Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

«Diemžēl tieši tādēļ celulozes izejvielu perspektīvais pieprasījums pārsniegs pieprasījumu, un šādā situācijā celulozes rūpnīcas jaudu nodrošināšana ar Latvijā iegūstamajiem resursiem kļūst problemātiska,» skaidro A. Ozols.

Ideja par to, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna celulozes un papīra rūpnīca, gaisā virmo kopš deviņdesmito gadu sākuma. Šāda rūpnīca patērētu celulozes izejvielas, kuras tiek eksportētas pārstrādei uz Skandināvijas valstu rūpnīcām. Tomēr salīdzinājumā ar to brīdi, kad vēl eksistēja 600 000 t jaudas celulozes rūpnīcas projekta kompānija a/s Baltic Pulp, situācija ir mainījusies, jo teju miljonu m3 papīrmalkas patērē SIA Bolderaja Ltd, kura no šīm izejvielām ražo OSB plātnes.

Celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs atgādina, ka šā gada pirmajā pusgadā jau ir eksportēta tikai papīrmalka 2 milj. m3 apmērā, neskaitot celulozes šķeldu. Vēl vairāk - 
ik gadu tiek eksportēti 2,5 līdz 3,5 milj. m3 papīrmalkas un celulozes šķeldas, kas, pēc I. Zorgenfreija teiktā, ir būtisks priekšnoteikums celulozes un papīrfabrikas izveidei Latvijā. «Lai arī papīrmalkas iekšējais patēriņš salīdzinājumā ar šī gadsimta sākumu ir mainījies, jo ir uzbūvēta OSB plātņu rūpnīca, kura patērē aptuveni vienu miljonu m3 gadā, tomēr izejvielu joprojām pietiek, uzsver I. Zorgenfreijs.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra