Karstuma krīze lopkopībā...

Ražošana
2006. gada 27. jūlijs 10:54

Karstums negatīvi ietekmē lopkopības nozari - piena izslaukums krīt, govīm trūkst lopbarības un jau patlaban lopiņiem tiek izbaroti ziemai paredzētie krājumi. Lauku uzņēmēji atzīst, ka situācija ir saspringta un, ja karstums nemitēsies, tā var pārvērsties par smagu krīzi. Jau tagad vidēji piena izslaukums krities par 10 - 15 % un lielākais vairums saimnieku sākuši izbarot ziemai sagatavotos krājumus, stāsta Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ilze Aizsilniece. Ja karstums nemitēsies un lietus nebūs ilgstoši, tad var prognozēt smagu ziemu, kas var draudēt pat ar lopu izkaušanu, tā viņa. Lai arī pēdējās dienās atsevisķās vietās nedaudz lijis, tas ir nepietiekoši, lai ataugtu atāls un būtu iespējams nodrošināt zaļbarības sagatavošanu. To, ka govīm krities izslaukums, jo brūnaļas smagi pārcieš 30 grādu karstumu, Db uzsvēra arī z/s Delles vadītāja Inta Bērziņa. Saimniecībā ir ap 500 lopu, no tiem 300 slaucamās govis, kam šobrīd jānodrošinās bez zaļās masas piebarojuma, jo atāls neataugot. Lai gan lielais ganāmpulks visu gadu atrodas kūtī un ganībās netiek laists, līdzšinējos gados vasarās tam papildus dots āboliņs, taču šogad esot jāiztiek bez tā, jo platības esot izkaltušas. «Kādam laikam lopbarība ir sagatavota, bet ja lietus nebūs, nebūs arī ko gatavot,» tā I. Bērziņa. Par to, ka patlaban lauksaimnieki izbaro lopiem ziemas krājumus, Db stāstīja teju vai visi aptaujātie zemnieki. «700 kg smagais siena rullis manām 10 govīm pietiek divām dienām. Ja pērn pavasarī viens siena rullis maksāja ap vienu latu, tad šobrīd tā vērtība pieaugusi astronomiski,» stāsta Rušonas pagasta saimniecības Sendienas īpašnieks Jāzeps Kotāns. Tiesa gan, situācija novados esot atšķirīga - ja Latgalē un daļa Vidzemes cena par sienu esot kardināli kāpusi, tad kāds Kurzemes zemnieks klāstīja, ka labprāt to uzdāvinātu, bet neesot kas ņem. Sendienu saimnieks atzīst, ka savām govīm barību gan ziemai spēšot sagatavot, taču tas notikšot nevienādas konkurences apstākļos ar lielajām saimniecībām. Patlaban noteikts, ka uz 3,5 ha ir gan jāizgana govs, gan jāsapļauj ziemai siens visam gadam, pretējā gadījumā nesaņemšu mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu, bet tas taču ir genocīds pret mazajiem saimniekotājiem un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, sašutis stāsta Sendienu īpašnieks. Lauksaimnieki sakarā ar zaļbarības trūkumu dod papildus piebarojumu lopiņiem, kas sadārdzina piena ražošanas pašizmaksu, taču piena iepirkuma cenas palikušas iepriekšējā līmenī un tas nozīmē, ka zemnieku izdevumi pieaug, kā rezultātā var rasties problēmas ar kredītu atmaksu. Lopkopībā karstuma dēļ ir vissmagākā situācija un ir domāts lūgt kompensācijas valdībai, atzīst Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes(LOSP) valdes priekšsedētāja Dzidra Kreišmane. Cerība varētu būt uz budžeta grozījumiem rudenī, taču vienlaikus tiek strādāts pie lauksaimniecības risku apdrošināšanas modeļa izstrādes, kuram jābūt gatavam septembrī un tas varētu būt viens no risinājumiem, jo «vienreizējas kompensācijas - tā nevar kļūt par sistēmu», piebilst LOSP vadītāja.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra