Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Preiļu uzņēmumu sarakstā akciju sabiedrība Preiļu siers apgrozījuma ziņā citiem ir tālu priekšā, tomēr tas nenozīmē, ka pilsētā pārējā uzņēmējdarbība būtu tikai piparbodīšu līmenī. Tiesa, par dažu uzņēmēju aktivitātēm citi nav pārāk apmierināti, vēsta laikraksts Diena.

A/s Preiļu siers pēdējā akcionāru sapulcē tika konstatēts, ka pērnais gads bijis trešais labākais uzņēmuma vēsturē. Pienu pārstrādei iepērk gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr uzņēmums plāno nodrošināties nākotnē, uzbūvējot kompleksu ar 400 govīm, laikrakstam stāstījis uzņēmuma vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Preiļu uzņēmēji atzunuši, ka profesionālās izglītības sistēma ir praktiski sagrauta un vairs nenodrošina kadrus, tie jāgatavo pašiem uz vietas. Ja J. Šņepsts par darbaroku trūkumu nesūdzas, tad Preiļos pazīstamā šūšanas uzņēmuma SIA Firma Jata vadītājs Vilhelms Veleckis Dienai atzinis, ka četras ražotnes Preiļos, Rēzeknē, Līvānos un Maltā lielā mērā izveidotas tāpēc, ka tikai Preiļos vien apmēram 150 šuvēju savākt nevar. Praktiski visa Firma Jata produkcija, galvenokārt darba specapģērbs, tiek ražota pēc ārvalstu firmu pasūtījuma.

«Kādreiz man patika vasarās gulēt zālē un vērot mākoņu figūras debesīs. Tagad Aizkrauklē var vērot jaunās SIA Seces koks katlumājas radīto dūmu mākslu.»

Tā reģionālajam medijam Staburags raksta kāda lasītāja.

«Žēl tikai, ka valdošie ir rietumu vēji un dūmi virzās uz daudzdzīvokļu māju pusi,» viņa piebilst. Viņa raizējas, cik skursteņa izmeši ir kaitīgi vai nekaitīgi iedzīvotājiem, kā arī neizprot, kāpēc dūmi, nevis ceļas gaisā, bet «krīt» zemē un brīžiem apņem katlumāju un tuvāko apkārtni.

Fotogrāfijas no Aizkraukles skatāmas raksta galerijā!

#1/6

Avots: Staburags

#2/6

Avots: Staburags

#3/6

Avots: Staburags

#4/6

Avots: Staburags

#5/6

Avots: Staburags

#6/6

Avots: Staburags

Skatīties pārējos attēlus

Autotransporta direkcija (ATD) izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās, aģentūrai LETA pavēstīja ATD.

Pretendenti piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotēs "Alūksne", Daugavpils", "Gulbene", "Jēkabpils", "Limbaži", "Ludza", "Madona", "Preiļi", "Rēzekne" un "Ziemeļkurzeme" ATD var iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam.Konkursā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums - ne tikai cena, bet arī tehniskais piedāvājums.

Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums (autobusu parka vidējais vecums nedrīkst pārsniegt 20 gadus, bet viena atsevišķa autobusa vecums - 25 gadus), tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība (piemēram, videonovērošana, kas fiksē transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu), kā arī papildu bonusi (piemēram, individuālais apgaismojums autobusa salonā, audiāli un vizuāli pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti u.c.)."Ņemot vērā, ka ATD strādā pie jaunas sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas kārtības no 2021.gada, līgumi ar pārvadātājiem, kas uzvarētu šajā konkursā, tiks slēgti līdz 2020.gada 31.decembrim. Šobrīd ATD administrē 65 dažādus līgumus ar pārvadātājiem un šajos līgumos noteiktas atšķirīgas kvalitātes prasības un pakalpojuma sniegšanas standarti, tādējādi pasažieri un pārvadātāji ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā," norādīja direkcijas pārstāvji.

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam izsludināšanu atlikušajās četrās maršrutu tīkla daļās - "Cēsis", "Limbaži, Sigulda", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni," infomē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone..

Iepirkumu uzraudzības birojs ir akceptējis iepirkuma izsludināšanu un publicējis paziņojumu mājaslapā www.iub.gov.lv. Tādējādi līdz šī gada 17. augustam pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu.

