Septembrī plānots izsolīt uzņēmējam un bijušajam Privatizācijas aģentūras vadītājam Jānim Naglim piederošās kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, tostarp arī SIA Baltic Taxi, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 3000 kapitāldaļas jeb 30% SIA Baltic Taxi. Kapitāldaļu izsoles sākumcena ir 3000 latu.

Paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 156 kapitāldaļas jeb 24,45% kokapstrādes SIA Nordic bioenergy. Kapitāldaļu izsoles sākumcena ir 1560 lati.

Tāpat paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 500 kapitāldaļas jeb 12,5% uzņēmējdarbības konsultāciju SIA Zemgales attīstības fonds. Izsoles sākumcena ir 500 lati.

Izsolīt paredzēts arī visas Naglim piederošās 800 kapitāldaļas jeb 40% uzņēmējdarbības konsultāciju SIA Puzes karjers. Izsoles sākumcena ir 800 lati.

Dažādu iemeslu dēļ nav notikušas uzņēmējam un bijušajam Privatizācijas aģentūras vadītājam Jānim Naglim piederošo uzņēmumu kapitāldaļu izsoles. Kopumā tika plānots izsolīt deviņu uzņēmumu kapitāldaļas.

Zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore DB norādīja, ka bijuši divi iemesli tam, ka izsoles nenotika. Proti, uz daļu no izsolēm nebija pieteicies neviens solītājs, savukārt attiecībā uz citām izsolēm esot tiesas lēmums par izsoļu atcelšanu, jo esot iesniegta sūdzība par A.Spora darbībām. Viņš gan nekonkretizēja, kādām.

A.Spore piebilda, ka būs tiesas sēde, kurā tiks skatītas šīs darbībām, un tad tiks lemts, vai atcelt lēmumu par izsoļu atlikšanu vai nē. Patlaban nav iespējams prognozēt, kad notiks kāda no izsolēm.

DB jau rakstīja, ka bija plānots izsolīt J.Naglim piederošās kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, tostarp arī visas viņam piederošās 3000 kapitāldaļas jeb 30% SIA Baltic Taxi. Kapitāldaļu izsoles sākumcena bija 3 tūkst. Ls.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Šodien maksātnespējas administratore atkārtoti mēģinās izsolīt uzņēmuma Swetpank nekustamo īpašumu Slokā, Jūrmalā, pret kuru vērsta piedziņa par labu bankai Swedbank, liecina Latvijas Vēstnesī publicētais paziņojums.

Bankas parādnieks Swetpank šādu nosaukumu ieguva 2011.gada septembrī - laikā, kad bija ierosināts pirmais uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Līdz tam noliktavu biznesa kompānijas nosaukums bija Paritet Plus.

Nekustamo īpašumu Sloka 7143, kas atrodas bijušās papīrfabrikas teritorijā, veido 1,41 hektāra liels zemesgabals, divas nedzīvojamās ēkas un sabrukusi palīgceltne.

Īpašumu pavasarī par 137 000 latu centās izsolīt tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs, taču interesenti nepieteicās. Drīz pēc tam Swetpank tika atzīta par maksātnespējīgu. Uzņēmuma administratore Diāna Laizāne īpašumu mēģinās izsolīt šodien plkst.9.30, un tagad izsoles sākumcena noteikta krietni mazāka - 84 000 latu (119 500 eiro).

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

Elektronisko pakalpojumu sniedzēja SIA Lattelecom tuvākajā laikā plāno izsolīt 62 nekustamā īpašuma objektus, un līdz šim uzņēmumam jau izdevies pārdot 24 ēkas, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Līga Bite.

«Attīstoties tehnoloģijām un pārkārtojot biznesa procesus, varam saimniekot daudz efektīvāk, kā rezultātā, virkne Lattelecom pārziņā esošo nekustamo īpašumu tiek daļēji vai pat pilnībā atbrīvoti. Lai samazinātu nekustamā īpašuma ekspluatācijas izmaksas, nododam pārdošanai tos nekustamos īpašumus, kas turpmāk nav nepieciešami Lattelecom grupas komercdarbībai,» pauda L. Bite.

Tā, piemēram, šobrīd Lattelecom izsolē pārdod četras ēkas Zemgaļu ielā 8, un ēku izsoles sākumcena ir 250 tūkst. Ls. Ēku Zemgaļu ielā kopējā platība ir 2307,7 m2, kā arī zemesgabals, kura platība ir 5753 m2. Tāpat Lattelecom cer izsolīt arī objektu Sarkandaugavas ielā 31, par izsoles sākumcenu nosakot 79 tūkstošus latu. Ievērojami dārgāks Lattelecom piederošs objekts tiek pārdots Vecrīgā - Audēju ielā15/Kalēju ielā 48 tiek pārdota biroju ēka ar izsoles sākumcenu 3,2 miljoni latu. Šo īpašumu izsoles tiks atklāts 6. novembrī. L. Bite gan norāda, ka tiek pārdotas dažāda izmēra ēkas un ne visas no tām ir lielas biroja tipa celtnes - izsolītas tiek arī daudzas tehniskās būves. Tāpat nekustamie īpašumi, kurus pārdod Lattelecom, atrodas gan Rīgā, gan reģionos.

Bankrotējušais gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Triāls likvidēts, un reģistrēta tā izslēgšana no Komercreģistra.

Par to liecina ieraksts Lursoft datu bāzē. Jāatgādina, ka viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem SIA Triāls par maksātnespējīgu tika pasludināts no 2009. gada 30. aprīļa. Maksātnespējas procesa lieta pret Triālu tika ierosināta pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieteikuma.

Tā paša gada novembrī uzņēmuma kreditori nolēma sākt bankrota procedūru. Uzņēmumam kopumā bija 272 kreditori un kopējā prasījumu summa bija 5,276 miljoni latu. Lielākie nodrošinātie kreditori bija SEB banka, VID, SIA Agro Baltic, Valmieras pilsētas dome un citi. Aprīļa sākumā Valmieras gaļas kombinātu, kurā iepriekš atradās SIA Triāls ražotne, iegādājās Krievijas korporācija GazEnergoStroi, kas paredz atjaunot ražotni un izveidot tehnoloģisko parku vairāku projektu attīstīšanai.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Nākamā gada janvāra beigās plānots izsolīt maksātnespējīgajam Lido īpašniekam Gunāram Ķirsonam piederošās uzņēmuma SIA Daugmales projekti kapitāldaļas, liecina publicētā informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kopumā plānots izsolīt 51 uzņēmuma kapitāldaļu. Izsoles, kas norisināsies 27.janvārī, sākumcena un piespiedu pārdošanas novērtējums ir 1,02 tūkst. Ls, bet piedzinēji ir G.Ķirsona kreditori. Visām personām, kurām uz šo mantu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā un administratoram līdz izsoles dienai.

DB jau rakstīja, ka notikušas vairākas izsoles, kurās bija plānots izsolīt Lido īpašniekam piederošas uzņēmumu kapitāldaļas, veiksmīgi gan pagaidām beigusies tikai viena. Veiksmīgi otrajā izsolē ar lejupejošu soli tika realizēta 51 SIA GKVS kapitāldaļa. Izsoles sākumcena un piespiedu pārdošanas novērtējums šīm kapitāldaļām bija 714 Ls.

Hili Properties, Maltā bāzētā McDonald’s pārvaldītāja Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā meitasuzņēmums, ir pabeidzis liela biznesa centra iegādi Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, veicot investīcijas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Tas ir jaunākais īpašums Hili Properties starptautisko nekustamo īpašumu portfelī, kas ietver arī nekustamos īpašumus Baltijas reģionā. Uzņēmums 2015. gadā iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Latvijā. Hili Properties un Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā ir daļa no Hili Ventures, kas ir daudznozaru uzņēmumu grupa, kuras galvenā mītne atrodas Maltā.

Iegādātais deviņstāvu ART Biznesa centrs atrodas prestižajā Nordului rajonā Bukarestē un piedāvā 18 600 kvadrātmetrus plašas telpas nomai. Kopumā ēka aizņem 3 400 kvadrātmetrus. Trīs pazemes stāvos izvietotas 407 auto stāvvietas.

Pašlaik biznesa centrs ir pilnībā iznomāts, un tā galvenais nomnieks ir Ponderas Academic slimnīca, kuru nesen pārņēma Rumānijas lielākais privātais veselības aprūpes tīkls Maria Private Healthcare Network.

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Latvijas Pasts publiskās izsolēs ar augšupejošu soli piedāvā 29 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem nevajadzīgus nekustamos īpašumus visā Latvijā. Zemākā sākuma cena ir īpašumam, zemei un ēkas domājamām daļām, Riebiņu novadā – 970 eiro, bet augstākā – 187 000 eiro – zemei un ēkām Rīgā, Lubānas ielā.

Patlaban publiskās izsolēs iespējams iegādāties 29 Latvijas Pastam piederošus nekustamos īpašumus – zemi, ēkas vai to daļas: Rīgā tiek piedāvāti divi īpašumi, Kurzemē – kopumā seši īpašumi Aizputes, Engures, Kuldīgas, Priekules, Skrundas un Ventspils novadā; Latgalē – deviņi īpašumi, kas atrodas Daugavpilī un Kārsavas, Līvānu, Rēzeknes, Riebiņu un Varakļānu novadā; Vidzemē – septiņi īpašumi Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Pļaviņu, Raunas un Rūjienas novadā; Zemgalē – pieci īpašumi Dobeles, Tukuma un Vecumnieku novadā.

Gan īpašumu atrašanās vietas, gan to potenciālais izmantojums, gan cenas ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, zemākā noteiktā sākuma cena ir īpašumam Latgalē, bet augstākā – Rīgā. Pieteikšanās izsolēm ir iespējama līdz 2017.gada 8.decembrim.

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Lai gan neveiksmīgas ir daudzu nozīmīgu īpašumu izsoles, Rīgas dome atsakās tikai no sabiedrības sašutumu izraisījušā lēmuma par Lucavsalas pārdošanu

Par ne to labāko atzītais pērnās vasaras Rīgas domes lēmums izsolīt lielu daļu Lucavsalas – zemes īpašumus 103 ha platībā – teju kā atcelts. Pašvaldības speciālisti atsaucas uz likumu Par pašvaldībām, kurā noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, var rosināt atcelt lēmumu par tā nodošanu atsavināšanai. Jāatgādina, ka Lucavsalas zemes izsoles sākumcena bija noteikta gandrīz 26,6 milj. eiro apmērā, pērnruden rīkotajā izsolē neviens pretendents nepieteicās un tā tika atzīta par nenotikušu. «Līdz ar to netika sasniegts izvirzītais mērķis par Lucavsalas kompleksu attīstību, pārdodot nekustamos īpašumus,» tagad skaidro Rīgas domes speciālisti.

Somijas tirdzniecības grupa Kesko pārdevusi Lietuvas nekustamo īpašumu investīciju kompānijai Baltic Retail Properties septiņus īpašumus Latvijā un Igaunijā, kurus izmanto Kesko grupā ietilpstošās kompānijas Kesko Senukai pārvaldītais būvniecības, remonta un sadzīves preču tirdzniecības tīkls K Senukai, Kesko informējusi Helsinku biržu.

Šā darījuma ietvaros Kesko arī iegādājusies 10% Baltic Retail Properties akciju.

Darījuma vērtība ir apmēram 174 miljoni eiro. Turpmāk Kesko Senukai šos nekustamos īpašumus no Baltic Retail Properties nomās.

Baltic Retail Properties lielākais īpašnieks ar 70% akciju ir Nīderlandes nekustamo īpašumu investīciju fonds CPA:17 - Global, kuru pārvalda ASV nekustamo īpašumu investīciju kompānija W.P.Carey.

Kesko Senukai no Baltic Retail Properties nomā arī nekustamos īpašumus veikaliem Lietuvā.

Latvijas Pasts publiskās izsolēs ar augšupejošu soli piedāvā 12 uzņēmējdarbībā neizmantotus un biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus.

Izsolēs, kurās pieteikšanās ir iespējama līdz 24.janvārim, pieejami īpašumi visos Latvijas novados.

Publiskās izsolēs patlaban ir iespējams iegādāties 12 nacionālajam pasta operatoram piederošus īpašumus: zemi, ēkas, biroju vai tirdzniecības telpas. Divi atrodas Kurzemē - Dienvidkurzemes un Tukuma novados, septiņi Latgalē - Augšdaugavas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novados, divi Vidzemē - Gulbenes un Valkas novados. Turpretim Zemgalē, Dobeles novadā, ir pieejams viens nekustamais īpašums.

Gan objektu atrašanās vietas un to potenciālais izmantojums, gan cenas krasi atšķiras. Piemēram, zemākā noteiktā sākuma summa ir īpašumam Rēzeknē, toties augstākā - Tukumā. Pieteikšanās izsolēm ir iespējama līdz 2024.gada 24.janvārim.

Valdība atbalstīja rīkojumu, kas paredz bez atlīdzības Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) īpašumā nodot vairākus valsts nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda RTU personā.

Lai nodrošinātu stratēģisko attīstību, efektīvu īpašumu apsaimniekošanu, veicinātu resursu koncentrāciju, vienotas studentu pilsētiņas izveidi, dalību Eiropas struktūrfondu un citos universitātei pieejamos projektos, universitātes Senāts šā gada 26.jūnija sēdē pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu nodot universitātes īpašumā bez atlīdzības divdesmit trīs valsts nekustamos īpašumus.

Izvērtējot universitātes Senāta lēmumu, ministrija nolēma nodot universitātes īpašumā bez atlīdzības vienpadsmit valsts nekustamos īpašumus. Lai lemtu par pārējo universitātes Senāta lēmumā minēto valsts nekustamo īpašumu nodošanu bez atlīdzības universitātes īpašumā, ministrija ierosina izveidot komisiju, tajā pieaicinot arī Finanšu ministrijas pārstāvjus. Vienlaikus ar rīkojuma projektu tika atbakstīta šādas komisijas izveidošana.