Kartupelis prasa daudz rūpju

Ražošana
2015. gada 31. augusts 09:58

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Vai kartupelis ir kaprīza kultūra? Juris Strēlnieks smejoties bilst, ka ikviena kultūra ir kaprīza. «Jāstrādā, visam jāseko līdzi, tāpēc jau ir mēslošanas plāni un citi veicamie darbi,» apņēmības pilns teic saimnieks. «Pirms un pēc kartupeļiem vislabāk sēt augkopības kultūras. Kartupelis ir prasīgs pēc minerālmēsliem. Ja par to nerūpēsies, tas neizaugs. Viņam tiek daudz iedots, zemīte tiek daudz rušināta, pēc tam vēl kartupeļu kombains visu izsijā un tad uzreiz var sēt graudus,» stāsta saimnieks.
No izmaksu pozīcijām vislielāko aizņem sēklas materiāls. To saimniecība iepērk no Alojas Agro un pēc tam pavairo. Sēklas materiāls maksā 60 centus, bet, ievedot no citām valstīm – 80 centus par vienu kilogramu, bet uz hektāru vajag 2 – 2,5 tonnas sēklas. Pēc novākšanas no viena hektāra iegūtajām 40 tonnām realizēt var 28 tonnas un, ja tirgo par 8 centiem/kg, tad var izrēķināt, ko var nosegt ar šādu cenu. Arī uzglabāšana veido vērā ņemamas izmaksas.

Pavasarī, sākot no marta, nepieciešama noliktavas dzesēšana, lai kartupeļi neaugtu. Uzglabā sešu septiņu grādu temperatūrā, līdz ar to jārēķinās ar papildu elektrības patēriņu. Izmaksas saistītas arī ar minerālmēslu un nepieciešamo fungicīdu iegādi, kas vajadzīgi lakstu puves un citu slimību apkarošanai. Arī darbaspēks neesot lēts.

Kartupeļa pašizmaksa ir astoņi centi par kilogramu, liecina saimniecībā veiktie aprēķini. «Nevaru tos tirgot par zemāku cenu, jo tad nokļūstu mīnusos. Pagājušajā gadā kartupeļi maksāja sešus centus un es par šādu cenu tos netirgoju, jo neatmaksājās. Vēl jau tie jāaizved līdz klientam, jāmaksā par transportu. Kartupeļus turēju noliktavā un gaidīju, kad cena pieaugs. Pavasarī cena pieauga, jo palielinājās pieprasījums, un tikai tad tos pārdevu,» stāsta saimnieks.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra