Slaucamo govju komplekss SIA Kalna Oši jau līdz šā gada beigām plāno sākt piena pārstrādes kombināta celtniecību, kurā eksportam tiks ražots sausā vājpiena pulveris, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Pilveris.

Piena kombināta izmaksas patlaban tiek aprēķinātas, tomēr tās varētu svārstīties astoņu līdz desmit miljonu latu diapazonā. Savukārt piena pārstrādes jauda plānota 1000 tonnas dienā.

«Patlaban trešajās pasaules valstīs vērojams milzīgs industriālā piena trūkums, tikmēr Baltijas valstīs un Eiropā tas lielos daudzumos paliek pāri. Tādējādi saredzam tirgus nišu, kurā var izvērsties. Specializēsimies uz industriālo sauso vājpiena pulveri, kuru varam saražot daudz lētāk nekā jebkurš no pašreizējiem piena pārstrādes uzņēmumiem, jo mums biogāzes stacijā ir lēts siltums. 10%-14% no piena pulvera ražošanas izmaksām veido siltums, kurš saimniecībā būtībā patlaban bez pielietojuma «aiziet gaisā». Otrs aspekts - nebūs vajadzīga specifiskā produkta attīrīšana, kur izmaksas veido vēl vismaz 5%, jo visi piena blakusprodukti jeb piena atlikumi nonāks biogāzes stacijā un tiks atkal pārstrādāti,» sacīja Pilveris.

Lielākās komercķīlas pagājušajā nedēļā devis lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs SIA Kalna Oši, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

Kalna Oši devis divas ķīlas katru 13,255 miljonu Ls vērtībā DNB bankai, bet kā parādnieks Komercķīlu reģistrā reģistrēts SIA Bio Ziedi. Jāatgādina, ka jau aprīlī Dobeles pagasta piena uzņēmums SIA Kalna Oši reģistrējis astoņas komercķīlas, katru par 13,225 milj. Ls. SIA Kalna Oši ir komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlu devēji ir SIA Bio Ziedi, SIA Ziedi JP, Aija Pilvere, Uldis Pilveris un Gunta Baumane, bet ķīlas ņēmējs - a/s DNB banka.

Tāpat jau vēstīts, ka Jurim Pilverim piederošā Ziedi JP iecerējusi vairāku miljonu vērtu projektu realizāciju, kam kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ar saistītajiem uzņēmumiem jāpalielina no aptuveni četriem milj. Ls līdz 100 milj. Ls. Vērienīgākie no šiem projektiem ir biogāzes rūpnīcas celtniecības projekts un tam sekojošais piena pārstrādes kombināts, kuros attiecīgi plānots ieguldīt astoņus un sešus milj. Ls. Tāpat tiek strādāts pie modernas lopu kautuves projekta, kurā tiks ieguldīti 1.5 milj. USD. Visi šie projekti tiks realizēti vienā 22 hektāru tehnoloģiskā parka teritorijā, kuras centrā jau atrodas divas kūtis.

Dobeles pagasta piena lopkopības nozares uzņēmums SIA Kalna Oši aizvadītajā nedēļā reģistrējis astoņas komercķīlas, katru par 13,225 milj. Ls, liecina Uzņēmumu reģistra apkalpojošās SIA Lursoft informācija.

SIA Kalna Oši ir komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlu devēji ir SIA Bio Ziedi, SIA Ziedi JP, Aija Pilvere, Uldis Pilveris un Gunta Baumane, bet ķīlas ņēmējs - a/s DNB banka.

Jau vēstīts, ka Jurim Pilverim piederošā Ziedi JP iecerējusi vairāku miljonu vērtu projektu realizāciju, kam kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ar saistītajiem uzņēmumiem jāpalielina no aptuveni četriem milj. Ls līdz 100 milj. Ls. Vērienīgākie no šiem projektiem ir biogāzes rūpnīcas celtniecības projekts un tam sekojošais piena pārstrādes kombināts, kuros attiecīgi plānots ieguldīt astoņus un sešus milj. Ls. Tāpat tiek strādāts pie modernas lopu kautuves projekta, kurā tiks ieguldīti 1.5 milj. ASV dolāru. Visi šie projekti tiks realizēti vienā 22 hektāru tehnoloģiskā parka teritorijā, kuras centrā jau atrodas divas kūtis.

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Arvien jaunu biogāzes staciju parādīšanās Latvijā izskatās pēc buma, bet tas bija plānots, norāda Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents enerģētikas inženierrisinājumu uzņēmuma SIA Host Energo komercdirektors Ebings Osinga.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem biogāzes elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, audzis par 29,5% un tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā. Arī šogad ziņots par vairākām jaunām stacijām.

Osinga skaidroja, ka projektu īstenošanu var paredzēt jau divus trīs gadus iepriekš. «Viss ir kontrolēts, izņemot kvotu izdalīšanu, kas notika diezgan stihiski. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija skaidrs, ka būs struktūrfondi, un bija arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pilotprojekts. Dod atbalstu koģenerācijai vai siltumsistēmām, ir kvotu sistēma, un vari izkalkulēt, cik daudz projektu Latvijā būs. Pieņemsim, ka 50% nebūs, bet pārējie būs,» skaidroja Host Energo pārstāvis.

Pašreizējā sistēma, kad atjaunojamās enerģijas nozare ir vairāku ministriju pārziņā, nedarbojas un vislabāk būtu, ja iniciatīva nāktu no zemkopības ministra, šādu viedokli pauda Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents enerģētikas inženierrisinājumu uzņēmuma SIA Host Energo komercdirektors Ebings Osinga.

Viņš uzskata, ka iniciatīvai jānāk nevis no vides aizsardzības un reģionālās attīstības vai ekonomikas ministra, bet no zemkopības ministra, jo tas attiecas uz fermām. Latvijā ir bēdīga situācija, ka laukos maz kas notiek, bet vismaz kaut kas notiek - būvē jaunas kūtis, sprieda Osinga.

Viņš stāstīja par savu ideju, ka jāveido enerģētikas centri pie fermām, jo tas nozīmē, ka tur būs cilvēki. «Viena no lielākajām problēmām laukos, turklāt ne tikai Latvijā, ir tas, ka trūkst speciālistu, tāpēc tur nav biznesa. Varbūt ir zāģētava un ferma, bet, ja ir enerģētikas centrs, ir šādi speciālisti, viņiem ir sava maize, ģimene, viņi paliek. Lielākās pilsētās pārsvarā visas zināšanas ir - zina par katlumājām, ir personāls, apkope, bet laukos nezina, ko grib darīt - vai biogāzes, granulu jomā, kāds runā par saules kolektoru,» teica Host Energo pārstāvis.