Lai risinātu sekas, kas sagaidāmas zivsaimniecības nozarei saistībā ar Krievijas noteikto embargo, tiek veidota darba grupa, kurā strādās zivju pārstrādes uzņēmumu un atbildīgo ministriju pārstāvji, aģentūru LETA informēja SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš arī atzina, ka aizliegums ir smags sitiens, jo ietekmēs gan nozveju, gan pārstādi, taču tas nav nāvējošs nozarei.

Veidojam darba grupu, kurā strādās Labklājības, Ekonomikas, Zemkopības ministrijas un uzņēmumu pārstāvji. Galvenais uzdevums panākt nodokļu brīvdienas, kā tas ir pārējām nozarēm, ko iepriekš skāris embargo, kā arī atvieglot darbinieku pieteikšanos bezdarbnieku pabalstiem, piemēram, to ļaujot darīt uz vietas uzņēmumā. Ļoti svarīgs arī papildu finansiāls valsts atbalsts dalībai izstādēs. Tāpat meklēsim kompromisus sarunās ar kredītiestādēm, sacīja Bite.

Viņš arī atzina, ka notikušais ir smags sitiens nozarei, taču nav nāvējošs, jo visiem uzņēmumiem ir arī citi tirgi ārpus Krievijas un muitas ūnijas valstīm.

Karavelai, piemēram, eksports Krievijā pērn bija 13%, bet šogad - 6%. Tāpat arī pārējiem ražotājiem bija pietiekami daudz laika, lai pārkārtotu tirgus. Galvenais tagad noturēties un saglabāt ražošanu, kamēr politiķi agri vai vēlu atradīs situācijas risinājumu, atzina uzņēmējs.

Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Roseļhoznadzor oficiālu paziņojumu par to, ka no šodienas, 4.jūnija, ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju.

PVD organizēs operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.

Tikmēr saistībā ar Krievijas noteikto embargo Latvijas zivju produkcijai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) prasīs atbalstu nozarei gan no valdības, gan Eiropas Komisijas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākais eksporta partneris bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.

Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra