Ražošana

Karstuma krīze lopkopībā...

Sandra Dieziņa, 27.07.2006

Jaunākais izdevums

Karstums negatīvi ietekmē lopkopības nozari - piena izslaukums krīt, govīm trūkst lopbarības un jau patlaban lopiņiem tiek izbaroti ziemai paredzētie krājumi. Lauku uzņēmēji atzīst, ka situācija ir saspringta un, ja karstums nemitēsies, tā var pārvērsties par smagu krīzi. Jau tagad vidēji piena izslaukums krities par 10 - 15 % un lielākais vairums saimnieku sākuši izbarot ziemai sagatavotos krājumus, stāsta Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ilze Aizsilniece. Ja karstums nemitēsies un lietus nebūs ilgstoši, tad var prognozēt smagu ziemu, kas var draudēt pat ar lopu izkaušanu, tā viņa. Lai arī pēdējās dienās atsevisķās vietās nedaudz lijis, tas ir nepietiekoši, lai ataugtu atāls un būtu iespējams nodrošināt zaļbarības sagatavošanu. To, ka govīm krities izslaukums, jo brūnaļas smagi pārcieš 30 grādu karstumu, Db uzsvēra arī z/s Delles vadītāja Inta Bērziņa. Saimniecībā ir ap 500 lopu, no tiem 300 slaucamās govis, kam šobrīd jānodrošinās bez zaļās masas piebarojuma, jo atāls neataugot. Lai gan lielais ganāmpulks visu gadu atrodas kūtī un ganībās netiek laists, līdzšinējos gados vasarās tam papildus dots āboliņs, taču šogad esot jāiztiek bez tā, jo platības esot izkaltušas. «Kādam laikam lopbarība ir sagatavota, bet ja lietus nebūs, nebūs arī ko gatavot,» tā I. Bērziņa. Par to, ka patlaban lauksaimnieki izbaro lopiem ziemas krājumus, Db stāstīja teju vai visi aptaujātie zemnieki. «700 kg smagais siena rullis manām 10 govīm pietiek divām dienām. Ja pērn pavasarī viens siena rullis maksāja ap vienu latu, tad šobrīd tā vērtība pieaugusi astronomiski,» stāsta Rušonas pagasta saimniecības Sendienas īpašnieks Jāzeps Kotāns. Tiesa gan, situācija novados esot atšķirīga - ja Latgalē un daļa Vidzemes cena par sienu esot kardināli kāpusi, tad kāds Kurzemes zemnieks klāstīja, ka labprāt to uzdāvinātu, bet neesot kas ņem. Sendienu saimnieks atzīst, ka savām govīm barību gan ziemai spēšot sagatavot, taču tas notikšot nevienādas konkurences apstākļos ar lielajām saimniecībām. Patlaban noteikts, ka uz 3,5 ha ir gan jāizgana govs, gan jāsapļauj ziemai siens visam gadam, pretējā gadījumā nesaņemšu mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu, bet tas taču ir genocīds pret mazajiem saimniekotājiem un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, sašutis stāsta Sendienu īpašnieks. Lauksaimnieki sakarā ar zaļbarības trūkumu dod papildus piebarojumu lopiņiem, kas sadārdzina piena ražošanas pašizmaksu, taču piena iepirkuma cenas palikušas iepriekšējā līmenī un tas nozīmē, ka zemnieku izdevumi pieaug, kā rezultātā var rasties problēmas ar kredītu atmaksu. Lopkopībā karstuma dēļ ir vissmagākā situācija un ir domāts lūgt kompensācijas valdībai, atzīst Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes(LOSP) valdes priekšsedētāja Dzidra Kreišmane. Cerība varētu būt uz budžeta grozījumiem rudenī, taču vienlaikus tiek strādāts pie lauksaimniecības risku apdrošināšanas modeļa izstrādes, kuram jābūt gatavam septembrī un tas varētu būt viens no risinājumiem, jo «vienreizējas kompensācijas - tā nevar kļūt par sistēmu», piebilst LOSP vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai iedzīvotāju saulains laiks sagādā prieku, tomēr pārāk augsta gaisa temperatūra, var nodarīt ļaunumu veselībai. Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) atgādina, ka augsta gaisa temperatūra un neatbilstoša uzvedība karstā laikā var būt par iemeslu karstuma un saules dūrieniem un atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi.

Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:

" galvassāpes;

" slikta dūša;

" intensīvas slāpes;

" miegainība;

" apsārtusi un sausa āda;

" pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;

" apjukums un/vai agresivitāte;

" krampji un samaņas zudums.

Lai darbinieki spētu pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus, Sabiedrības veselības (SVA) speciālisti darba devējiem iesaka:

" Darbiniekiem ir jānodrošina neierobežota piekļuve pie dzeramā ūdens darba laikā;

" Darbiniekiem ir jānodrošina kondicionēts gaiss vai iespēja vēdināt darba telpas:

" Darbinieki ir jāpamāca kā rīkoties ar darba tehniku, gadījumā, ja tā pārkarst;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Daudzviet Eiropā pārspēti karstuma rekordi

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija gatavojas ārkārtīgi spēcīga karstuma vilnim un tuvākajās dienās tiek prognozēta temperatūras pakāpšanās līdz 44 grādiem pēc Celsija.

Pirmdien brīdinājumus izdeva gan Grieķijas nacionālais meteoroloģiskais dienests, gan civilās aizsardzības aģentūra, jo karstuma vilnis tiek prognozēts līdz 8.augustam, kas ir neparasti ilgs periods.

Sagaidāms, ka no otrdienas temperatūra naktī nenoslīdēs zem 30 grādiem, kas cilvēkiem būs īpaši smagi, jo ķermenis nespēs atgūties no karstuma.

Pastāv arī bažas par strauju meža ugunsgrēku izplatīšanos, jo tiek prognozēts spēcīgs vējš, bet pēdējās nedēļās bijis maz lietus.

Grieķija no spēcīga karstuma viļņiem cietusi arī agrāk, taču tuvākajām dienām prognozētie laikapstākļi būs bezprecedenta.

1987.gadā līdzīgā karstuma vilnī, kad vēl nebija plaši izplatīta gaisa kondicionieru izmantošana, nomira aptuveni 4000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieku saeimai kongresā pārvēlēta vadība

, 16.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Zemnieku saeima kongresā uz vēl vienu termiņu pārvēlēja līdzšinējo priekšsēdētāju Juri Lazdiņu un ievēlēja jaunu valdi.

Zemnieku saeimas vadībā turpmāk strādās Uldis Krievārs (Aizkraules rajons, lopkopība), Ilze Aizsilniece (Rīgas rajons, lopkopība), Maira Dzelzkalēja (Rīga, lauku attīstība), Toms Knope (Jelgavas rajons, lopkopība), Arnis Burmistris (Jelgavas rajons, augkopība), Ieva Alpa-Eizenberga (Limbažu un Valmieras rajoni, lopkopība), Valdis Možvillo (Limbažu rajons, augkopība) un Artūrs Akmens (Jēkabpils rajons, augkopība). ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir augkopis no Dobeles rajona.

Vairums Zemnieku saeimas valdes locekļu ir jaunās paaudzes lauksaimnieki. Vidējais valdes locekļu vecums ir 37 gadi. «Svaigs skatījums uz lauksaimniecības nozares attīstību šobrīd ir nepieciešams, meklējot risinājumus, kā lauksaimniecības nozarei strādāt jaunajos ekonomiskajos apstākļos,» tā Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slampē godināti konkursa Sējējs - 2009 laureāti

Sandra Dieziņa, Db, 16.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku vidū populārā konkursa Sējējs - 2009 laureāti šodien nosaukti Tukuma rajona Slampē.

Pasākumā sudraba medaļas saņem četri laureāti, diplomus - 16 konkursa dalībnieki, kā arī tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Šogad konkurss risinājās grupās Lauksaimnieciskā ražošana, Saimniekošana laukos, Ģimene lauku sētā un Lauksaimnieku kooperācija, kurās pretendenti tika vērtēti 2 kārtās. Nominācijā Lauksaimnieciskā ražošana tika vērtētas lielākās augkopības un lopkopības saimniecības. Savukārt nosacīti mazākas augkopības, lopkopības un netradicionālās lauksaimniecības saimniecības vērtēja grupā Saimniekošana laukos. Jau otro reizi nominācijā Ģimene lauku sētā tika aicinātas pieteikties vienas ģimenes apsaimniekotas lauku saimniecības, un šī nominācija ieguvusi lielu dalībnieku atsaucību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas karstuma vilnis prasījis tūkstošiem dzīvību un no IKP «izdzēsis» miljardus

Ritvars Bīders, 10.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielais karstums Krievijā jau tagad varētu būt prasījis aptuveni 15 tūkstošu cilvēku dzīvības un no valsts ekonomikai izmaksājis aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, kas ir aptuveni 1% Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP), raksta Bloomberg.

Maskavā vien lielā karstuma dēļ bojā varētu būt gājuši aptuveni 7 000 cilvēku, turklāt bojā gājušo skaits valsts mērogā ir vismaz divas reizes lielāks, sacījis vispasaules laika apstākļu informatīvā dienesta Weather Underground dibinātājs Džefs Masters (Jeff Masters)

«Krievijas populācija, kura cietusi no karstuma ir vismaz divas reizes lielāka nekā Maskavas iedzīvotāju skaits, un nāves gadījumu skaits Krievijā no 2010. gada karstuma viļņa, visticamāk, ir vismaz 15 tūkstoši, un tas varētu būt krietni lielāks,» tā Dž. Masters.

Krievijas rekordlielais karstums varētu būt valsts ekonomikai izmaksājis aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, kas ir aptuveni 1% no IKP. Tas noticis, ciešot gan lauksaimniecības nozarei, gan rūpnieciskās ražošanas industrijai, uzskata HSBC Krievijas struktūrvienības galvenais ekonomists Aleksandrs Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laika apstākļu anomālijas Eiropā 2007. gada augustā

, 21.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā internetā publicētas laika apstākļu anomālijas Eiropā šā gada augustā.

1. dekāde

Karstums un sausums

Karstums, kas Pireneju pussalā iestājās jūlija beigās, turpinājās arī augustā. Spānijas Kanāriju salās 40 grādu karstumā dega meži, Portugālē gaiss iesila līdz +38, savukārt Spānijā temperatūras stabiņš vietām pakāpās pat līdz +45 grādiem.

Vairāk nekā 3 nedēļas karsts un sauss bija arī Krievijas dienvidos. 7. augustā maksimālā gaisa temperatūra Saratovas apgabalā sasniedza 40 grādu robežu, bet Stavropoles un Krasnodaras novados bija vēl karstāks. Mēneša pirmās nedēļas laikā vidējā gaisa temperatūra Volgas un Donas lejtecēs, Krasnodaras un Stavropoles novados bija 4-6 grādus virs normas. Karstums Krievijas dienvidos mitējās tikai augusta pirmās dekādes beigās, kad to nomainīja spēcīgas lietusgāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kuro gadu par vienu no Latvijas glābšanas salmiņiem nodokļu ieņēmumu pieaugumam, bezdarba samazināšanai tiek minētas investīcijas, tāpēc iepriecina ekonomikas ministra atzinums par to, ka vismaz divās jomās - lopkopībā un zaļajā enerģētikā - investori stāv rindā ar naudu.

Nu, lūk, beidzot ir noticis tas, par ko tik ilgi ir cīnījusies vesela politiķu paaudze un investori «stāv rindā, lai tikai varētu ieguldīt Latvijā» - tātad jaunas darba vietas ja vēl nav, tad būs, nodokļu ieņēmumiem arī vajadzētu pieaugt, bez darba palikušajiem vairs nebūs jāmeklē darbs ārvalstīs.

Ja tas tā patiešām ir, tad arī budžeta konsolidācija vairs nav jāveic un valdošās koalīcijas politiķi var atviegloti uzelpot, jo būs taču nodokļu ieņēmumi, mazāk būs jāmaksā pabalstos, jo cilvēkiem būs darbs gan lopkopībā, gan enerģētikā un tās apkalpojošajās nozarēs, diemžēl pirmās skopās ziņas par 2012. gada budžeta konsolidācijas aprisēm vēl nebūt neliecina par milzīgu investoru pieplūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidi saudzējoša un vienlaikus efektīva saimniekošana – lauksaimnieku nākotnes izaicinājums

Eiropas Savienības kopējā un arī Latvijas lauksaimniecības politika paredz veicināt pārtikas sistēmas ilgtspējību, samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas uz produkcijas vienību, vienlaikus nesamazinot lauksaimnieku konkurētspēju un nodrošinot attīstības iespējas.

Nozīmīgākās SEG emisijas no lauksaimniecības sektora veido metāns (CH4) un slāpekļa oksīds (N2O), kuru avots ir lopkopība jeb vēl precīzāk – piena lopkopība. Lai šajā duālajā situācijā – samazināt emisijas un attīstīt ražošanu – Latvijā kā ES dalībvalstī attīstītos ilgtspējīga, efektīva un vienlaicīgi arī vidi saudzējoša piena lopkopība, ir svarīgi katrā ražojošajā saimniecībā sekot līdzi gan emisiju, gan ražošanas efektivitātes rādītājiem, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 605 tūkstošu eiro apmērā zemnieku saimniecībai Albrekši no Kurzemes darbības attīstīšanai un lauksaimniecības tehnikas iegādei. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību un finansējumu plāno izmantot labības kombaina, smidzinātāja, kultivatora un riteņtraktora iegādei.

Projekta īstenošanai ZS Albrekši saņēmusi līdzfinansējumu arī no Lauku atbalsta dienesta.

No kopējām ZS Albrekši apsaimniekojamajām platībām aptuveni 47 hektāri ir ganības un saimniecības ganāmpulkā ir 114 lopi. “Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kura darbībā aktīvi iesaistījušies arī bērni. Dēls pārvalda graudkopības novirzienu, bet meita palīdz lopkopībā. Ilggadēja pieredze dažādu ar lauksaimniecību un lopkopību saistītu darbu veikšanā, ļauj mums operatīvi reaģēt un kontrolēt ganāmpulku un tā veselības stāvokli. Kopš saimniecības dibināšanas, aktīvi iesaistos saimniecības darbos un piedalos visos procesos. Luminor finansiālais atbalsts mums ļaus uzlabot saimniecības tehnisko nodrošinājumu un palielināt kapacitāti,” stāsta ZS Albrekši īpašniece Ruta Šekeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

100 lielākie Latvijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji apgrozījuši 185 miljonus latu

Sandra Dieziņa, Uldis Andersons, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko 100 ražotāju apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 30%.

Par to liecina DB apkopotais 100 lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju Top 100. Lielākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji 2012. gadā kopumā apgrozījuši 184,54 miljonus Ls.

Savukārt kopējā lielāko ražotāju peļņa pārsniegusi 36 miljonus Ls, kas pieaugusi vairāk nekā divas reizes.

2012. gada rezultāti šajā sektorā kopumā rāda, ka sasniegts straujš palielinājums gan ienākumu, gan ražošanas apjomu ziņā, taču detalizētāka analīze liecina, ka galvenokārt tas sasniegts uz augkopības rēķina. Atsevišķiem augkopības uzņēmumiem rentabilitāte pārsniegusi 30%.

Sekmē augkopība

Nozīmīgāk kopraža pērn pieauga graudaugiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas apkopotajiem datiem, ievākta pēdējo 20 gadu rekordraža – 2,1 milj. tonnu. Ļoti straujš kāpums bija vērojams augkopībā, kur saskaņā ar aprēķinu gala produkcijas apjoms palielinājies par 28,4%. To apliecina arī lielāko augkopībā strādājošo uzņēmumu apgrozījuma pieaugums – SIA Uzvara-lauks tas pieaudzis par 66,8%, SIA Joži – par 71%, bet SIA ZS Veģi – par 44% pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

TOP500 Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks

Jānis Goldbergs, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā prasījuši 195 000 cilvēku dzīvības kopš 1980.gada

LETA--AFP, 14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā kopš 1980.gada ir prasījuši gandrīz 195 000 cilvēku dzīvības un nodarījuši ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 560 miljardu eiro apmērā, trešdien paziņoja Eiropas Vides aģentūra (EVA).

"Plūdi, vētras, karstuma un aukstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un zemes nogruvumi ir izraisījuši gandrīz 195 000 cilvēku bojāeju" laikā no 1980. līdz 2021.gadam, teikts EVA ziņojumā.

No zaudējumiem 650 miljardu eiro apmērā bija apdrošināti tikai 170 miljardi eiro jeb aptuveni 30%, ziņoja EVA, atklājot jaunu tiešsaistes portālu, kurā tiek apkopoti jaunākie dati par ekstrēmu laikapstākļu ietekmi.

"Lai novērstu tālākus zaudējumus, mums vajag steidzami pāriet no reaģēšanas uz ekstrēmu laikapstākļu gadījumiem (..) uz proaktīvu sagatavošanos tiem," sacīja EVA eksperte Aleksandra Kazmerčaka.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem karstuma viļņi izraisīja 81% no nāves gadījumiem un 15% no finansiālajiem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šodien - Pasaules veselības diena

, 07.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 7.aprīlī, tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, kura šogad ir veltīta veselības aizsardzības jautājumiem saistībā ar klimata izmaiņām, informēja Veselības ministrija.

Apstākļi, kas no klimata viedokļa apdraud sabiedrības veselību Eiropā ir:

- samazinās aukstuma periods, tomēr pastāv iespēja periodiskiem ekstremāliem aukstuma brīžiem;

- palielinās karstuma periods;

- palielinās karstuma viļņu iespējamība;

- palielinās katastrofālu nokrišņu un citu dabas katastrofu īpatsvars;

- palielinās iespēja ekstremālām ūdens līmeņa svārstībām (plūdu risks.

Karstuma viļņu ietekmei visvairāk ir pakļauti gados veci cilvēki, bērni, nodarbinātie, kuru darba vietas ir ārpus telpām un bezpajumtnieki. Ekstremāla aukstuma gadījumos sociāli neaizsargātās sabiedrības grupas pakļautas arī aukstuma radītiem veselības traucējumiem. Ziemeļeiropā klimatam kļūstot mitrākam palielinās elpošanas orgānu slimību skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasaulē meklē veidus, kā atvēsināt urbanizētās pilsētas

Anita Kantāne, 28.06.2020

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veikusi mērījumums Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem.

Foto apvienība "Pilsēta cilvēkiem"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Pārvarēt bailes Zambezi upē

Sagatavojusi Linda Zalāne, 07.11.2014

Viktorijas ūdenskritums jeb Mosi-Oa-Tunya (Smoke that Thunders - Dūmi, kas pērkoņo) – viens no septiņiem pasaules brīnumiem.

Foto: no Matthew Taylor arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Ieva Gailuma, The Body Shop (SIA Bodybalt) Baltijas tirgus direktore

Uz Zambiju devos izaicinājuma braucienā Charity Challenge, kuru par godu savai 25. gadu jubilejai organizēja The Body Shop Fondation. Charity Challenge ir ziedojumu vākšanas forma, kas visā pasaulē ir ļoti populāra, – tas ir projekts, kurā tiek vākti līdzekļi konkrētam mērķim, popularizēšanas nolūkiem tiek īstenots kāds izaicinājuma brauciens. Man bija jāsavāc vairāk nekā 3000 eiro ziedojums The Body Shop Foundation izvēlētajiem projektiem: palīdzēt Āfrikā bez pajumtes dzīvojošajiem bērniem, ziloņu populācijas saglabāšanai, kā arī ūdens attīrīšanas ierīcēm, kuru bērni paši spēj iedarbināt skrienot un rotaļājoties. Mans izaicinājums bija nedēļu ilga sevis pārvarēšana Zambijas upē Zambezi un karstajā saulē. Naudas vākšanas process nebija viegls, jo Latvijā cilvēkus ir grūtāk pārliecināt ziedot naudu Āfrikas iedzīvotāju problēmu risināšanai, nevis kādiem lokāliem mērķiem, līdz ar to Charity Challenge ceļojums bija tikai daļa no projekta, kas bija grūts un izaicinājumiem bagāts piedzīvojums.

Komentāri

Pievienot komentāru