Reģionālā konkurētspēja un prasme piesaistīt investīcijas ir būtiski faktori, kas veicina kopējo labklājību. Mēs vēlamies dzīvot labāk, bet labklājības pamats Latvijas apstākļos ir cieši saistīts ar attīstītu uzņēmējdarbības vidi.

Lai kā mēs lepotos ar dabas kapitālu u.c. iespējām un sasniegumiem, Latvijas labklājības pamatā ir tieši uzņēmējdarbība, kam iespēju attīstīties nodrošina kopējā biznesa vide un apstākļi, priekšrocības jeb valsts konkurētspēja. Un konkurētspēja ne tikai nacionālā mērogā, bet arī globāli, jo darbojamies Eiropas Savienībā – brīvas preču, pakalpojumu un kapitāla kustības apstākļos. Nav noslēpums, ka tajās valstīs, kur biznesa vides konkurētspēja ir augstāka, ir arī vairāk sekmīgi darbojošos uzņēmumu, un mēs redzam arī augstākus labklājības rādītājus, ko apliecina dažādi starptautiski mērījumi un reitingi un kas atspoguļojas iekšzemes kopproduktā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

10. decembrī Liepājā notiks bezmaksas seminārs «Uzņēmuma konkurētspēja un tās paaugstināšanas virzieni. Kādas stratēģijas izvēlēties?».

Semināru vadīs Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova. Tas būs noslēdzošais seminārs no cikla «Kurzemnieks kā radošās ekonomikas resurss», ko finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda Kurzemes kultūras programma. Semināra mērķis ir noskaidrot, kas ir uzņēmuma konkurētspēja un kā to nodrošināt ilgtermiņā. Kas ir konkurētspējīgās priekšrocības pamatā, kādas pamatstratēģijas izvēlēties vietējā un ārējā tirgū. Semināra dalībnieki spēs izprast uzņēmuma stratēģiskās vadīšanas posmus un formulēt uzņēmuma pamatsratēģijas un līdz ar to pieņemt pamatotākus biznesa lēmumus, skaidro Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova.

Semināra mērķa auditorija ir dažādu nozaru uzņēmumu vadītāji, speciālisti, īpašnieki un citi interesenti, kas meklē iespējas, kā attīstīt savas idejas un veiksmīgi tās pārdot. Aicināti piedalīties arī pašvaldību darbinieki un iestāžu pārstāvji, kas saredz iespēju sadarbības veicināšanai, radot konkurētspējīgus piedāvājumus iedzīvotājiem un viesiem. Ar Tatjanas Volkovas lekciju noslēgsies semināru cikls «Kurzemnieks kā radošās ekonomikas resurss», kura ietvaros Liepājā notika pieci bezmaksas semināri.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā lasi:

Statistika

Siltums lētāks, bet ziema vēsāka

Tēma

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija beidzot plusos

Nodokļu maksātāju Latvijā kļuvis vairāk

Mežsaimniecība

Latvijas Valsts meži pārdos par 400 000 m3 vairāk

Konkurētspēja

Ražošana

Investīcijas pārvērš konkurētspējā. Bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus

Nafta

Kad OPEC saļodzīsies līdz galam

Auto industrija

Šī var būt Ķīnas auto desmitgade

Portrets

Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvijas digitālā konkurētspēja, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par trīs vietām un ierindojas 18.vietā, liecina Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti par 2020.gadu.

Igaunija šajā indeksā ierindojas 7.vietā, bet Lietuva - 14.vietā.

Kā vislabākā digitālā attīstība un konkurētspēja noteikta Somijai, kurai seko Zviedrija un Dānija.

Savukārt beidzamās trīs vietas ieguvusi Rumānija, Grieķija un Bulgārija.

DESI dati liecina, ka digitalizācijas izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir novērota visās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz pozīciju kritumu statistikā, Latvija aizvadītajā gadā turpinājusi uzlabot elektroniskās pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, nodrošinājusi ļoti labu platjoslas pārklājumu ar augstas veiktspējas tīkliem, un 5G nodrošināšanai valstī ir piešķirts radiofrekvenču spektrs.

DESI secināts, ka Latvijas uzņēmējdarbības nozarē joprojām netiek izmantotas digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas. Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji esot krietni zem vidējiem.

Latvijas konkurētspēja ne tikai nepieaug, bet arvien vairāk turpina sarukt. Pie šādas atziņas jānonāk, iepazīstoties ar starptautiskā līmenī populāru reitingu veidotāju sastādītajām tabulām.

Turklāt nepatīkamākais ir tas, ka šajā gadījumā mēs nekādi nevaram teikt - redziet, ir krīze, visiem ir slikti, un Latvija nav nekāds izņēmums. Protams, globālā ekonomikas krīze tiešām ir skārusi teju visas pasaules valstis, tomēr nepatīkamākais ir tas, ka konkurētspējas jomā arvien vairāk atpaliekam ne tikai no jau tradicionālajiem līderiem šajos topos Šveices, Zviedrijas, Singapūras utt., bet arī mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.

Proti, Pasaules ekonomikas foruma veidotajā valstu konkurētspējas reitingā Latvija pērn ieņēma 68., bet šogad - 70. vietu. Savukārt Lietuva spēja pacelties no 53. uz 47. vietu, bet Igaunija - no 35. uz 33. vietu. Jāatzīst, ka šī statistika nebūt nav glaimojoša Latvijai, tās uzņēmējdarbības videi. Nenoliedzami var strīdēties par to, cik objektīva ir metodoloģika, veidojot katru no šādiem topiem, un kas īsti katrā konkrētajā reizē tiek salīdzināts - konkurētspēja vai konkurētspējas uztvere sabiedrībā. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka šādi reitingi veido valsts tēlu starptautisko investoru acīs.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Ja spēkā stāsies valdības plānotā akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam un dīzeļdegvielai, ar 2020.gada 1.janvāri būtiski cietīs vietējais degvielas tirgus, tādējādi veicinot kaimiņvalstu degvielas tirdzniecības augšupeju un budžeta ienākumus, prognozē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA).

«Līdz ar 2020. gada 1. janvāri nodokļu politikas dēļ degvielas cenu starpība ar Lietuvu vien pieaugs līdz 10 centiem litrā. Jau pašlaik Latvijas degvielas tirdzniecības nozare zaudē konkurētspējā ar Lietuvu. Lietuvā vēsturiski un pašlaik akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem vienmēr ir bijušas zemākas nekā Latvijā, no 2020. gada 1. janvāra starpība ievērojami pieaugs,» pauž LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem politika būtiski ietekmē Latvijas degvielas tirdzniecības realizācijas apjomus, jo samazināsies konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, it īpaši ar Lietuvu.

Kopš akcīzes nodokļa palielināšanas naftas produktiem 2018. gada 1. janvārī ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps. 2017. gadā kopējais autodegvielu realizācijas apjoms pieauga par 5,17%, taču 2018. gadā tikai par 1,19%.

Katram lēmumam ir sava cena, un nereti nepieņemtam lēmumam tā var būt vēl augstāka nekā pieņemtam – kaut varbūt ne līdz pilnīgam galam.

Šodien mēs plūcam negatīvos augļus, ko radīja savulaik nepieņemti lēmumi par investīcijām izglītībā. Tas pats vērojams transporta jomā. Nemaz ne tik sen mēs jutāmies kā monopolisti, kaimiņvalstu ostas mums nešķita vērā ņemami konkurenti. Kravu plūsmas veda caur Latviju, neaizsalstošās ostas strādāja nepagurdamas, brīdinājumus par iespējamām izmaiņām nozare uzklausīja, bet īpaši vērā neņēma, un te nu esam – nepieņemot svarīgus lēmumus par savlaicīgu darbības virzienu dažādošanu, mēs īsā laikā esam daudz zaudējuši. Šodien līdzīgu kļūdu varam pieļaut atkal – neinvestējot salīdzinoši nelielus līdzekļus savas valsts un transporta nozares konkurētspējā, Latvijas tranzīta artēriju elektrificēšanā, riskējam, ka pēc 20–30 gadiem būsim vēl lielākā bedrē, nekā šobrīd spējam iedomāties. Skaidrs, ka valstī naudas nekad nebūs par daudz. Tomēr ir lēmumi, kas nosaka stratēģisku izdzīvošanu, un šis ir viens no tādiem. Es uzskatu – ja mēs šo lēmumu nespējam valstiski pieņemt, īstenot un tādējādi izglābt nozari, – tas ir noziegums pret nākotni. No projekta kritiķiem dzirdētas šaubas, vai pašreizējā brīdī, kad situācija nozarē pasliktinājusies, esot īstais mirklis īstenot šādu projektu. Taču, klausoties viņos, neviļus rodas jautājums – kā interesēs viņi runā, kā interesēs ir tas, lai Latvija un tās tranzīta nozare būtu konkurētnespējīga? Jo elektrifikācijas neīstenošanas cena ir tieši Latvijas konkurētspējas zudums.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Pasaulē nemitīgi notiek pārmaiņas, kuras diktē ne tikai ekonomiski, bet arī politiski iemesli, tos nedrīkst ignorēt

Neinvestējot konkurētspējā, vienā brīdī var nonākt situācijā, ar kuru bieži sākas pasakas: reiz bija… – sarunā ar DB atzīst asociācijas Latvijas koks izpilddirektors ar 25 gadu stāžu Andris Plezers, kurš pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā pieredzējis politikas «smago» ietekmi uz tautsaimniecību, jauno ekonomisko domāšanu, kuras ignorēšana augstākajā līmenī pa skuju taku aizveda ne vienu vien tā brīža flagmani un pat veselas nozares. Viņaprāt, ir pamatoti apgalvot, ka politikas spogulis ir ekonomiskā situācija un tautsaimniecības kopējais stāvoklis valstī, tomēr pat pareiza valsts politika bez savas jomas profesionāliem uzņēmumu vadītājiem izcilu rezultātu nespēs sasniegt.

Dabasgāzes tirgus liberalizācijas priekšplānā izvirzās cenu konkurētspēja, Inčukalna pazemes gāzes krātuves stratēģiskā loma un vienots Baltijas un Somijas tirgus 2021. gadā

Un visi šie «trīs vaļi» apauguši ar virkni jautājumu, uz ko vēl pagaidām skaidru atbilžu nav. Spraigā ieteikumiem un komentāriem bagātā diskusijā DB uzņēmēju kluba biedru tikšanās reizē neskaidrību virpulī tiek ierauts aprīļa īpašais viesis – Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pamato reformu – 3. aprīlī Latvijā atvērto gāzes tirgu – un zina nosaukt tās konkrētus mērķus.

A. Ašeradens sāk ar enerģētikas bilanci, stāstot, ka nozare aizņem 3% no IKP un vienlaikus pozicionējas kā ne tik liela un apjomīga sfēra, toties ārkārtīgi svarīga, kas ietekmē teju visus. Dabasgāze ir ceturtā daļa no kopējā energoresursu patēriņa. «Acīmredzamais lielais jautājums, raugoties no ekonomikas viedokļa, ka šobrīd gāzes cenas ir augstākas nekā Centrāleiropā jeb liberalizētos gāzes tirgos,» uzsver ekonomikas ministrs. Viņš apskata gāzes cenu ekvivalentus ES telpā 2016. gada trešajā ceturksnī. Igaunijā tie ir 18,2 eiro par megavatstundu, Latvijā – 16,6, Lietuvā – 16,7, Polijā – 14,2, Vācijā – 13,01. «Cenas Eiropas centrālajā telpā ir būtiski atšķirīgas no tām, kādas tās ir tā saucamajās noslēgtajās teritorijās, kāds ir arī Baltijas tirgus. Dabasgāzes tirgus attīstības mērķis ir panākt Latvijas gāzes patērētājiem konkurētspējīgas cenas ar citiem gāzes patērētājiem Rietumeiropā,» uzsver A. Ašeradens. Kā otru fundamentālo aspektu viņš min gāzes apgādes drošību. Baltijas tirgus lielā mērā līdz šim ir bijis atkarīgs no viena gāzes piegādātāja līdzīgi kā Somijā. Šobrīd neapšaubāmi priekšplānā izvirzās arī gāzes cenu konkurētspēja ar citiem Eiropas gāzes piegādātājiem, kā arī apjomīgāks tirgus.

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Zivju patēriņš pasaulē aug, ražotājiem jāstrādā pie inovatīviem produktiem

Pēc Krievijas tirgus aizvēršanās gan pašmāju zvejnieki, gan zivju pārstrādes uzņēmumi aktīvi strādā pie inovatīvu produktu ieviešanas un jaunu tirgu apgūšanas. Kā liecina zivsaimniecības gada konferences Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana zivju produktiem dalībnieku teiktais, jaunu noieta tirgu atrašana nav viegls process, bet citas iespējas nav, lai nozare varētu pastāvēt un attīstīties. Turklāt jārēķinās, ka zivju un citu jūras produktu patēriņš pasaulē aug, līdz ar to ir laba motivācija ieviest aizvien jaunus produktus un domāt par to dažādošanu.

Latvijas zvejnieki ir kļuvuši konkurētspējīgāki nekā pirms pieciem vai sešiem gadiem, un nākotnē nozares konkurētspēja aizvien pieaugs, konferencē pauda Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits. I. Voits paredz, ka nākotnē zvejnieku konkurētspēja uzlabosies vēl vairāk, bet vidējā nozveja pieaugs pie mazāka kuģu skaita.

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju, intervijā aģentūrai LETA atzina mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentējot to, kā Lidl ienākšana Latvijas tirgū ietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā gan Latvijā, gan Baltijā, Turlais sacīja, ka, runājot par konkurenci Baltijas valstīs, katrai no tām ir sava specifika un atšķirība. «Jā, mēs zinām, ka Lidl ir ienācis Lietuvā un ir mainījis tendences tirgū. Esam redzējuši rindas pie šiem veikaliem, un pieļauju, ka arī Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs iepirkties Lidl. Tur būs savs piedāvājums. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem,» sacīja Turlais.

Viņš skaidroja, ka, vērtējot citu valstu pieredzi, viņu māc šaubas, ka lielākā daļa produktu būs Latvijā ražoti. «Tas ir koks ar diviem galiem. Protams, ka ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Konkurence - tas jau ir tikai labāk patērētājiem. Tomēr Latvijas ražotāju produkcijas īpatsvars Lidl veikalos šajā gadījumā ir tāds aktuāls jautājums,» uzsvēra Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā rudeņos tradicionāli izskan visdažādākās idejas, kā pareizāk pārdalīt nodokļu naudu, kam dot vairāk, kam mazāk. Taču ļoti maz tiek meklētas atbildes uz fundamentālo jautājumu – kā palielināt Latvijas valsts ienākumu budžetu, lai naudas pietiktu visām vajadzībām. Vairāku valstu pieredze rāda, ka šis ir pārbaudīts ceļš uz sabiedrības labklājības pieaugumu. Kādēļ gan Latvijai beidzot nesekot šim piemēram?

Atcerēsimies kaut Dienvidkorejas gadījumu, kas, cenšoties pārvarēt Korejas kara sekas, 1960. gados novirzīja uzņēmējiem lielus naudas līdzekļus un radīja labvēlīgus apstākļus visdažādāko biznesu attīstīšanai. Lielā mērā šīs iniciatīvas rezultātā par pasaules līmeņa spēlētājiem šodien kļuvušas tādas Dienvidkorejas kompānijas, kas Samsung, LG, Hyundai, Kia un citas. Tās ienes valsts budžetā iespaidīgus naudas līdzekļus un palīdzējušas padarīt nepilnu 52 miljonu iedzīvotāju valsti par 13. lielāko ekonomiku pasaulē. Viens pats elektronikas gigants Samsung «saražo» ceturto daļu no visa Dienvidkorejas 1,8 triljonu ASV dolāru iekšzemes kopprodukta. Panākumu pamatā bija korejiešu uzņēmumu neatlaidība un labvēlīgie uzņēmējdarbības vides apstākļi, kas rezultējās augstā uzņēmumu konkurētspējā.

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.