Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

PVD ir konstatējis gadījumu, kad kādam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, kas sezonāli darbojās Jūrmalā, ir pārdots dokuments, kas apliecina, ka uzņēmuma darbinieki ir noklausījušies mācību kursu Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. Šis mācību kurss ir obligāts visiem pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem un apliecības neesamība pārbaudes laikā tiek traktēta kā pārkāpums. Kā starpnieks apliecības nodošanai un naudas iekasēšanai ir izmantots PVD darbinieks, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka, veicot pārbaudi uzņēmumā un atklājot, ka tā darbinieki nav noklausījušies obligāto mācību kursu, PVD inspektors ir piedāvājis palīdzēt to atrisināt iepazīstinot ar kursu organizatoru, kurš par samaksu izsniegs nepieciešamo apliecību, bez pašu apmācību apmeklēšanas.

«PVD inspektors ir rupji pārkāpis ētikas normas un ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, nododot tālāk inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesaistoties nelikumīgās darbībās», saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, «PVD ar vislielāko nopietnību attiecas pret šo gadījumu, tādēļ inspektors darbu dienestā ir pametis, savukārt dienests turpina izmeklēšanu, kā arī par notikušo ir informējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju».

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Saistībā ar zirga gaļas skandālu gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers tuvākajās dienās plāno vērsties tiesā pret Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī zinātnisko institūtu Bior, vainojot valsts iestādes uzņēmuma apzinātā nomelnošanā, informē uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane.

«Jau tuvākajās dienās tiks sagatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par PVD un "Bior" pārkāpumiem, pildot valsts deleģētās funkcijas. Var jau būt, ka likumi ir rakstīti tikai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nevis arī valsts institūciju ierēdņiem, tomēr domājam, ka valsts institūciju visatļautība, zinot, ka viņus tāpat neviens nesodīs, iespējams, ir pārkāpusi jebkādas robežas,» norādīja Lancmane.

Viņa sacīja, ka Forevers, iepazīstoties ar PVD saņemto analīžu rezultātiem no Anglijas laboratorijas, uzskata, ka patlaban notiek valsts naudas izšķērdēšana un uzņēmuma nomelnošana.

«Vakar plkst.12.30 no PVD saņēmām to pašu piecu paraugu analīžu rezultātus, kurus it kā jau PVD pārbaudīja Vācijas laboratorijā februāra beigās un uz kuru pamata tīši vai netīši veica uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Tāpat kā februārī, par analīžu rezultātiem uzzinājām no preses. Esam veikuši neatkarīgu pārbaudi akreditētā laboratorijā Hamilton Poland Ltd. Pie paraugu noņemšanas un nosūtīšanas piedalījās arī pārstāvji no PVD un Bior. Visi atkārtotai pārbaudei nosūtītie paraugi uzrādīja, ka SIA Forevers produktos zirga gaļas nav,» sacīja Lancmane.

Zaļā karotīte - simbols, kas norāda, ka veikala plauktā noliktais pārtikas produkts ir ražots Latvijā no šeit pieejamajām izejvielām. Tā tas ir bijis līdz laikam, kamēr par šā simbola piešķiršanu un kūrēšanu atbildēja Ingunas Gulbes vadītā Agrārās ekonomikas institūta Mārketinga padome.

Būtu panaivi domāt, ka Zaļā karotīte ir veicinājusi Latvijas pārtikas noietu ārvalstu tirgos, taču pašmāju tirdzniecībā tam ir gan nozīme, jo vietējie patērētāji ļoti labprāt dod priekšroku pašu ražotāju produktiem, lai gan tie nereti ir dārgāki par importa precēm.

Savukārt Zemkopības ministrijas vēlme turpmāk uzticēt Zaļās karotītes piešķiršanas un popularizēšanas tiesības un pienākumus nevis Agrārās ekonomikas institūtam, bet gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izraisa visnotaļ nopietnu jautājumu - kas būs jāsaprot patērētājam, uz gurķu burciņas veikala plauktā ieraugot attiecīgo simbolu?! PVD uzdevums ir rūpēties un kontrolēt, lai Latvijas tirgū nenonāktu noteiktām veterinārajām prasībām neatbilstoši, cilvēku veselībai un dzīvībai kaitīgi produkti. Balstoties uz minēto, PVD varētu uzspiest zīmogu ar zaļas karotītes attēlu uz pilnīgi visiem pārtikas produktiem, kas nonāk legālajā tirdzniecībā Latvijā, jo preci, pret kuru PVD ir pretenzijas, tirgot nedrīkst vispār. Turklāt nav arī skaidrs, kāpēc PVD būtu jānodarbojas ar Zaļās karotītes popularizēšanu un vai šīs institūcijas rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai to darītu. Drīzāk jau šeit runa ir pavisam par kaut ko citu...

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Pasaulē tā ir iekārtots, ka ir kontrolējamie un ir kontrolētāji. Turpinot šo domu – valsts iestādes kontrolē, bet dažādi uzņēmumi ir tie, pret kuriem tiek vērstas šādas darbības. Un tad vēl ir specifiskā Latvijas situācija, proti, noteiktus uzņēmumus kontrolē vieni un tie paši valsts iestādes kontrolieri, turklāt saņemot par to samaksu no kontrolējamajiem. Paruna par to, ka suns savam maizes devējam rokā parasti nekož, gan ir tik sena, cik vien iespējams, tomēr Pārtikas un veterinārā diensta (PVD) vadība to nekad nav zinājusi, vai – ticamāk gan – pārliecinoši izliekas nezinām.

Runa ir par faktu, ka jau gadiem ilgi lopkautuvju darba ikdienas kontrolēšanu veic PVD speciālisti, un par to kautuvju īpašnieki maksā visnotaļ lielu naudas summu – 4,95 latu stundā. Turklāt šis kontroles darbs tiek organizēts pavisam interesanti. Piemēram, PVD speciālists Jānis diendienā dodas kontrolēt kautuvi X, par to saņemot noteiktus procentus no tās summas, ko par viņa darbu kautuve pārskaita PVD. Pirmkārt, Jānis ļoti labi zina – ja kautuve X bankrotēs, vai kaut tiks slēgta uz laiku kāda pārkāpuma dēļ, viņš paliks bez darba. Otrkārt, gadiem ilgi, ikdienā satiekot kautuves X šefu, Jānis var paspēt ar viņu, teiksim tā, sadraudzēties. Ņemot vērā abus šos aspektus, nenovēršami rodas jautājums – kāda gan ir garantija, ka uz kautuves X darbu PVD speciālists Jānis neskatās «caur pirkstiem»? Uzmanības vērts ir faktors, ka kautuvju kontrolējošie speciālisti, kā jau minēts, saņem procentus no summas, kas samaksāta par kontrolēšanu. Savukārt pārējie (vairums) procenti tiek novirzīti PVD administratīvā aparāta uzturēšanai. Saliekot kopā minētos faktus, nākas secināt – valsts ir radījusi naudas mašīnu, kas ļauj saņemt no kautuvju īpašniekiem garantētu samaksu par pakalpojumu, kas maskēts ar nosaukumu «maksa par kontroli», taču reāli nodrošinot vien kontrolējošā darba kūsājošu imitāciju.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Vācijas pārtikas apriti uzraugošā kompetentā iestāde Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotajos liellopu gaļas konservos laboratoriski ir konstatējusi zirgu gaļu, atsaucoties uz paziņojumu EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, vēsta Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

(Papildināta ar 2. un 3. rindkopu)

«Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu Zemes ražotajos gaļas konservos, „Maxima” preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Arī Rimi, pēc PVD paziņojuma, nolēmis Kuršu zemes produkciju no veikalu plauktiem izņemt.

Pēc pašreiz PVD rīcībā esošās informācijas SIA Kuršu zeme nav to uzņēmumu sarakstā, kuriem Latvijas kautuves ir piegādājušas zirgu gaļu. Taču pārbaudes vēl turpinās. Iepriekš PVD informēja, dažās Latvijā pārbaudītajās kautuvēs nav bijusi nodrošināta zirgu gaļas izsekojamība.

Baltkrievijas rietumu daļā – Grodņas apgabala Čapunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometrus no Lietuvas robežas, mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Līdz šim bīstamā dzīvnieku infekcijas slimība bija konstatēta Gruzijā, Ukrainā un Krievijā.

Patlaban Baltkrievijas veterinārais dienests ieviesis slimības kontroles pasākumus, tāpat tiek veikta cūku izkaušana un iznīcināšana, novietnes dezinfekcija, kā arī notiek pastiprināta uzraudzība meža cūkām, skaidro PVD.

Latvijā Latgales mežos nomedītās meža cūkas tiek laboratoriski izmeklētas ne tikai uz klasisko cūku mēri, bet izlases kārtā arī uz Āfrikas cūku mēri. Latvijā līdz šim Āfrikas cūku mēris nedz meža, nedz mājas cūkām nav konstatēts.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības konstatēšana dzīvnieku turētājam nes lielus ekonomiskos zaudējumus.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Vai protat atšķirt karotītes? Šķiet, šāda spēle pārskatāmā nākotnē varētu tikt piedāvāta Latvijas patērētājiem, tādējādi ļaujot viņiem noskaidrot savas modrības līmeni, pērkot dažādus pārtikas produktus. Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijā ir ieviests Zaļās karotītes simbols, kuru uz saviem izstrādājumiem brīvprātīgā kārtā ir tiesības attēlot tiem ražotājiem, kuri vismaz 75% apmērā izmanto vietējās izejvielas. Cik lielā mērā šis Zaļās karotītes zīmols ir veiksmīgs – tas ir cits jautājums. Tomēr tā ideja pilnībā ir skaidra. Savukārt nedaudz mulsinoša ir pašreizējā iecere, teiksim tā, palielināt karotīšu klāstu.

Problēma slēpjas faktā, ka daļai pārtikas produktu, kas itin veiksmīgi tiek ražoti Latvijā, vietējās izejvielas nepieciešamajā apjomā nemaz nav iespējams izmantot. Nu, nav iespējams mūsu valstī izaudzēt, piemēram, kafijas pupiņas un citas tamlīdzīgas lietas. Toties ir vēlme norādīt, ka produkti, kuru izejvielas galvenokārt tiek importētas, arī tiek izgatavoti Latvijā. Un to ir paredzēts darīt, šāda veida produktiem piešķirot Sarkano karotīti. Un te jau jārēķinās ar vienu otru problēmu... Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem tradicionāli ir paticis pirkt vietējās izcelsmes pārtiku, kas ir ražota no vietējos laukos izaudzētas lauksaimnieciskās produkcijas. Tā tas vienkārši ir! Dažu labu reizi ievestās izejvielas nav pat par mata tiesu nekvalitatīvākas par vietējām, bet mūsu patērētājiem tas nav diez ko svarīgi. Savukārt bāšana acīs, ka konkrētais produkts gan ir ražots Latvijā, taču daudzas sastāvdaļas, kas bija vajadzīgas tā pagatavošanai, nācās ievest, var izraisīt pat pretēju efektu. Otrkārt, jārēķinās, ka, manipulējot ar dažādu krāsu karotītēm, vismaz sākotnēji var iznākt tāda kā patērētāju maldināšana. Proti, ieejot veikalā un ieraugot, ka uz plauktā novietotas preces ir karotītes simbols, pircējs var nospriest, ka tās ir pagatavotas no vietējām izejvielām, nepievēršot uzmanību karotes krāsai. Treškārt, nevar izslēgt iespēju, ka pircējiem vienkārši sāks jukt, kura karotīte ko īsti apzīmē, un arī tas nebūtu labvēlīgs aspekts.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina pārtikas apritē, sevišķi pārtikas tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, iesaistītos uzņēmējus lūgt katram, kas ierodas uzņēmumā ar mērķi veikt pārbaudi, uzrādīt inspektora apliecību, jo Rīgā parādījies viltus PVD inspektors.

Ceturtdien, 24. oktobrī, šāds viltus inspektors ir parādījies Rīgā, taču PVD darbības vēsturē jau ir bijuši līdzīgi gadījumi. Tā piemēram, savulaik Bauskas pusē kautuvēs iegriezās ļaudis, kuri kautuvju īpašniekus, uzdodoties par PVD inspektoriem, baidīja ar neizpildāmām prasībām, kuras nākšoties turpmāk ievērot, pretējā gadījumā viņus sagaidot naudas sodi. Arī Saldus pusē viltus inspektori apmeklēja lauku saimniekus, brīdinot, ka sodi būs par prasību neievērošanu iespējamās putnu gripas gadījumā.

PVD norāda, ka inspektora apliecība ir viegli atpazīstama:

- tas ir trīsdaļīgs tumši zils ādas maks;

- maka virspusē iegravēts Pārtikas un veterinārā dienesta logo;

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.