņemot vērā esošo NVO skaitu un to vajadzības, kā rezultātā SIF bijis sarežģīti izlemt, kurus projektus atbalstīt un kurus nē.

Pērn tika saņemti 102 iesniegumi, no kuriem atbalstīts tika 31 projekts. Mežviete norādīja, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta no NVO ir liels un tāds arī saglabājas.

Kopumā no pērn projektiem piešķirtā finansējuma NVO darbības stiprināšanai izlietoti 309 000 eiro, bet organizāciju interešu aizstāvības stiprināšanai vēl 77 000 eiro.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam.

Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai LM 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 miljoni latu.

Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām, norāda ministrijas pārstāvji.

Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt 58,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - 54 latus mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu 97,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums nav paredzēts.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vairākus priekšlikumus attiecībā uz izskatāmo likumprojektu "Grozījumi Darba likumā".

Tiesībsarga ieskatā vairākas komisijas virzītās ieceres ir jāmaina.

Tiesībsargu neapmierina iecere papildināt Darba likumu ar šādu daļu: "Lai personai ar invaliditāti piemērotu šajā likumā paredzētos noteikumus, kas uzlabo personu ar invaliditāti tiesisko stāvokli, tai ir pienākums pirms darba uzsākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Tas tiek fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja."

Nepieciešams izvērtēt, vai šāda norma neradīs pamatu atšķirīgai attieksmei, jo nevienai citai grupai, kurai Darba likumā ir noteiktas īpašas tiesības, nav pienākuma, slēdzot darba līgumu, paziņot par savu īpašo situāciju (piemēram, mazu bērnu esamību vai grūtniecību). Tiesībsargs arī norāda, ka no normas pašreizējās redakcijas izriet – darbiniekam ir jāpaziņo darba devējam par savu invaliditāti pirms darba līguma noslēgšanas, tātad pirms pārbaudes laika beigām. Šāds regulējums rada bažas, ka darba devējs, nevēloties turpināt darba tiesiskās attiecības ar personu ar invaliditāti, var atlaist darbinieku pārbaudes laikā, nepaskaidrojot iemeslus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

4.oktobrī Briselē pulcēsies cilvēki ar invaliditāti no 30 Eiropas valstīm, lai pieprasītu Eiropas Savienībā izveidot ietekmīgu likumdošanu, kas aizsargātu cilvēkus ar invaliditāti no diskriminācijas un izslēgšanas draudiem visās dzīves jomās, Db.lv informēja organizācija SUSTENTO.

Rīt, 4.oktobrī, Briselē Šūmaņa aplī, kur atrodas visas lielākās Eiropas Savienības institūcijas, notiks plašākā Eiropas Savienības valstu cilvēku ar invaliditāti pulcēšanās pēdējo 10 gadu laikā.

Savu dalību šajā pasākumā ir apstiprinājuši Eiropas Komisijas prezidents José Manuel Barroso, Eiropas Parlamenta prezidents Hans-Gert Pöttering, kā arī Portugāles prezidentūras pārstāvis Idalia Moniz.

Šī pulcēšanās notiek kampaņas - 1 miljons par cilvēkiem ar invaliditāti ietvaros, un to organizē Eiropas Cilvēku ar invaliditāti Forums (EDF). Šī pasākuma laikā savāktie paraksti tiks nodoti ES līderiem. Šobrīd ir savākti 1 096 081 paraksti.

Tik vērienīga Eiropas cilvēku ar invaliditāti kustības pulcēšanās vēl ir bijusi 1997. gadā, kad pirms 10 gadiem cilvēku ar invaliditāti gājieni Amsterdamas un Roterdamas ielās panāca to, ka pirmo reizi ES likumdošanā tika dota atsauce uz cilvēkiem ar invaliditāti.

13.08.2007 - 17.08.2007

Pirmdiena, 13.augusts

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu ES fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, piemēram, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Otrdiena, 14.augusts

Finanšu Ministrs Tiksies Ar Valsts Prezidentu

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane dosies vizītē pie Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera, lai pārrunātu budžeta veidošanu valstī, inflāciju un citus makroekonomikas jautājumus.

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Labklājības ministre Dagnija Staķe nosūtījusi Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) vēstuli, kurā aicina tās biedrus aktīvi sadarboties ar reģionālajām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) konsultatīvajām padomēm, lai veicinātu straujāku cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanu darba tirgū.

"Iespēja strādāt un saņemt par savu darbu atalgojumu ir labākais veids, kā mazināt invalīdu sociālo atstumtību un veicināt viņu integrāciju sabiedrībā. Liela loma ir tieši darba devēju iniciatīvai, jo invalīdi paši bieži vien neizmanto visas valsts piedāvātās iespējas, baidoties no iespējamās darba devēju un kolēģu negatīvās attieksmes," skaidro labklājības ministre Dagnija Staķe.

Ministre vēstulē izsaka pateicību LDDK un tās biedriem par veiksmīgo līdzšinējo sadarbību sociālo un darba jautājumu risināšanā un aicina darba devējus arī turpmāk būt sociāli atbildīgiem un sniegt atbalstu, iesaistoties ar vien jaunos invalīdu nodarbinātības projektos.

Tiekoties ar darba devējiem klātienē, mēģināts mazināt aizspriedumus, un sniegts atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti darba meklēšanā - aktivitātes, kas īstenotas projekta "Atrodi darbinieku!" ietvaros.

"Desmit speciālisti ar invaliditāti Liepājā un Liepājas rajonā jau strādā!" projekta sasniegumus komentē Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" prezidents Ivars Balodis. "Projekta lielākie ieguvēji ir tā dalībnieki, tomēr nedrīkst aizmirst arī darba devējus, kas visa projekta īstenošanas laikā aktīvi iesaistījās, bija atsaucīgi uzņemot mūs savos uzņēmumos un neapšaubāmi kļuvuši atvērtāki. Domāju, ka projektā izvirzītais mērķis - mazināt darba devēju aizspriedumus - ir sasniegts. Turklāt, elektroniskā darba meklētāju datu bāze ir neatsverams un ilglaicīgs ieguvums."

Projektā "Atrodi darbinieku!" piedalījās 50 cilvēki ar invaliditāti no Rīgas, Liepājas, Valkas, Gulbenes un Rēzeknes rajoniem. Tā laikā notika gan semināri, kuros tika sniegti praktiski ieteikumi darba meklētājiem, gan vizītes pie potenciālajiem darba devējiem, gan tikšanās ar cilvēkiem ar invaliditāti, kas dalījās savā darba meklētāja pieredzē, bet šobrīd jau ir nodarbināti dažādos uzņēmumos un organizācijās.

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā. Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Latvijas Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO turpina projekta "Informatīvās tehnoloģijas cilvēku ar invaliditāti uzņēmējdarbības attīstības nākotne", finansē ESF un Latvijas Valsts, nākamo kārtu, kura ietvaros tiek aicināti pieteikties jauni interesenti - cilvēki ar invaliditāti, kam ir amatniecības prasmes, uzņēmējdarbības apmācībai.

Lai pieteiktos uz apmācībām uzņēmējdarbībā, cilvēkiem ar invaliditāti vai draudošu invaliditāti ir jābūt vēlmei uzsākt savu uzņēmējdarbību, prasmēm kādā no amatniecības veidiem. Interesantam jābūt darbspējas vecumā.

Apmācības klātienē notiks jau otro reizi Rīgā LCĪVSO SUSTENTO telpās Nīcgales ielā 26, 10 cilvēku lielai grupai.

Apmācības otrai grupai notiks - 24., 25. un 26.septembrī un 22.,23. un 24.oktobrī. Kā redzams, apmācības noritēs divās sesijās pa trīs dienām, pa vidu tām būs mājasdarbi. Klātienes apmācību laikā ir iespējama dzīvošana uz vietas, kā arī tiks nodrošinātas pusdienas.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ka valstī nepastāv nekāda uzņēmējdarbības atbalsta programma cilvēkiem ar invaliditāti un bez papildus apmācības un atbalsta vismaz sākuma posmā, viņiem ir gandrīz neiespējami pašiem uzsākt savu uzņēmējdarbību. Tāpēc ir tapis šis projekts, kas ir vērsts cilvēku ar invaliditāti komercdarbības uzsākšanas atbalstam. Projekta sastāv no mācību programmas cilvēkiem ar invaliditāti - amatniekiem, kas vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību.

Vides nevalstiskās organizācijas (NVO) 3.septembrī uzsāks informatīvu kampaņu Latvijā pret jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Ignalinā, Db.lv informēja Latvijas Zaļā kustība. Vides NVO norāda, ka AES vietā ir jāpaplašina atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Vides NVO aktīvisti no vairākām vides organizācijām pulcēsies 3.septembrī plkst. 12:00 pie Daugavpils rajona padomes ēkas, kur plkst. 13:00 sāksies jaunās Ignalinas AES ietekmes uz vidi novērtējuma programmas apspriešana. Vides aktīvisti interesentiem sniegs informāciju par riskiem un izmaksām saistībā ar atomenerģijas izmantošanu un norādīs uz problemātiskajiem jautājumiem saistībā ar plānoto Ignalinas AES.

