Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.
Pēdu nospiedumu izsekošana ziemas laikā ir gan vilku uzskaites, gan medīšanas metode. Vilki tiek nomedīti salīdzinoši vienmērīgi visas sezonas garumā. Kopš Latvijā veic vilku populācijas stāvokļa novērtējumu, var droši teikt, ka sugas stāvoklis nav pasliktinājies. Tas ir stabils, ar pieaugošu tendenci, ko apliecina arī Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava pētījumi.
LVMI Silava pētnieku sekmīgākai pētījumu analīzei šajā medību sezonā mednieki iesniedz informāciju par plēsēju nomedīšanas vietām izmantojot koordinātes. Ar mērķi, lai sekmīgāk pētītu nomedīto indivīdu savstarpējo radniecību, precīzāk noteiktu to izplatīšanās un bara atjaunošanās gaitu.

Vilku medīšana galvenokārt tiek veikta, lai plēsēju uzvedībā saglabātu piesardzību un izvairīšanos no cilvēkiem. Tas ir būtiski, lai varētu aizsargāt mājlopus. Tomēr ar medīšanu vien nav iespējams nodrošināt mājdzīvnieku aizsardzību. Dzīvnieku īpašniekiem ir jāizmanto arī kāds no pasaulē plaši pārbaudītiem ganāmpulku aizsardzības paņēmieniem – pastāvīga gana klātbūtne, elektriskie žogi, karodziņi, apmācīti suņi vai citi netradicionāli dzīvnieki, kas brīdina par vilku klātbūtni un izrāda pret tiem agresiju.

Ir noskaidrots, ka vilki parasti nodara postījumus nakts laikā vai krēslas stundās, visbiežāk uzbrūkot aitām un liellopiem (teļiem), kā arī kazām un suņiem.
Latvijā vilku blīvums lielāks ir valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļās, mazāk tie ir sastopami valsts centrālajā daļā.
Vilks, kurš ir vesels un nav inficējies ar kādu no slimībām, izvairīsies no cilvēka un necentīsies tam tuvoties. Aicinām iedzīvotājus, kas manījuši vilkus, kuru uzvedība tiem šķitusi neadekvāta, ziņot par to Valsts meža dienestam.

Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar konkrētiem regulāri ievāktiem datiem.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra