Lai šodienas pirmklasnieku izskolotu augstskolā, nākotnē būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu.

Aprēķinos balstoties uz darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šī gada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir 4744 lati.

Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laika posmā līdz 2009.gadam studiju maksas strauji augušas par vidēji 18% gadā, līdz kamēr krīzes rezultātā 2010.gadā studiju maksas samazinājās par vidēji 10%. 2011.gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās bija atkal pieaugušas par aptuveni 4%.

Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.

Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.

Ražotājiem ir maz līdzekļu, kā tikt cauri mūrim, kas sakrauts no lielveikalu augstprātības diktētajiem nosacījumiem

Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja ieceri ierobežot mazumtirgotāju varu pret ražotājiem un piegādātājiem. Konceptuālām izmaiņām topošajā negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā vairs nevajadzētu parādīties. Apelējot pie deputātu saprāta, pārtikas industrijas nozīmīgākie spēlētāji – ražotāji – beidzot sagaida iespēju spert pa bumbu, kas līdz šim, veikalu tīklu vadīta, biežāk lidojusi tikai vienos vārtos. Likumprojekts mazumtirgotāju ķēdes kairina taukākajās vietās. Tādās, kuras ilgu laiku gozējušās saulītē, bet nu tās apžmiegs likumā paredzētie aizliegumi 12 darbībām pārtikas un piecām darbībām nepārtikas mazumtirdzniecībā. Esam noguruši no varas nespējas nonākt līdz rezultātam, par lēni topošo likumu saka DB aptaujātie ražotāji.

Pavisam nesen kā ES projekta eksperts gandrīz mēnesi pavadīju Tadžikistānā, palīdzot Tadžikistānas profesionālās izglītības vadītāju izglītošanā vadības jomās. Iepriekšējo reizi tur pabiju līdzīgā ES projekta sakarā pirms pāris gadiem. Bija interesanti pavērot, kas mainījies, kā valsts attīstījusies. Ja iepriekšējās vizītes laikā bija sajūta, ka esmu atgriezies vismaz gadus 15 attālā pagātnē, tad šodien jāsaka, ka attālums laikā ir stipri vien sarucis, gan saglabājot vietējo kolorītu.

Dušanbe notiek diezgan vērienīga celtniecība- tiek celta nacionālā bibliotēka (nu- gluži kā pie mums), tiek veidots nacionālais izklaides parks, tiek celtas mūsdienīgas dzīvojamās mājas pilsētā, piesaistot ārzemju speciālistus (tur strādā projektu vadītāji arī no ir Latvijas). Notiek intensīva starptautisko fondu un projektu realizācija, izmantojot Eiropas Savienības sniegtās atbalsta programmas. Vācija vien vienlaicīgi realizē ap 20 dažādus projektus dažādās jomās. Arī šo projektu vadītāju vidū ir Latvijas pārstāvji..

Dzīves dārdzība ir pieaugusi, arī nacionālās naudas vienības – somoni- vērtība ir pieaugusi, vismaz oficiāli attiecībā pret ASV dolāru un eiro- 4,6 somoni = 1 ASV dolārs. Vēl pirms pāris gadiem 7 somoni bija 1 dolārs .Ir arī augusi minimālā alga, tiesa tā gan mūsu latos sarēķināta izskatītos kā deviņdesmito gadu sākumā, tikko uz latiem pārejot, taču vidējā darba alga mēnesī valstī ir ap 470 somoni , tātad, pavisam «rupji»- ap 100 latu. Inflācijas līmenis no gada sākuma šogad – 6,5%. Cenas veikalos un tirgū gan rāda, ka ar šādu summu iztikt nav viegli, ja nav blakus ienākumu vai kādas naturālās saimniecības pabalsta pārtikas veidā. It īpaši ņemot vērā, ka vairums sieviešu mājās audzina bērnus, nevis strādā algotu darbu. Un bērnu ģimenēs netrūkst.

