Kaut gan lielākā daļa Latvijas uzņēmēju jau ir pārorientējušies uz citiem tirgiem, daļa joprojām ir atkarīga no Krievijas. Šī iemesla dēļ iespējama jaunu sankciju ieviešana uzņēmēju vidū tiek uztverta ar zināmām bažām. Krieviju par jaunām sankcijām brīdinājuši Eiropas Savienības (ES) līderi, tādējādi reaģējot uz karadarbības saasināšanos Ukrainā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīgi norādījuši arī pasaules industriāli visattīstītāko valstu grupas G7 līderi samitā, brīdinot, ka sankcijas tiks pastiprinātas, ja situācija Austrumukrainā pasliktināsies. Lielākas konkrētības pagaidām gan nav. Arī tas, uz ko varētu būtu vērstas šīs sankcijas, komentāros neizskan. Tāpēc vēl grūtāk ir prognozēt, kā uz gaidāmo lēmumu varētu reaģēt pati Krievija.

Par spīti tam, ka uzņēmēji nekādas lielās perspektīvas kaimiņvalsts tirgū nesagaida, gada laikā ne visi ir paspējuši pārorientēties. Iespējams, daļa cerēja, ka situācija uzlabosies un savstarpējie ierobežojumi drīzumā tiks atcelti. Neoficiāli zināms, ka sankcijas tiks pagarinātas līdz gada beigām, oficiāli gan šo lēmumu paredzēts pieņemt jūnija beigās. Nesen vietējiem Vācijas medijiem kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka sankcijas tiks atceltas tikai tad, «ja apstākļi, kādos tās tika ieviestas, vairs nepastāvēs».

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš teic, ka jau līdzšinējās sankcijas lielāko daļu uzņēmumu Latvijā spieduši attālināties no sadarbības ar Krieviju, līdz ar to «eksports uz šo valsti vairs neveido kritisko masu vai neveido vispār». Turklāt arī bez jauno sankciju ieviešanas lielvalsts jau paspējusi sagādāt galvassāpes zivrūpniekiem, nosakot zivju izstrādājumu importa aizliegumu. Šī iemesla dēļ, piemēram, Liepājas zivju konservu ražotājs Kolumbija Ltd. grasās samazināt ražošanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka no apmēram 300 darbiniekiem darbu izdosies nodrošināt tikai 60.

Krievijas ieviestā lieguma dēļ Latvijā paredzēts veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai uz zivrūpniekiem varētu attiecināt atlikto nodokļu maksājumu kārtību. Tāpat atbildīgajām amatpersonām uzdots palīdzēt jaunu tirgu meklējumos. Tiek runāts arī par iespējām ASV un Kanādā. «Globāli šis eksports uz Krieviju vairs nav tik liels, lai Latvijai no tā būtu kādas jūtamas problēmas tautsaimniecībā,» norāda J. Endziņš, piebilstot, ka atsevišķiem uzņēmumiem tas gan varētu sagādāt galvassāpes.

Plašāk lasiet rakstā Par jaunām sankcijām vēl spriedīs trešdienas, 10.jūnija laikrakstā Diena (5.lpp.)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra