Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Par būvkompānijas SIA LEC valdes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis, amatā nomainot Pēteri Dzirkalu, kurš tagad būs uzņēmuma padomes loceklis, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmuma padomē arī iecelti trīs Igaunijas pilsoņi - Indreks Rahuma, Jaks Raids, Antons Sigals.

Strukturālās izmaiņas būvkompānijas LEC īpašnieki pamato ar mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šis ir piemērots brīdis, lai kompānija izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī tirgū nostiprinātu savas pozīcijas kā spēcīga komanda, kas gatava jauniem un vienotiem izaicinājumiem.

«Mana turpmākā darbība būs saistīta ar kompānijas stratēģisko attīstību, tostarp jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi. Vēsturiski ir izveidojies, ka LEC īstenojis dažādu objektu celtniecību vairāk kā 12 pasaules valstīs. Tā kā šī pieredze uzņēmumam nav sveša, arī šobrīd uz to mērķtiecīgi ejam,» informē LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) ir atkārtoti reģistrējis 650 tūkstošus latu komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., liecina piejamā informācija Lursoft.

«Pagarinot bankas līgumu par overdraftu, LEC ir pārreģistrējis jau esošo komercķīlu, kuras priekšmets ir prasījuma tiesības,» Db.lv stāstīja LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada februārī par LEC īpašnieku ir kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, kam pieder 60% no uzņēmuma LEC, SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%). SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs un SIA GRIF 23 vienīgais īpašnieks ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Savukārt SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam.

Par būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Asars - Asarovskis, kurš līdz šim bijis uzņēmuma valdē, informē kompānija. LEC līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals turpmāk darbosies LEC padomē.

Strukturālās izmaiņas būvkompānijas LEC īpašnieki pamato ar mainīgajiem tirgus apstākļiem. Šis ir piemērots brīdis, lai kompānija izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī tirgū nostiprinātu savas pozīcijas kā spēcīga komanda, kas gatava jauniem un vienotiem izaicinājumiem, norāda kompānija.

«Mana turpmākā darbība būs saistīta ar kompānijas stratēģisko attīstību, tostarp, jaunu pakalpojumu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi. LEC īstenojis dažādu objektu celtniecību vairāk kā 12 pasaules valstīs. Tā kā šī pieredze uzņēmumam nav sveša, arī šobrīd uz to mērķtiecīgi ejam,» informē LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals.

Jaunais valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis būvkompānijā LEC strādā vairāk nekā astoņus gadus, un šo gadu laikā būtiski attīstījis telekomunikācijas nozari. Tieši telekomunikāciju joma papildus celtniecībai un enerģētikai ir viens no LEC darbības pamata profiliem un kompānijas balstiem.

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Pēc īslaicīgas pabūšanas SIA IM Invest «rokās», SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) atkal maina īpašniekus

Par LEC 100 % īpašnieku kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, SIA Rīno, SIA B. Holdings, kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis, Ivo Čerbakovs un Pēteris Dzirkals. SIA GRIF 23 īpašnieks un SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam, liecina Lursoft informācija.

DB jau ziņoja, ka izmaiņas LEC īpašnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā fiksētas šā gada 16. februārī, kad par 100% LEC īpašnieku kļuva SIA IM Invest, kuras lielākais daļu turētājs – Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers. Tādējādi sanāk, ka formāli par LEC līdzīpašnieku viņš pabijis ļoti īsu laiku.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Pins un Urbana Smart Solutions ir parakstījuši investīciju vienošanos, lai radītu jaunu kompāniju NextCity

Urbana Smart Solutions un Pins vēlas izmantot savu pieredzi, kopējo komandu un kolektīvās investīcijas, lai padarītu NextCity par starptautisku līderi pilnībā integrētu viedo pilsētu risinājumu iniciatīvām. Lai lietu interneta pieredzi padarītu sociālu, tiks apvienota Urbana Smart Solutions pieredze lietu interneta gala risinājumu izstrādē un Pins pilnībā integrētās mobilo tehnoloģiju aplikācijas, ieskaitot kompānijas pārrobežu valūtu un viedo spēļošanas mehāniku.

Partneru mērķis ir padarīt NextCity par unikālu viedo pilsētu risinājumu, pārklājot trīs galvenās jomas – datu ieguvi, datu savienošanu un sasniegt masveida sabiedrības iesaisti. «Mūsu tīkla komunikācijas infrastruktūra, datu vadība un pielietošana, izmantojot sensoru datus, nodrošinās tehniskās iespējas iegūt un savienot datus pasaules vadošajās viedpilsētās. Mūsu savienības ilgtermiņa vīzija par pilnīgu integrāciju starp ierīcēm, programmatūru un lietotāja uztveri, radot pilnībā jaunu un iesaistošu pieredzi, ir iepriekš neredzēta,» norāda Ivans Ostans (Ivan Ostan), Urbana Smart Solutions dibinātājs un īpašnieks. Pins dibinātājs un vadītājs Gabi Kols (Gabi Kool) uzskata, ka abas kompānijas kopā spēs piedāvāt pilsētām nākamā līmeņa viedumu. «Mēs esam lepni par šo sadarbību, kas mums ļaus spēlēt nozīmīgu lomu, lai pārvērstu viedās pilsētas par realitāti,» viņš teic.

Būvkompānijā Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījies padomes sastāvs, liecina oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētā informācija.

No padomes atbrīvots padomes priekšsēdētājs Indreks Rahumaa, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jāks Raids, kā arī padomes loceklis Antons Sigals.

Šobrīd par padomes priekšsēdētāju iecelta Oksana Pulle, par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Normunds Uļjanskis, bet padomes locekļa amatu ieņems Marija Tertišnaja.

LEC apgrozījums pagājušajā gadā bija 25,2 milj. Ls un tas ir 46,1% mazāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft pieejamā informācija. LEC zaudējumi 2009.gadā sasnieguši 4,6 milj. Ls.

Jāatgādina, ka šā gada augustā Rīgas apgabaltiesa ir apturēja tiesvedību J.Kola prasībā pret Alta Capital Partners S.C.A. un a/s Alta Property & Construction par 2,27 milj. Ls piedziņu. Tiesvedība apturēta līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmumi abu minēto uzņēmumu maksātnespējas un likvidācijas procesa lietās.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

Bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols brīdinājis nezaudēt ticību vienotās Eiropas priekšrocībām, norādot, ka «sliktie pagātnes spoki» nav nekur zuduši un kontinentā joprojām ir «jautājums par karu un mieru», raksta thelocal.de.

Rakstot izdevumā Bild, Kols, kurš zināms kā viens no vienotās Vācijas un Eiropas vienotās valūtas eiro «arhitektiem», paudis, ka «pašreizējās diskusijas Eiropā un krīzei līdzīgā situācija Grieķijā nedrīkst novest pie tā, ka zaudējam vienotās Eiropas mērķi».

«Mums ir jāizmanto krīze kā iespēja. Mums nepieciešams - jo īpaši tagad - vairāk nevis mazāk Eiropas,» akcentējis bijušais kanclers.

Viņš rakstījis, ka vissvarīgākā Eiropas dibinātāju, tostarp Vinstona Čērčila un Konrāda Adenauera, motivācija bija vēlme novērst turpmāku karu. Tas paliek spēkā, uzsver Kols.

«Eiropa ir mūsu nākotne. Eiropai nav alternatīvas. Mums ir patiess iemesls optimismam, ka mēs, ka mūsu Eiropa var iziet no pašreizējās krīzes spēcīgāka - ja mēs to vēlamies,» rakstījis Kols.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētāja amatā no 17. augusta iecelts Ivars Gaters, līdzšinējais LEC valdes loceklis.

LEC īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Ivaru Gateru un jaunā vadītāja pārziņā nodot operatīvo vadību, lai paši varētu koncentrēties darbam uzņēmuma attīstībai Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Pats I. Gaters norāda, ka šobrīd jau labi pārzina situāciju uzņēmumā un redz lielu attīstības potenciālu.

Uzņēmuma mērķis ir attīstība, saglabājot būvniecības kvalitātes un servisa standartus. Tas būs galvenais jaunā vadītāja uzdevums, informēja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Līdz šim LEC valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Aļģirds Pipars, kurš turpinās darbu uzņēmuma valdē kopā ar valdes locekli Sanitu Vību.

