No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Ministru kabineta Kārtības rullis liek izdot jaunus noteikumus pat tad, ja vecajos būtiski nekas nemainās.

Uzņēmēji to uzskata par lieku valsts iestādēs strādājošo nodarbināšanu, naudas un laika veltu izšķiešanu. Neviens gan nespēja aplēst, cik tādējādi tiek nelietderīgi iztērēti resursi. Ja mainās MK noteikumu izdošanas likumiskais pamats, tad nevis tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, bet gan tiek rakstīti "jauni" noteikumi.

Mazas izmaiņas

Proti, šā gada 20. februārī valdībā akceptēti "Noteikumi par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kuri faktiski ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem, jo nodevas likmes un to piemērošanas nosacījumi nav mainījušies. Jaunie noteikumi pēc Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Jāņa Endziņa teiktā esot bijuši nepieciešami, jo pēc 2006.gada 15.jūnija grozījumiem likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru" bija jāmaina šo MK noteikumu izdošanas pamats.

Lielos iepirkumu konkursos, būvniecības projektos, kā arī citos darījumos ar ievērojamām naudas summām bieži tiek pieprasīta garantiju izsniegšana. Šajos gadījumos trešā persona (visbiežāk banka) garantē par citas personas jeb parādnieka saistībām un šo saistību neizpildes gadījumā apņemas garantijas adresātam samaksāt konkrētu naudas summu. Vasaras darbu gūzmā, iespējams, daudzi nav pamanījuši, ka no 1.jūlija spēkā stājušies jaunie ICC noteikumi par garantijām («Uniform rules for Demand Guarantees 758») («URGD 758»).

Kas ir garantija?

Zinātāji garantijas pieprasa, jo tās atvieglo garantijas pieprasītāja tiesības saņemt pieprasīto naudas summu - viņam nav ilgstoši jāpierāda pamats garantijas izmaksai un pieprasītās summas apmēru.

Maldīgs ir praksē joprojām sastopamais uzskats, ka garantija ir tas pats galvojums – tikai ar citādāku nosaukumu, un visur ir jāievēro Civillikuma noteikumi. Būtiski ir atcerēties, ka garantija pretēji galvojumam ir neatkarīga no līguma, par kuru garantija tiek izsniegta. Garantētāja pienākums maksāt nav saistīts ar parādnieka un garantijas izmantotāja attiecībām un strīdiem, kas izriet no līguma, kas ir garantijas pamatā. Īsi sakot - ja garantētajam tiek iesniegts pieprasījums izmaksāt garantijā paredzēto summu, tad garantētājam, pārbaudot un secinot, ka pieprasījums atbilstošs garantijā noteiktajam, bet nepārbaudot paša pieprasījuma pamatotību, ir pienākums bez iebildumiem izmaksāt pieprasīto naudas summu.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Šodien, 5.februārī, Ministru kabineta sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumi Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt ES struktūrfondu projektu pieteicēju veiktajās iepirkuma procedūrās lielāku atklātību un palielināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī samazināt administratīvo slogu iepirkuma procedūras veicējam, sagatavojot iepirkuma procedūras dokumentāciju, informēja Ekonomikas ministrija.

MK noteikumi nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi, kas nav minēta Publisko iepirkumu likuma 6.pantā, no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

Noteikumi attiecas uz jebkuru personu, kura saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu saņem Eiropas Savienības politiku instrumentu, kā arī valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu līguma izpildei, izņemot finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija.

Noteikumi neattiecas uz personu, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs likuma Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām izpratnē.

Administratīvā apgabaltiesa šodien ierosināja lietu pēc AS Latvijas Gāze (LG) pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembra lēmumu saistībā ar dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta tiks izskatīta nākamā gada 15.februārī.

Tiesā papildināja, ka no LG ir pieteikts arī lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu - apturēt SPRK lēmuma AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi" konkrēta punkta darbību -, ko tiesa skatīs 3.novembrī plkst.12.

LG administratīvajā tiesā apstrīdējusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, iepriekš vēstīja TV3. Vienlaikus LG atteikusi Latvenergo ieceri piegādāt sev gāzi no Lietuvas.

SPRK 10.septembrī apstiprināja un pirms mēneša stājās spēkā ar dabasgāzes infrastruktūru saistītie noteikumi - AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Augusta sākumā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu. Šie noteikumi tika izstrādāti ar mērķi noteikt vienotu kārtību pirmās palīdzības aptieciņu izvietojumam un skaita aprēķināšanai sabiedriskajās un darba vietās, kā arī precizēt pirmās palīdzības aptieciņas saturu.

Šī gada 3. augustā Saeimā tika pieņemti un 7. augustā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Savukārt Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr. 669 «Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā» zaudēja spēku šī gada 1. jūlijā, bet Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr.668 «Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu» zaudēja spēku 2010.gada 7. augustā līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos.

Divi intensīva darba gadi beidzot nesuši augļus - Eiropas Savienībai tagad ir jauni finanšu noteikumi labākai ES fondu izmantošanai 2007.-2013.gada finansēšanas shēmās. Jaunie noteikumi vienkāršo piekļuvi līdzekļiem un saīsina administratīvās procedūras līdz stingri noteiktam minimumam. Pirmo reizi atklātībā nonāks visu ES līdzekļu saņēmēju vārdi.

ES finanšu plānošanas un budžeta komisāre Daļa Grībauskaite saka: "Vienkāršākie, praktiskākie risinājumi modernizētajos finansēšanas noteikumos dod iespēju labāk izlietot ES līdzekļus. Labāka pārredzamība un atbildība vairos tēriņu efektivitāti un sargās ES nodokļu maksātāju intereses."

Procedūru vienkāršošana

Jaunā Finanšu regula (un tās īstenošanas noteikumi, ko šodien apstiprinājusi Kolēģija) nāk līdzi jaunai 975 miljardu eiro vērtai septiņos gados īstenojamai ES programmu paaudzei. Piekļuvi šiem līdzekļiem atvieglinās birokrātijas mazināšana. MVU (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), skolām, augstskolām, zinātniekiem, attīstības aģentūrām un pašvaldībām vissvarīgākie būs praktiskie uzlabojumi dotāciju un publiskā iepirkuma jomā.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Tikai pavisam maza daļa - 6 % no visiem patērētājiem - Eiropas Savienībā (ES) patlaban iepērkas internetā, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Eiropas Komisija vēlas veicināt patērētāju uzticēšanos digitālajai un tiešsaistes pasaulei.

Patērētāju (mājsaimniecību un nespecializēto iestāžu) tēriņi kopumā veido 58 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā akcentē, ka patērētāju uzticēšanās ir galvenais faktors, nosakot, kad un kādā veidā viņi tērē savu naudu dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Patlaban visi pierādījumi liecinot par to, ka patērētāji vēl nejūtas pietiekami brīvi digitālajā un tiešsaistes pasaulē, lai pilnībā izmantotu tās piedāvātās iespējas. Tikai pavisam maza daļa - 6 % no visiem patērētājiem ES patlaban iepērkas internetā dažādās valstīs.

Komisija ar nesen pieņemtās Zaļās grāmatas palīdzību izvirzījusi mērķi ievērojami palielināt patērētāju uzticēšanos ES vienotajam tirgum, ieviešot vienotus un vienkāršus noteikumus, kas viņiem ļaus uzzināt savas tiesības, izdarīt pamatotu izvēli un nodrošināt atbilstošu aizsardzību, ja radīsies problēmas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram saistošus noteikumus, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipiem izstrādāti, pamatojoties uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 101. panta otro daļu. Noteikumi ievieš Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes Pamatnostādnēs par tehnisko rezervju novērtēšanu noteiktās prasības.

Tie nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu kvalitātes nodrošināšanas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentēšanas un tehnisko rezervju aprēķina metodes izvēles minimālās prasības, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu robežu noteikšanas principus.

Atšķirībā no daudziem Latvijas ražotājiem uzņēmuma Pure Food apgrozījums šogad ir audzis, nevis krities, un tā padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants pelnīti atzīts par Gada cilvēku lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Pure Food īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants apgalvo, ka peļņa nekad nav bijusi viņa galvenais mērķis. «Mana prioritāte ir cilvēciskās attiecības un attieksme, viss pārējais ir pakārtots. Manuprāt, daudz kur biznesā šis cilvēcīgums ir ticis aizmirsts, e-pastu sarakste kļuva par galveno komunikācijas veidu. Tagad cilvēki sāk saprast, ka ir aizgājuši par tālu šajā atsvešinātībā, un grib atpakaļ. Kompānijas iegulda lielas naudas summas, lai atgūtu cilvēciskumu, taču mākslīgi to panākt nevar.»

«Sākumā braucam skatīties veikala plauktā, kādi ir ražotāju produkti un ko mēs viņiem varētu piedāvāt. Tad sākam iepazīties ar uzņēmumu speciālistiem un uzzinām vēl vairāk par to, kas viņiem būtu vajadzīgs. Mēs nenākam ar domu pārdot savu produktu, mēs piedāvājam kaut kādu labumu, ko uzņēmums varētu gūt, ar mums sadarbojoties, un tas uzreiz maina pretim sēdošā attieksmi,» stāsta uzņēmējs.

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 eiro apmērā, atgādina Ekonomikas ministrija.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, norāda: "Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta "iepauzēt", turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējus. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus".

Rīgas dome ir apstiprinājusi gadiem gaidītos un pretrunīgi vērtētos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus galvaspilsētā. Jāmin, ka noteikumi tālākai virzībai uz domes sēdi tika skatīti Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas pagājušā sasaukuma pēdējā sēdē.

Noteikumi nosaka prasības sadzīves atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai Rīgā. Jāatgādina – jau 2011. gada oktobrī pašvaldība paziņoja, ka noteikumi ir izstrādāti, bet tie izraisīja protestus atkritumu apsaimniekotāju vidū. Savukārt pēc tam izstrādātais noteikumu projekts nogula plauktā. Rīgā jau vairākus gadus ir atcelti Atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi, jo, iepriekšējos noteikumus sniedzot saskaņošanai ministrijām, sākās ķīviņi par to, ka tie ierobežošot atkritumu operatorus. Jaunie noteikumi stāsies spēkā no nākamā gada 1.janavāra.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 2.janvārī pieņemti MK noteikumi par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību. Šie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.731.

Noteikumi sīkāk paskaidro kārtību, kā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga un kontrolē, kā preču un pakalpojumu loterijas organizētāji ievēro Preču un pakalpojumu loteriju likumu un citus normatīvos aktus.

Noteikumi paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus; vietās, kur loterijas norises laikā nosaka laimējušās personas, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes.

Loterijas atļaujas saņēmējam ir jānodrošina, lai telpās, kur atrodas ar loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, inspekcijas pārstāvjiem būtu pieejama inspekcijas izsniegta loterijas atļauja, inspekcijas apstiprināti preču vai pakalpojumu loterijas noteikumi un grāmatvedības dokumenti. Tāpat noteikumi reglamentē, kādi dokumenti un cik ilgu laiku pēc loterijas beigām ir jāuzglabā loterijas atļaujas saņēmējam.

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei.

Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu.

Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu.

No 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašuma īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības vai būves kadastra apzīmējuma, skaidroja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Šā gada 26.jūnija valdības sēdē tika apstiprināti trīs Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka jaunu kadastrālo vērtību bāzi 2008.gadam: Ministru kabineta noteikumi Nr.444 Noteikumi par lauku nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi, Ministru kabineta noteikumi Nr.445 Noteikumi par dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi un Ministru kabineta noteikumi Nr.446 Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas nosaka nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficientus komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupai, kā arī rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupai.

Augusta mēneša laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 37 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 86 000 zemes vienību vai būvju, Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Vidēji dienā meklētas 2 780 objektu prognozētās kadastrālās vērtības. Aptuveni 30% jeb vairāk kā 25 000 objektu prognozēto kadastrālo vērtību meklējumi veikti par Rīgas pilsētā esošām zemes vienībām vai būvēm. Visvairāk objektu – vairāk kā 35 000 – prognozētās kadastrālās vērtības meklētas pirmajā to publicēšanas nedēļā.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības, vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju – vairāk nekā 2 miljonu objektu – prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo v��rtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.