Valdība otrdien, 11.oktobrī, papildināja un precizēja kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs, informē Zemkopības ministrija.

Turpmāk programmā varēs skolēniem izdalīt ne tikai augļus un dārzeņus, kas audzēti, ievērojot integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus vai audzēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, bet arī tādus produktus, kas audzēti atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes (NPK) shēmas prasībām.

Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendentam, kas nodrošina augļu un dārzeņu piegādāšanu vai izplatīšanu skolēniem, papildus atbalsta iesniegumam būs jāiesniedz arī izglītības iestādei piegādāto produktu pavaddokumentu atvasinājumi, kas ir sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādi un noformēšanu. Lai nodrošinātu precīzu uzskaiti un atbilstošu atbalsta izmaksu, ir precizēta pavaddokumentā norādāmā informācija.

Ja ļoti gribas ieiet vienā tirgū, bet pieprasījums ir citā, jāmaina prioritātes un jāieklausās tirgus prasībās.

«2013. gadā izaugsme bija 100% un tā ir bijis no pirmās dienas trīs gadus pēc kārtas,» saka Mikus Opelts, 360 grādu vizualizāciju izstrādātāja SkatSkat valdes loceklis. Zīmols SkatSkat apvieno divus līdzīga profila uzņēmumus – 2010. gadā dibināto SIA Freš grupa, kas vairāk orientējas uz pašmāju tirgu, un 2012. gadā dibināto SIA Giraffe Visualizations Group, kuras galvenais darbības fokuss ir eksports. Katru gadu SkatSkat apgrozījums ir aptuveni divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā, un pērn abu uzņēmumu kopējais apgrozījums bija aptuveni 140 tūkstoši eiro. Šī brīža iestrādnes un sāktie projekti liecinot, ka arī šogad gaidāms vismaz divas reizes lielāks apgrozījums. Vaicāts, kā ir augt tik strauji, Mikus atbild: «Izaugsme, protams, prasa milzīgu enerģijas un laika ieguldījumu, vieglāk ir stāvēt uz vietas, apkalpot vienus un tos pašus klientus. Izaicinājums ir nepalielināt tehniskās komandas apjomu. Daudz izmantojam ārpakalpojumus, lai efektīvi realizētu projektus.»

Tikai trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā pētījumā, kas šā gada oktobrī īstenots sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību personīgo datu drošībai, asociācija sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV ir izveidojusi interaktīvu digitālo testu «Cik grūts medījums Tu esi krāpniekiem?». Tajā ikviens var novērtēt savu prasmju un zināšanu līmeni par personīgo datu drošību, kā arī iegūt noderīgus ieteikumus.

«Pēdējos trīs gados ir būtiski audzis finanšu darījumu skaits interneta vidē. Ja vēl nesenā pagātnē klientam bija svarīgs klātienes kontakts, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies – pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri pamatā visus darījumus veic tieši internetā. Mainoties iedzīvotāju paradumiem, ir svarīgi domāt arī par personīgo datu drošību, lai nekļūtu par krāpnieku upuri. Dati rāda, ka ļoti bieži krāpniecības gadījumi notiek tieši zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijā nav nevienas skolas, kurā mēs nebūtu uzstādījuši kādu multimediju tehnoloģijas iekārtu, stāsta SIA Baltijas biroju tehnoloģijas direktors Agris Porejs.

SIA Baltijas biroju tehnoloģijas (BBT) apgrozījuma izaugsmes tempu veicinājusi Latvijas vispārizglītojošo skolu rocība un vēlme mācību procesu atvieglot ar dažādu multimediju tehnoloģiju palīdzību. Īpaši veiksmīgs bijis 2012. gads, kad Latvijā vairākas izglītības iestādes, tostarp Izglītības ministrija apguva virkni Eiropas struktūrfondu projektu, lai skolas aprīkotu ar multimediju tehnoloģijām, interaktīvajām tāfelēm un projektoriem. «Piedalījāmies iepirkumu konkursos, kā rezultātā daudz skolu izvēlējās tieši mūsu piedāvātos risinājumus – Kanādas ražotāja Smart Technologies UMC interaktīvo tāfeli Smart board. Kopš 2005. gada esam šā ražotāja oficiālie izplatītāji Latvijā. Ar vairākiem pašmāju uzņēmumiem esam nodibinājuši dīleru attiecības, kas šo produktu pārdod novados. Visus šos gadus esam aktīvi izglītojuši izglītības iestāžu pārstāvjus par šo produktu, kas pasaulē ir līderis mācību procesa jomā. 2012. gadā baudījām ieguldītā darba augļus,» atzīst A. Porejs.

Darbība akselertorā varētu palīdzēt labāk sagatavoties pirmajām atspēriena investīcijām

«Lai gan StartupScaleup akselerators tiešā veidā nepiedāvā investīcijas uzsācējuzņēmumos, mums būs vērtīga tieši intensīvā apmācību un tai sekojošā tīklošanās – kontaktu dibināšanas – fāze,» saka Mareks Matisons, Tactile Eyesight idejas autors.

Jau pēc pāris nedēļām komanda dosies uz Lietuvu, kur notiks programmas atklāšanas pasakums. Alselereācija daļēji notiks klātienē un daļēji – virtuāli. Kopumā projekts ilgs piecus mēnešus.

StartupScaleup ir projekts, kurā kopdarbojas Lietuvas, Nīderlandes, Īrijas un Spānijas jaunuzņēmumu centri. Vaicāts, kāpēc nolēma pieteikties akseleratorā, M. Matisons teic, ka apzinās savu nepietiekamo zināšanu bāzi, lai ieviestu produktu un lai ar investoriem runātu vienā valodā. «Man ir patiešām svarīgi gūt konkrētu pieredzi – ir idejas, bet tās jāapstiprina cilvēkiem ar pamatīgāku konkrētās darbības bāzi, turklāt caur akseleratoru ceru rast izeju uz konkrētiem 3D vizualizāciju risinātājiem,» viņš atklāj.

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Profesores Ainas Mucenieces ģimene ir uzrunājusi Einaru Repši un uzaicinājusi viņu kļūt par Ainas Mucenieces vārdā nosauktā Viroterapijas Fonda vadītāju. Einars Repše Mucenieces ģimenes uzaicinājumu ir pieņēmis.

E. Repše skaidro: «Vēža ārstēšana ar viroterapijas palīdzību ir pašreiz pasaulē plaši pētīta, atzīta un perspektīva nozare. Ievērojamās latviešu zinātnieces Ainas Mucenieces vadībā, Latvijā šī ārstēšanas metode ir tikusi pētīta kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, gūstot vērā ņemamus panākumus. Latvija un Ainas Mucenieces laboratorija pamatoti uzskatāma par viroterapijas celmlaužiem pasaulē. Sava mūža darbu, pašas atklātās zāles, Aina Muceniece atteicās pārdot ārzemju kompānijām, bet atstāja kā mantojumu Latvijai. Tieši viroterapijas pieejamības veicināšanu es uzskatu par savu pirmo un galveno uzdevumu jaunajā amatā.»

Prototipēta pirmā grāmata 3D drukā – Luīzes Pastores Mākslas detektīvstāstu sērijas grāmata Pazudušais pērtiķis

DB jau rakstīja, ka projekta Tactile Eyesight komanda iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī. Taktilajās grāmatās vienā lapas pusē ir teksts Braila rakstā un blakus – zīmējuma reljefs, kas aptaustīts ļauj neredzīgajiem veidot izpratni par grāmatā esošajām lietām un iepazīt tās. Šo grāmatu veidošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas parasti tiek veikts ar rokām. 3D drukas iespējas šo grāmatu veidošanu atvieglo un ir iecerēts sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, lai tie ne tikai iemācītos jaunus jēdzienus, bet arī izprastu tos.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Ko kredītbirojs nozīmē Latvijas iedzīvotājiem – ieguvumu vai zaudējumu? Bažas un neskaidrības privātpersonu datu jautājumos ir daudz, bet skaidras atbildes pagaidām nekur nav rodamas. Ko mums dos šī pilnīgā informācijas apmaiņa? Kāda tad būs iedzīvotāju loma un ietekme kredītbirojā?

Ārvalstīs iedzīvotāji ir informēti par saviem datiem un seko līdzi savai kredītspējai. Ja kārtīgi maksāti visi rēķini, laikā nokārtotas visas kredītsaistības, nav nodokļu parādi – kredītspēja ir augsta (labs scorings), un iedzīvotājs zina, ka viņš, dodoties pēc jauniem pakalpojumiem, saņems labākus nosacījumus, neatkarīgi no tā, pie kura pakalpojuma sniedzēja viņš vērstos. Zemākas % likmes, ērtāks maksāšanas grafiks, lielāki kredītlimiti, jo šī iedzīvotāja kredītrisks ir zems un labus klientus vēlas ikviens pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā sanāk tā, ka šādā veidā kārtīgie maksātāji tiek atalgoti par savu godprātību un atbildību.

Atsaucoties ieteikumam mazināt ekonomikas atkarību no bankām, birža aicina uz reformām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Briseles gaiteņos ir nobriedušas vairākas iniciatīvas, kā likt naudai ieplūst Eiropas reālajā ekonomikā, un viens no šādiem plāniem ir vairot komercbankām alternatīvu biznesa finansējuma avotu aktivitāti. Tiesa, neminot ne vārda par Eiropas Komisijas priekšlikumu par Kapitāla tirgu savienību, kuras ideju EK nodevusi dalībvalstu un plašākas publikas apspriešanai, arī birža NASDAQ Baltic ir veikusi savu ieskatu apkopojumu un publiskojusi priekšlikumus, kā akciju publiskais piedāvājums jeb IPO varētu kļūt par papildus dzinējspēku Baltijas valstu ekonomiskajai izaugsmei.

Biržas ieteikumos uzsvars ir likts uz valsts uzņēmumu daļēju kotāciju biržā un obligāciju emisiju, MVU kotācijas uzsākšanas atvieglošanu, nodokļu reformām, sabiedrības izglītošanu un laba piemēra radīšanu. Latvijas pionieris šai jomā – Latvenergo ‒ DB atzīst, ka ieguvumi no līdzdalības kapitāla tirgū bijuši pārliecinoši, un tiek gatavota arī jauna emisija.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Iedzīvotāju vēlme šķirot atkritumus palēnām pieaug, plānots to veicināt attīstot šķirošanas infrastruktūru pašvaldībās

«Ikviena jauna lieta aizņem laiku, lai tā kļūtu par paradumu – šajā gadījumā – atkritumu šķirošana. Cilvēki, kas paši nav ar spēcīgu zaļo apziņu, iesaistās atkritumu šķirošanā tikai tad, ja viņiem ir ērti to darīt. Tas nozīmē, ka šķiroto atkritumu konteineriem ir jāatrodas tuvu viņa dzīves vietai. Šobrīd ne visā valsts teritorijā iedzīvotājiem ir ērti pieejami šķiroto atkritumu konteineri. Tieši tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd strādā pie Ministru kabineta noteikumiem, kuros būs noteikts šķiroto atkritumu konteineru maksimālais attālums no iedzīvotājiem,» norāda ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Paredzēts arī noteikt nepieciešamo sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Kopš 2003. gada Latvijā bija vērojama strauja kreditēšanas pieauguma tendence, pamatā balstoties uz lēto resursu pieejamību Eiropas finanšu tirgū un noguldījumiem. Tas deva bankām iespēju piedāvāt vēl maz izmantota un Latvijas tirgū relatīvi jauna kredīta (hipotekārā, kredītkaršu u.c.) pakalpojuma pieejamību ne vairs tikai šaurai un ekskluzīvai, bet gan masu tirgus auditorijai, un attiecīgi vairāk nopelnīt ar vislielāko peļņu nesošo kreditēšanas pakalpojumu, kā arī palielināt tirgus daļas.

Lai notiktu veiksmīga jauna produkta masveida ieviešana tirgū, tā parasti iziet vairākus attīstības posmus. Tirgus līderiem jauna produkta pieprasījuma attīstībai ir jāveic izglītošanas funkcija par visas produkta kategorijas priekšrocībām un riskiem. Augstas iesaistes produktiem, kuri ir dārgi, saistīti ar augstām investīcijām un risku (kādi ir arī kredītpakalpojumi), īpaši būtiska ir tirgus izglītošanas fāze par visiem produkta aspektiem — gan no biznesa veicināšanas, gan sociālās atbildības funkcijas viedokļa, lai pircēji saņemtu atbilstošu informāciju, uz kuras bāzes pieņemt atbildīgu lēmumu. Bankām, piedāvājot jaunos kredītpakalpojumus, jo būtiskāks ir šo produktu riska izskaidrojums lietotājam.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka valsts atbalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai.

Lai veicinātu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju, 2015. gadā kopējais atbalsta apmērs meža nozares attīstībai ir 237,92 tūkstoši eiro, informē ZM.

Valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz atbalstīt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu, tostarp skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu - konkursu Mūsu mazais pārgājiens un Meža dienas 2015 nodrošināšanu. Plānots arī turpmāk nodrošināt izstādi Iepazīsties – Koks!, kuras mērķis ir pārskatāmi attēlot Latvijas meža nozari, izceļot katra posma – meža audzēšanas, aizsardzības, izstrādes, koksnes pārstrādes – sasniegumus. Tāpat atbalsts paredzēts meža nozares gada balvas Zelta čiekurs balvu izgatavošanai un cietiem meža nozares attīstības projektiem.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Pirms dažiem gadiem nolēmu, ka manam pusaudzim dēlam jāsāk jauna un veselīga dzīve. Pirmkārt, ievērojot pareizus (manā izpratnē) ēšanas principus. Neteiksim, ka līdz tam viņš pārtika tik no bulciņām un saldinātiem dzērieniem, bet, protams, atsevišķas korekcijas viņa ēdienkartē bija pat ļoti vēlamas. Un tātad – mūsu mājā tika aizliegtas konfektes, cepumi, limonādes, čipši; utt. Nekādu pārrunu par to, kas ir un kas nav veselīgs (jo kuram gan tas NAV zināms!); nekādas izglītošanas un moralizēšanas. Nedrīkst! Aizliegts!Nebūs šai mājā neveselīgu produktu!

Šķiet pagāja kāds mēnesis. Kārtoju dēla istabu, pastūmu malā viņa gultu un manam skatam pavērās gandrīz izēsta čipšu paciņa, arī konfekšu turza un vēl daudzi citi kārumi.

Nezinu, vai Veselības ministrijas jaunās «Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam» izstrādātas (par grozījumu izstrādāšanu normatīvajos aktos, lai aizliegtu neveselīga uztura ražotāju, izplatītāju reklāmu un saldināto dzērienu (ar cukura daudzumu virs 7%) reklāmu), jo jaunajam Veselības ministram savas atpazīstamības veicināšanai jānāk «laukā» ar spēcīgām un pamanām ziņām, vai arī tāpēc, ka Veselības ministrijai vienkārši japarāda, ka kaut kas tiek darīts mūsdienu sabiedrības veselības labā... BET... Nav vienkāršāku lēmumu kā aizliegt un nav neveiksmīgāku lēmumu kā kaut ko aizliegt, skaidri neizsverot visas aizlieguma sekas. Izlasot šo dokumentu, man rodas sajūta, ka īsti labi ar domāšanu šoreiz Veselības ministrijas ierēdņiem nav veicies!