Vides NVO neatbalsta Latvijas iesaistīšanos jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Ignalinā, kā arī iebilst pret šādas AES būvniecību pēc būtības uzskatot, ka atomenerģijas izmantošana ir ekonomiski apšaubāma un dārga, tā rada nopietnus vides un sociālos riskus un ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības koncepcijai. Tādēļ vides NVO nolēmušas uzsākt informatīvu kampaņu kā dažādu pasākumu sēriju, lai par šiem aspektiem informētu iedzīvotājus un aicinātu Latviju nepiedalīties jaunās Ignalinas AES projektā, kā arī aktīvi iestāties pret šāda projekta īstenošanu kādā no Baltijas valstīm.

Septembrī 120 Nevalstisko organizāciju (NVO) līderi projekta Digitālās prasmes NVO līderiem ietvaros sāks mācības, lai apgūtu datorprasmes un tehnoloģiju iespējas.

Apmācības organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Microsoft Latvia. Pilotprojekta iztrāde un apmācības izmaksās 10 tūkstošus latu.

Projekta mērķis ir veicināt NVO līderu interesi par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanu savā darbā, komunikācijas līdzekļu, prezentācijas rīku izmantošanu, dokumentu apmaiņas vietas izveidi, lai sekmētu NVO efektīvu darbu, kā arī veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem.

«Apvienojot savas līdera prasmes ar tehnoloģiju kompetencēm, NVO līderi varēs būtiski palielināt labi paveiktu darbu daudzumu,» saka Microsoft Latvija vadītājs Sandis Kolomenskis.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Ir noslēdzies projekta Caur zināšanām uz nodarbinātību aktīvais posms, kurā cilvēki ar dažāda veida invaliditāti apguva praktiskas un teorētiskas prasmes lietvedībā un grāmatvedībā, Db.lv informēja Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Lai veiksmīgāk palīdzētu cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti atrast darbu un pēc iespējas veiksmīgāk iesaistīties nodarbinātības tirgū, Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons šā gada maijā uzsāka lietvežu, grāmatvežu apmācības programmu.

Šobrīd nodarbības pabeidza pirmie astoņi cilvēki. Projekta nākamajā posmā ir plānots organizēt prakses vietas apmācību dalībniekiem dažādos Latvijas uzņēmumos, tādējādi veidojot priekšstatu dalībniekiem par biznesa vides praktisko darbību. Tāpat projekta ietvaros apmācību dalībniekiem būs iespēja piedalīties motivācijas programmā. Šonedēļ sākās arī nākošo dalībnieku apmācība.

Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pieredze rāda, ka pēdējā laikā darba devēji daudz labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, tomēr kā galvenais šķērslis joprojām pastāv nepiemērotās cilvēku ar invaliditāti zināšanas, prasmes un iemaņas dažādās profesijās. Lai mazinātu šo plaisu, Apvienības Apeirons un SIA Komerccentrs DATI grupa, kopīgi realizē projektu Caur zināšanām uz nodarbinātību, tādējādi radot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt gan teoriju, gan arī nostiprināt zināšanas praksē.

Kafejnīcas "RB Cafe" komandu pirmajā gadā pārsteidz pasūtījumu apjoms.

"Mēs esam pārsteiguši paši sev. Mums nebija tik lielu ekspektāciju, salīdzinot ar to, cik daudz cilvēki par mums runā un interesējas. Mūsu galvenais mērķis uzrunāt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu ir sasniedzis rezultātu," teic Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors.

Visi, kuri ir atnākuši, sakot, ka kafejnīcā ir mājīgi. Tāpēc viņš uzskata, ka arī cilvēki ar invaliditāti un jebkura cita mērķa grupa var izveidot veiksmīgu kafejnīcu. Šobrīd "RB Cafe" strādā 11 darbinieki, no kuriem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti.

Lai gan kafejnīcas darbība nedaudz atpaliek no plāna, pasūtījumu sadaļā aina ir atšķirīga. "Pasākumu, sapulču un banketu apkalpošana vairākkārtīgi pārsniedz prognozes un kompensē kafejnīcu," teic M. Grāvis. Decembris bija īpaši ražīgs un bija bažas par janvāri, bet viņš teic, ka arī janvārī ir gana daudz pasūtījumu. Pasūtījumi vai izbraukums esot gandrīz katru dienu. Tāpat kafejnīcas telpas diezgan bieži iznomā dažādām apmācībām, pasākumiem un prezentācijām. Sākumā bija domāts, ka šādi gadījumi būs "šad un tad", bet šobrīd tie ir visai regulāri.

No 14. līdz 16. augustam 22 nevalstisko organizāciju pārstāvji piedalījās biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" organizētajā Vasaras akadēmijā III par lobēšanas tēmu. Apmācību mērķis bija sagatavot tās dalībniekus organizācijas pārstāvētajai sabiedrības grupai nozīmīgu jautājumu lobēšanai.

14. un 15. augustā Daugmalē, viesu namā "Saliņas" akadēmijas dalībnieki spodrināja savas komunikācijas un lobēšanas prasmes profesionālu lektoru vadībā, kā arī uzzināja vairāk par dažādiem interešu aizstāvības mehānismiem un iespējām Latvijā un Eiropas Savienībā. Šī informācija ir nozīmīga jebkuram nevalstiskās organizācijas pārstāvim, lai spētu izvēlēties piemērotākās metodes un mehānismus konkrētā jautājumu lobēšanai.

Savukārt 16. augustā dalībniekiem bija unikāla iespēja dažādus pilsoniskās sabiedrības līdzdalības pasākumus vērot klātienē Rīgā. No rīta dalībnieki piedalījās Valsts sekretāru sanāksmē un viens no viņiem arī pieteicās atzinuma sniegšanai par konkrētu likumprojektu. Liela daļa dalībnieku svinīgā sēdē pievienojās nozīmīgam līdzdalības dokumentam - NVO un Ministru kabineta sadarbības memorandam, kas apliecina viņu vēlmi aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos. Vasaras akadēmija noslēdzās Saeimas ēkā ar Saeimas juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa lekciju par līdzdalības iespējām šajā institūcijā un pasākuma izvērtēšanu.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija janvāra sākumā aizturēja 1959., 1991. un 1994. gadā dzimušus vīriešus, kuri gandrīz gada garumā Rīgā izgatavojuši viltotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes. Šie vīrieši tālāk caur paziņām invalīdu kartes realizējuši autovadītājiem, par to iekasējot ikmēneša maksu, kas savukārt autovadītājiem ļāvis bez maksas stāvēt Rīgas pašvaldības autostāvvietās, informē VP.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas rīcībā bija nonākusi informācija par to, ka Rīgā, iespējams, uzdarbojas invalīdu karšu viltotāji, kuri tādā veidā veic nelegālu biznesu. Policija noskaidroja, ka viltotās invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes realizētas automašīnu īpašniekiem un lietotājiem, kuri vēlējušies savas automašīnas novietot RP SIA Rīgas satiksme autostāvvietās 11. novembra krastmalas, Vecrīgas un Rīgas centra apkārtnē.

Veicot izmeklēšanu, noskaidrots, ka vairākas personas izgatavojušas viltotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes un tālāk caur paziņām tās realizējuši, no ieinteresētajiem automašīnu īpašniekiem un lietotājiem par to iekasējot ikmēneša «īres» maksu 85 eiro apmērā. Izmantojot šīs kartes un maksājot nelikumīgo īres maksu, auto lietotāji varējuši bez maksas novietot auto minētajās stāvvietās.

Lai informētu Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus par vides pieejamības kritērijiem, kas ir svarīgi gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan māmiņām ar bērnu ratiem un senioriem, invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar Rimi Latvia radījusi informatīvu materiālu - Vides pieejamības vadlīnijas.

Vadlīnijās ir iekļauti septiņi galvenie vides pieejamības punkti, kas ietekmē iedzīvotāju brīvu pārvietošanos gan iekštelpās, gan ārpus tām. Materiāls uzsver pamanāmu un saprotamu norāžu un plašu un neaizšķērsotu eju svarīgumu, invalīdu stāvvietas nepieciešamību, ērtu iekļūšanu ēkā, atbilstošu labierīcību nozīmi, audiālas un vizuālas informācijas pieejamību. Tāpat vadlīniju veidotāji uzsver draudzīgas attieksmes un iecietības nozīmi attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti.

Vadlīnijas pieejamas mājaslapā http://videspieejamiba.lv/lat/jaunumi/ .