Tukšo autobusu cena 

Pasažieru pārvadājumu ierobežojumi un nepārtraukti aicinājumi pārdomāt vajadzību braukt transportā...

Atklāts konkurss par pakalpojumu nodrošināšanu lotē "Cēsis", "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni", "Limbaži, Sigulda" un "Ogre, Aizkraukle" izsludināts atkārtoti, jo visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums šajās četrās lotēs ir nedaudz virs 15 miljoniem kilometru gadā, bet autobusu nobraukums visās 16 daļās ir aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Visi pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 17. augustam. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti septembra beigās.

Saskaņā ar esošajiem konkursa rezultātiem 12 maršrutu tīkla daļās pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio formātā, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vismaz 70% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā; aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši 11 pārsūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs tās vērtēs līdz septembrim. Savukārt piecās lotēs, kur pārsūdzību nebija, tiks slēgti līgumi ar uzvarētājiem.

Latvijas autoceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi (LVC) izsludinātajā konkursā par autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona jeb Madonas apvedceļa posma segas pārbūvi uzvarējusi Ceļu būves firma SIA «Binders», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamā informācija.

Darbus paredzēts veikt autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posmā no 88 līdz 99,53 kilometram. Binders to apņēmies paveikt par 7,832 miljoniem eiro.

Autoceļš P62 ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Krāslavu caur Preiļiem ar Madonu.Autoceļa kopgarums ir 148,3 km. Lielākā daļa autoceļa klāta ar asfaltbetona segumu, izņemot grants posmus Steķi-Troškas (11,6 km) un Marinzeja-Rāksala (8,6 km). Ceļš šķērso Krāslavas, Aglonas, Riebiņu, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Madonas novadus.

Autoceļa seguma pārbūve tiks līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās programmas «Izaugsme un nodarbinātība» specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti».

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Noslēgusies konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšana. Saskaņā ar vērtēšanas rezultātiem AS Liepājas autobusu parks ir ieguvusi tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus lotē Aizpute un Priekule, SIA Tukuma auto – Kuldīga un Saldus, SIA Daugavpils autobusu parks – lotē Krāslava, informē Autotransporta direkcija.

Atbilstoši iepirkumu procedūrai konkursa uzvarētājs ir tiesīgs sagatavoties pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai 180 dienas no līguma noslēgšanas brīža. Lotē Ventspils, Daugavpils, Preiļi un Rēzekne atkārtoti tiks sludināts atklātais konkurss, ņemot vērā, ka neviens no pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem neatbilda konkursa nolikumam.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tika iesniegti 27 piedāvājumi, kurus iesūtīja 11 pasažieru pārvadātāji.

Konkursā tika vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā finanšu un tehniskā piedāvājuma īpatsvars sadalīts attiecīgā proporcijā – 70% cena un 30% tehniskais piedāvājums. Tehniskajā piedāvājumā tika vērtēts autobusu vecums, tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība, kā arī papildu bonusi, piemēram, bezvadu interneta nodrošinājums, elektroniski – mājaslapā, speciālā aplikācijā u.tml. – pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti un pakalpojumu tarifi utt.

Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu par Valsts pirmās šķiras autoceļa P62, Krāslava-Preiļi-Madona, posma atjaunošanu, liecina LVC noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Darbus paredzēts veikt par 3,06 miljoniem eiro, atjaunojot autoceļa posmu 113 – 122 kilometrā jeb no Ļūmniem līdz Mētrienai. Konkursa rezultāti liecina, ka SIA A.C.B konkursā iesniegusi piedāvājumu ar zemāko cenu un kļuvusi par uzvarētāju.

Db.lv jau iepriekš ziņoja, ka 5,7 miljonus eiro plānots ieguldīt, atjaunojot ceļa P62 posmu no Atašienes līdz Ļūmāniem (no 104,2 līdz 113,4 kilometram).

Līdz šim minētajos posmos jāpārvietojas pa grants segumu, taču pēc asfaltēšanas pabeigšanas autoceļš Madona-Preiļi-Krāslava būs klāts ar asfaltu visā tā garumā.

Saistībā ar pieaugušo satiksmes intensitāti šajā sezonā ir mainītas vairāku autoceļu uzturēšanas klases, informē va/s Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Pierīgā pārmaiņas ir skārušas Tallinas šosejas posmu no 21. līdz 36. km un Liepājas šosejas posmu no 17. līdz 23. km, kā arī reģionālo autoceļu uz Jaunmārupi. Šo autoceļu uzturēšana no A1 klases mainīta uz A klasi.

Citur valstī mainītas uzturēšanas klases atsevišķiem posmiem reģionālajos autoceļos.

Autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8), Krāslava–Preiļi–Madona (P62) un Madona–Varakļāni (P84) atsevišķiem posmiem uzturēšanas klase ir paaugstināta uz A1, bet autoceļu Rīga–Ērgļi (P4), Augšlīgatne–Skrīveri (P32), Viļaka–Kārsava (P45), Kārsava–Tilža–Dubļukalns (P48), Višķi–Nīcgale (P64) un P121 Tukums–Kuldīga (P121) atsevišķiem posmiem – uz B klasi.

Sākusies tilta pār Tartaku pārbūve Aglonā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona (P62) 34,5. kilometrā, VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļas pārstāvji.

Projektu izstrādājusi SIA Inženierbūve, darbus veic SIA 8 CBR un to līgumcena ir 387 tūkstoši eiro (ar PVN).

Tiltu paredzēts nojaukt un uzbūvēt no jauna. Pašreizējam tiltam ir bojātas nesošās konstrukcijas un hidroizolācija, tilta pieejās ceļa segumā ir izveidojušies pamanāmi iesēdumi. Pēdējo reizi saliekamā dzelzsbetona tilts, kura garums ir 14 metri, ir remontēts 1999.gadā, kad veikti balsta konusu nostiprināšanas darbi.

Vispirms līdzās tiltam tiks izbūvēts pagaidu tilts transporta līdzekļiem un ietve gājējiem, pēc tam pievērsīsies paša tilta pārbūvei. Darbi ir jāpabeidz 150 dienās, tāpēc paredzams, ka ziemā tiks ņemts tehnoloģiskais pārtraukums, lai seguma asfaltēšanas darbus pabeigtu jau pavasarī.

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Latgales reģionā, apakšstacijās «Kārsava», «Preiļi» un «Balvi» plāno veikt trīs 110kV transformatoru nomaiņu uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Kopumā Latgales reģionā infrastruktūras uzlabošanas darbos plānots investēt 6,5 milj. eiro.

«Šogad plānots veikt arī esošo 16MVA 110kV transformatoru nomaiņu ar lielākas jaudas 32MVA transformatoriem apakšstacijā «Latgale», kas izvietota Rēzeknes pilsētā, tādejādi nodrošinot jaunu lietotāju pieslēgšanas iespējas šajā pilsētā. Tāpat plānota atsevišķu elektroiekārtu nomaiņa, kā arī investīcijas elektropārvades līniju, apakšstaciju vadības ēku un citu būvju uzturēšanā,» par plānotajiem darbiem Latgales reģionā stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā Latvijā šogad AST attīstībā plāno investēt 95 miljonus EUR, un lielāko daļu no tiem veido investīcijas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu – elektroapgādes līniju «Kurzemes loks», «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» un līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES izbūvēm. Šogad šajos projektos Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 40 miljoni EUR.

Autotransporta direkcija (ATD) saistībā ar AS "Liepājas autobusu parks" nespēju izpildīt visus paredzētos reisus pieļauj iespēju pārtraukt līgumu ar pārvadātāju, intervijā Latvijas Radio sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

7.jūlijā, ir sasaukta Sabiedriskā transporta padomes ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts jautājums par "Liepājas autobusu parka" nespēju izpildīt visus paredzētos reisus, kā arī ir sākta sistemātisko pārkāpumu uzskaites procedūra, kas var novest arī pie tā, ka līgums var tikt pārtraukts, ja uzņēmums netiks galā ar šo problēmu.

K.Godiņš skaidroja, ka "Liepājas autobusu parks" nespēj izpildīt visus paredzētos reisus saistībā ar šoferu trūkumu.

"Situācija nav apmierinoša. Katru dienu tiek komunicēts ar uzņēmuma vadību, tostarp arī vakar [5.jūlijā] bija tikšanās ar "Liepājas autobusu parka" valdi un padomi, kurā ATD norādīja, ka situācija nav pieņemama un ir nepieciešams maksimāli ātrs risinājums," teica K.Godiņš.

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posma Rudzēti-Steķi jeb ceļa 82 – 88 kilometra rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā piedalījās seši komersanti, taču viszemāko cenu piedāvāja un tādējādi par uzvarētāju kļuva Rēzeknes novada Čornajas pagastā reģistrētā SIA BF Ceļi un tilti.

Ceļa posma rekonstrukcijas darbu kopsumma ir 1,69 miljoni latu.

SIA BF Ceļi un tilti pērnā gada jūnijā kopā ar SIA Lemminkainen uzvarēja Latvijas Valsts ceļu konkursā par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu (autoceļa P48 Kārsava - Tilža - Dubļukalns posma Kārsava - Salnava 0,00 - 6,55 km rekonstrukciju), piedāvājot zemāko līgumcenu 2,45 miljonus latu. Savukārt 2011. gadā uzņēmums uzvarēja iepirkumu konkursā par autoceļa (P52 Zilupe – Šķaune – Ezernieki 9,7 – 16,29 km) ar sabrukušo melno segumu uzturēšanas darbiem atjaunošanu, piedāvājot darbus veikt par 133 tūkst. Ls.

Uzņēmums Omniva paplašinājis pakomātu tīklu sešās Latvijas pilsētās, lai piedāvātu plašākas iespējas saņemt un sūtīt sūtījumus reģionos, liecina tā sniegtā informācija.

Jaunās atrašanās vietas ir: Ādaži, Alūksne, Aizkraukle, Smiltene, Valka un Preiļi. Ogrē, Ventspilī un Rīgā uzstādīti papildu pakomāti. Esošie pakomāti Valmierā, Ventspilī un Rēzeknē papildināti ar papildu moduļiem, lai varētu pienācīgi apkalpot esošos sūtījumu apjomus šajās pilsētās.

Pēc paplašināšanās uzņēmumam Omniva ir 56 pakomāti ar vairāk nekā 5600 sūtījumu nodalījumiem 30 Latvijas pilsētās.

Jaunie pakomāti tika uzstādīti oktobra pirmajā nedēļā. Rudens esot tam piemērots laiks, jo tas ir sezonas sākums, kas noslēdzas ar Ziemassvētkiem.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Šodien, 21.oktobrī, izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu – pasažieru pārvadājumu ar autobusiem – nodrošināšanu 243 reģionālajos vietējos maršrutos Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā. Pretendenti piedāvājumus Autotransporta direkcijai var iesniegt līdz šā gada 14.decembra plkst.11, informē direkcijā.

Minētais konkurss izsludināts par sabiedriskā transporta nodrošināšanu 243 maršrutos, kuri iekļauti deviņās lotēs – Ventspils, Kuldīga, Saldus, Aizpute, Priekule, Daugavpils, Rēzekne, Krāslava un Preiļi.

Plānots, ka konkursa uzvarētāji pasažieru pārvadājumus minētajos maršrutos uzsāks, sākot ar 2016.gada 1.jūliju. Ņemot vērā, ka pēc 2020.gada plānots veidot vienotu maršrutu tīklu visā Latvijā, nedalot atsevišķi starppilsētu un vietējos maršrutus, līgumi ar attiecīgajiem pārvadātājiem tiks slēgti līdz 2020.gada beigām.

Konkursā par sabiedriskā transporta nodrošināšanu Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā finanšu un tehniskā piedāvājuma īpatsvars sadalīts attiecīgā proporcijā – 70% cena un 30% tehniskais piedāvājums. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums, tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība, kā arī papildu bonusi, piemēram, bezvadu interneta nodrošinājums, elektroniski – mājaslapā, speciālā aplikācijā u.tml. – pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti un pakalpojumu tarifi utt.

Viens no vadošajiem sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzējiem Latvijā “DPD Latvija” jūnijā uzsāks paku skapju tīkla paplašināšanu. Investējot 1 miljonu eiro, līdz šī gada rudenim plānots uzstādīt 50 jaunus paku skapjus.

Līdz ar šīs paplašināšanās noslēgšanu kopējais paku skapju skaits pārsniegs 300, kopā vairāk nekā 100 dažādās apdzīvotās vietās Latvijā.

“DPD“ paku skapji tiks uzstādīti vairāk nekā 10 jaunās pilsētās un apdzīvotās vietās visā Latvijas teritorijā, tostarp, Tīrainē, Ilūkstē, Jaunpiebalgā, Pāvilostā, Zaubē un Kalnciemā. Vienlaikus tiks uzstādīti papildu paku skapji arī tādās pilsētās kā Salaspils, Piņķi, Mārupe, Preiļi, Aizkraukle, Valmiera, Ventspils, Liepāja un Rīga.

“Paku skapju pakalpojumu izmanto arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju. “DPD Latvija“ dati liecina, ka paku sūtījumu skaits uz Latviju šī gada pirmajos četros mēnešos ir pieaudzis par 22% pret šādu pat periodu pagājušajā gadā. Sekojot šai tendencei, arī “DPD“ paplašina sava pakalpojuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, veicinot ne tikai ātrāku iespēju saņemt komerciālos sūtījumus, bet arī ļaujot privātajiem sūtījumiem pēc iespējas ātrāk sasniegt savu adresātu. Plašais DPD paku skapju pārklājums ļauj Latvijas iedzīvotājiem saņemt sūtījumu jebkurā Latvijas pilsētā pat vienas darba dienas laikā, savukārt Baltijā – vienas darba dienas laikā,” skaidro “DPD Latvija“ valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Vispārējais ceļu stāvoklis Latgalē ir tikpat dramatisks kā citur Latvijā, nevar uzskatīt, ka ceļi šai novadā būtu ar kaut ko sliktāki vai labāki.

Noslēdzies jau trešais biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) organizētais brauciens pa Latvijas novadiem ar mērķi iepazīstināt Saeimas deputātus ar ceļu stāvokli. Šoreiz LCB aicinājumam apmeklēt Latgales ceļus atsaucās tikai trīs deputāti – Juris Viļums (Reformu partija), Inese Laizāne (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Viktors Valainis, kurš savu piedalīšanos braucienā pēdējā brīdī atteica.

Kopumā deputātu vērtējumam tika atrādīti dažādas kvalitātes, dažāda vecuma un dažādu kategoriju ceļi apmēram 180 kilometru garā maršrutā Jēkabpils – Līvāni – Steķi – Rudzāti – Preiļi – Viļāni – Jēkabpils. Rēzeknes ceļu būves uzņēmuma SIA Ceļi un Tilti tehniskais direktors Kārlis Driķis, uzņemoties gida lomu, vienlaikus iepazīstināja arī ar šo ceļu tapšanas vēsturi, tehniskajiem risinājumiem un citām niansēm.

Autovadītājiem, kas plāno braukt no Rīgas Siguldas virzienā vai otrādi, jārēķinās ar to, ka uz Vidzemes šosejas (A2) Garkalnes novada teritorijā tiek veikti seguma atjaunošanas darbi 10 kilometru garumā. Satiksme abos virzienos tiek organizēta ar ātruma ierobežojumiem un intensīvas satiksmes rezultātā ir iespējami sastrēgumi. Lai apbrauktu šo posmu var izmantot ceļus caur Inčukalnu un Ropažiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ierobežojumi ir arī uz Liepājas šosejas (A9), kur kopējais remonta posmu garums ir 57 km. Lai šķērsotu četras pašreiz aktīvās būvdarbu zonas, ir nepieciešama papildu aptuveni pusotra stunda.

Tāpat ar papildu 15 minūtēm ceļā ir jārēķinās, braucot Valmieras virzienā pirms Stalbes, aptuveni 15 minūtes prasīs arī būvdarbu zonas šķērsošana pie Salacgrīvas un 25 minūtes jāpavada, lai izbrauktu Jelgavas šosejas remontposmu pirms Lietuvas robežas.

Arī Latgalē, turpinās ceļu būvdarbi, Rēzeknes un Daugavpils apkārtnē, kopumā trīs objektos uz valsts galvenajiem ceļiem, taču būtisku satiksmes ierobežojumu tur nav.