Būvuzņēmums SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) ticis pie vairāk nekā 3,33 milj. Ls par 11/10 kV apakšstacijas Mežaparks izbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursu par apakšstacijas Mežaparks izbūvi izsludināja Latvenergo meitassabiedrība a/s Latvijas elektriskie tīkli, un paredzēts, ka līgums par tās būvi tiks slēgts divās daļās – ar a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,7 milj. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apmērā un ar a/s Sadales tīkls par 585 tūkst. Ls bez PVN.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, bet SIA LEC piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad Latvijas elektriskie tīkli noslēguši vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, piemēram, šā gada augusta sākumā tika noslēgts 1,16 milj. eiro vērts iepirkumu konkurss par 110 kV elektroiekārtu piegādi apakšstacijām Gulbene un Olaine, kurā par piegādātāju tika atzīta Alstorm Grid SAS filiāle Latvijā. Tāpat jūlija vidū tika noslēgts 4,48 milj. Ls vērts iepirkumu konkurss par apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalnes paplašināšanas darbiem un 330 kV sadalnes izbūvi apakšstacijā Ventspils – arī par šo darbu uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LEC.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību bijušā būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadītāja un īpašnieka Jāņa Kola prasībā pret igauņu investoriem piederošajām Alta Capital Partners S.C.A. un a/s Alta Property & Construction par 2,27 milj. Ls piedziņu.

Tiesvedība ir apturēta līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmumi abu minēto uzņēmumu maksātnespējas un likvidācijas procesa lietās, DB pastāstīja tiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

Jāatgādina, ka J.Kols visas savas akcijas igauņu investoriem pārdeva jau pirms aptuveni trim gadiem. Nozares eksperti toreiz lēsa, ka LEC iegādes darījuma summa ir ap 15 milj.Ls. Lielākās investīcijas Alta Capital Partners Latvijā ieguldīja tieši 2007.gadā, tiekot ne vien pie LEC, bet arī pie 80% trešā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas Piensaimnieks akciju, pārņemot no finanšu investoriem 100% uzņēmuma European Facilities Limited piederošās akcijas. Šī piena pārstrādes uzņēmuma iegāde pēc ekspertu domām igauņiem varēja izmaksāt ap 16 miljoniem latu.

Izsolē 20.maijā plānots pārdot Alta Property & Construction piederošās būvkompānijas Latvijas energoceltnieks (LEC) kapitāldaļas 1,105 miljonu latu vērtībā.

To apstiprina arī LEC. Komentējot plānoto SIA Latvijas Energoceltnieks kapitāldaļu izsoli un iespējamo LEC īpašnieku maiņu, uzņēmuma padomes loceklis Pēteris Dzirkals uzsver, ka tā neattiecas uz jebkādiem uzņēmuma aktīviem un nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību. izsole neatstās sekas uz LEC spēju pildīt savas saistības pret pasūtītājiem, darbiniekiem, piegādātājiem un apakšuzņēmējiem, apgalvo P. Dzirkals. Izsole attiecas tikai uz a/s Alta Property & Construction piederošajām kapitāla daļām, kas būvkompānijai nozīmē iespējamu īpašnieku maiņu. SIA Latvijas Energoceltnieks vadība norobežojas no a/s Alta Property & Construction un tās kreditoru savstarpējām nesaskaņām, norādot, ka vairāk situāciju būs iespējams komentēt tikai pēc izsoles norises.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 9. jūnijā skatīs būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC) īpašnieces Alta Property & Construction maksātnespējas lietu.

Prasību iesniedzis Valsts Ieņēmumu dienests (VID), DB uzzināja tiesā. 10. maijā tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu. DB jau rakstīja, ka izsolē 20.maijā izliktas Alta Property & Construction piederošās LEC kapitāldaļas 1,105 miljonu latu vērtībā, kas nozīmē īpašnieku maiņu būvkompānijai LEC. Alta Property & Construction lielākais īpašnieks iepriekš bija Igaunijas investīciju fonda Alta Capital izveidotā Latvijas kompānija Alta Capital Partners, kuru šogad februārī tiesa pasludināja par maksātnespējīgu.

Pēteris Dzirkals Latvijas energoceltnieks padomes loceklis norāda, ka LEC nav nodokļu parādu, un uzņēmums strādā neatkarīgi no akcionāra AS Alta Property & Construction un tā nesaskaņām ar saviem kreditoriem.