Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Ja tiks izgāzts jauno vilcienu iepirkuma konkurss un AS Pasažieru vilciens nenoslēgs līgumu ar konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju Construcciones Auxiliares y Ferrocariles (CAF), tad citi lielie vilcienu ražotāji Latvijai savus piedāvājumus, visticamāk, vairs neizteiks, norāda AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis un valdes loceklis Lazars Raizbergs.

«Bombardier te jau bija, CAF bija. Nezinu, vai vēl kāds uz šejieni nāks, jo tas jau būtu kā nākt uz kapsētu. Ja divi projekti jau te tiek apglabāti... Kam ir interese nākt uz kapsētu?» sacīja Raizbergs.

Igaunis piebilda, ka Bombardier un CAF savu piedāvājumu vēlreiz Latvijai neizteiktu. «Kāds cits ražotājs, piemēram, Francijas Alstom, redzējis visu to cirku, kas šeit notika - vai nāks un karos par šo niecīgo tirgu? Nē, jo tirgus ir maziņš, 40 vilcieni šādam ražotājam nav interesants apjoms,» skaidroja Igaunis.

Raizbergs piebilda, ka citās Austrumeiropas valstīs vilcienu ražotājus sagaida ar atplestām rokām, piemēram, Stadler izveidoja rūpnīcu Polijā, Bombardier - Čehijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Ja AS Pasažieru vilciens noslēgs līgumu ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocariles (CAF), CAF vienošanās ar apakšuzņēmēju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) paredz, ka pēc Latvijai nepieciešamā vilcienu skaita saražošanas eksportam uz Austrumiem varētu ražot 20 jaunus vilcienus gadā, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis un valdes loceklis Lazars Raizbergs.

«Pirmais mērķis būtu sasniegt eksporta apjomu ap 100 miljoniem eiro (70 miljoni latu) gadā. Tas nozīmētu saražot un eksportēt 20 vilcienus gadā, pēc tam kad tiks izgatavots Latvijas vilcienu iepirkumā paredzētais 41 vilciens,» sacīja Igaunis.

Viņš skaidroja, ka pēc CAF aprēķiniem, RVR jauda varētu būt 40 jauni vilcieni gadā, taču spāņi pirmo mērķi izvirzījuši nedaudz piezemētāku.

Raizbergs piebilda, ka Pasažieru vilciena pasūtījuma izpildei un vilcienu ražošanai eksportam RVR varētu tikt radītas aptuveni 500 jaunas darba vietas.

«Ap šo projektu un RVR var izveidoties vēl vesela Latvijas apakšuzņēmēju ķēde, jo pēc Eiropas standartiem viens mašīnbūvē nodarbinātais nodrošina vēl septiņas līdz astoņas darbavietas saistītajās nozarēs,» sacīja Igaunis.

Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.

Par to liecina RVR līdzīpašnieka un vadītāja Valērija Igauņa izteikumi, RVR un Latvijas Krājbankas gada pārskati.

«RVR bija vajadzīga papildu kredītlīnija, Latvijas Krājbanka pēc nosacījumiem nevarēja palielināt RVR kredīta apmēru, tāpēc arī četri minētie RVR līdzīpašnieki reģistrēja kompāniju Kiprā - Mysea Enterprises Limited, kuras īpašumā bija 67% RVR akciju, kas tad arī tika izmantotas kā sava veida ķīla (0,7 milj. Ls), kura pēc tam arī bija jāatmaksā tiem pašiem akcionāriem,» DB iepriekš stāstīja V. Igaunis.

Par to, kādu cenu vai arī ko piesolīja samaksāt RVR līdzīpašnieki Krājbankai, kurā šāda veida kredīti, kā liecina Db.lv rīcībā esošā informācija, tika tieši kontrolēti no V. Antonova puses,V. Igaunis neatklāja. Tikmēr Krājbankas 2010. gada pārskats atklāj, ka, iespējams, šāda kredīta izsniegšana, kas var draudēt bankai ar licences anulēšnu, tomēr paredzēja kādu atlīdzību.

"Rīgas Ekonomikas foruma prezidents Ēriks Igaunis - Pareizam attīstības ceļam jābūt tādam, kas ir orientēts uz valsts iedzīvotāja vajadzībām. Kas tad ir valsts galvenais akcionārs? Cilvēks."

Pašreizējie attīstības modeļi ir izsmelti, un Latvijai ir vajadzīga ekonomika ar plānveida elementiem, Tā intervijā DB pauž uzņēmējs, kompānijas Felix Holding partneris un šogad paredzētā pirmā Rīgas Ekonomikas foruma prezidents Ēriks Igaunis.

Latvijai un citām nelielām valstīm būtu vērts sākt eksperimentēt, mēģinot miksēt dažādus attīstības modeļus, sarunā atzina eksperts. «Mazās valstīs to izdarīt ir vienkāršāk, nekā, piemēram, Vācijā, ASV vai Krievijā. Pareizam attīstības ceļam jābūt tādam, kas ir orientēts uz valsts iedzīvotāja vajadzībām. Kas tad ir valsts galvenais akcionārs? Cilvēks. 20 gados, kopš pastāv Latvijas valsts, cilvēkiem pārāk maz ir prasīts, kas viņiem šajā dzīvē ir vajadzīgs un kādu Latviju viņi vēlētos redzēt. Pilnvērtīgs cilvēks ir tikai tad, ja viņš attīstās visās jomās, un tieši tāpat ir ar valsti. Tālāk jau mēs varam runāt par ekonomiku ar plānveida un konkurences elementiem, jo tikai tā ir iespējams panākt vienmērīgu attīstību. Kapitālistiskā ekonomikā tas nav iespējams, jo tās ietvaros notiek patēriņa sacensības, kas ir bezgalīgs maratons – cilvēkam nav laika harmoniskai attīstībai, jo viņš ir tendēts tikai uz patēriņu. Visi līdzšinējie ekonomiskie modeļi diemžēl ir bijuši orientēti uz cilvēka izmantošanu lielāka patēriņa vārdā,» sacīja E. Igaunis.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" pagājušajā gadā strādāja ar 14,327 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 818 703 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Brīvais vilnis" 2022.gadā saražoja 20,15 miljonus kārbu dažādu zivju konservu, tostarp 6,9 miljonus kārbu šprotu. No kopumā saražotā pērn pārdoti 20,4 miljoni kārbu par 14,3 miljoniem eiro. Pērn pārdoto kārbu daudzums, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 11,5%.

"Brīvā viļņa" apgrozījuma pieaugumu sekmēja ne tikai pārdošanas apmēru kāpums, bet arī inflācijas radītais cenu pieaugums, teikts vadības ziņojumā.

Vienlaikus uzņēmuma vadība atzīmē, ka pērn "Brīvais vilnis" nostabilizēja darbību Latvijas tirgū, kā arī palielināja pārdošanas apmērus Uzbekistānā un Spānijā. Tāpat, pēc vadības ziņojumā minētā, palielinājusies uzņēmuma preču zīmes atpazīstamība.

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskajā konkursā «WorldStar for Packaging Excellence» guvusi augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu.

AS «VG Kvadra Pak» konkursā, kurā šogad piedalījās 319 darbi no 35 valstīm, guva atzinību ar lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupu. Apbalvošanas ceremonija notiks 2019. gada 15. maijā Prāgā, Čehijā.

Kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas dažādu garšu lakricu kārbas. Kārbu ārējo tumšo dizainu rotā koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam. Kārbu ražošanā izmantots kartons.

Uzņēmums «VG Kvadra Pak» starptautisko balvu «WorldStar for Packaging Excellence» jau saņēmis vairākas reizes.

Latvijas uzņēmumi kopš 1998. gada, kad sāka piedalīties prestižajā konkursā «WorldStar», saņēmuši jau deviņpadsmit balvas – apbalvoti uzņēmumu «Stora Enso Packaging», «Austra Pak», «Tukuma Piens», «Latvijas Balzams», «Dobeles Dzirnavnieks», u. c. iepakojumi.

Nedēļas nogalē notikušajās Baltijas Vīnziņu sacensībās Vana Tallinn kausu saņēma un par sacensību uzvarētāju kļuva viesdalībnieks no Zviedrijas Sorens Polonius.

Savukārt par labāko Baltijas someljeru jeb vīnzini šogad tika nominēts Igaunijas pārstāvis Kristjans Pjaske no viesnīcas Telegraf. Vairākkārtējais Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix finālists, Latvijas pārstāvis Jānis Kaļķis arī šogad iekļuva fināla, bet palika ceturtais.

Pieredzējušais someljers un šo sacensību uzvarētājs zviedrs Sorens Polonius pauda gandarījumu par uzvaru un atzina, ka sāncenši bijuši ļoti profesionāli: «Šoreiz bija mana laimīgā diena un piedaloties sacensībās, vienmēr jādomā par uzvaru!». Sorens Plonius iecerējis piedalīties arī Pasaules Vīnziņu čempionāta, kas notiks nākamā gada aprīlī Čīlē.

RVR maina vadību un koriģē stratēģiju, fokusējas uz specializētu vilcienu ražošanu, kā arī ES un NVS pasažieru vilcienu modernizāciju un kapitālo remontu . RVR nav atteikusies no jaunu vilcienu ražošanas un noteikti to darīs, taču šā brīža situācija prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir šodien tirgū.

Uzņēmuma akcionāri ir līdzšinējie (Valērijis Igaunis, Ēriks Igaunis, Aivars Ločmelis un Lazars Raizbergs), bet valdē Valērija Igauņa un Lazara Raizberga vietā strādās Gatis Kamarūts (valdes priekšsēdētājs, agrāk a/s VRC Zasulauks valdes priekšsēdētājs, ieņēmis amatus Venden Grupas uzņēmumos), kā arī valdes locekļi Irina Rudzāte (agrāk ir strādājusi a/s Severstaļlat, bijusi direktore SIA EiroSteel un strādājusi a/s Rīgas kuģu būvētava) un Vācijas pilsonis Mihaels Krege (Michael Krege). Padomē strādās līdzšinējais tās priekšsēdētājs Ēriks Igaunis un klātpienācēji no agrākās valdes Lazars Raizbergs un Valērijs Igaunis.

Hipotēku banka, kļūstot par attīstības banku, kreditē tikai tos uzņēmējus, kuri atbilst valsts atbalsta programmu prasībām.

«Tas nozīmē, ka banka nepieņem jaunus projektus komerckredītu izsniegšanai, bet gan īsteno tikai valsts speciālo kreditēšanas atbalsta programmu,» skaidro valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš.

Biko-Lat atradusi jaunus noieta tirgus

Biko- Lat valdes loceklis Valts Kurpnieks: Faktiski esam spējuši aizvietot ekonomiskās krīzes smagi skarto Īslandes un Latvijas tirgu

Grūtākais pēckara budžets nodots vērtēšanai Saeimā

2010. gada valsts budžeta likumprojekts galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemts aptuveni pēc mēneša, pēc tradicionālās nākamā gada valsts budžeta likumprojekta iesniegšanas, saņemot 2010. gada valsts budžeta likumprojektu, kuru finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) raksturo kā grūtāko budžetu pēckara Latvijas vēsturē, atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība).

AS Brīvais vilnis pērn saražoja 14,1 miljonu kārbu dažāda (148) sortimenta zivju konservu, no tā 6 miljoni bija kārbu šprotes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārdeva 13,3 miljonus kārbu par 7,2 miljoniem, kas ir par 44% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrības realizācijas zemo pārdošanas apjomu ietekmēja noteiktais Krievijas ekonomiskais embargo, Krievijas rubļa vērtības kritums un Ukrainas grivnas devalvācija, it īpaši 2015.gada jūnijā Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas noteiktais embargo zivju konserviem ievešanai šajās valstīs.

Kompānijas 2015.gada saimnieciskās darbības rezultāts ir zaudējumi 760,6 tūkstošu eiro apmērā. Sabiedrības rezultātu ietekmēja taksācijas gadā norakstīto un šaubīgo debitoru uzkrājumu izveidošana 520 tūkstošu eiro apmērā.

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.

A/s Brīvais vilnis pagājušajā gadā saražojis 24,1 milj. kārbu dažāda sortimenta zivju konservu un nopelnīja 172,3 tūkst. Ls, informē Lursoft.

Kopumā, pārdodot 24,4 milj. kārbu konservu, 2011. gadā uzņēmums apgrozīja 8,6 milj. Ls. No kopējā saražotā zivju konservu klāsta tika saražoti 11,3 milj. kārbu šprotu.

2011. gada apgrozījums ir par 21% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

A/s Brīvais vilnis dibināta 1992. gadā, un tā pamatkapitāls ir trīs milj. Ls.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Arnolds Babris, bet uzņēmuma valdes locekļa amatā darbojas Zinaida Ekmane, Vasilijs Iļušins un Māris Trankalis.

A/s Brīvais vilnis darbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

AS Brīvais vilnis 2017.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem 1,122 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata gada ieņēmumi ir 6,8 miljoni eiro. Apgrozījums 2017.gadā palielinājies par 25%, salīdzinot ar 2016.gadu. Sabiedrības darbības rezultātus ir ietekmējusi ekonomiskā situācija NVS valstīs un Krievijas noteiktais ekonomiskais embargo, uzkrājumu izveidošana šaubīgajiem debitoriem, kā arī konkurentu aktivitātes tirgus segmenta saglabāšanai.

2017.gadā saražoti 12,8 miljoni kārbu dažāda (159) sortimenta zivju konservu, no tā 4,6 milj. kārbu šprotes, saražoti arī 2 veidi zivju preservu un 3 veidi kaltēto brētliņu. Pārdots 13,1 miljons kārbu par 6,8 miljoniem eiro, kas ir par 30% kārbu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrība 2018.gadā strādā pie papildus noieta tirgus apgūšanas, inovatīvu iepakojuma veidu izmantošanas un jaunu produktu izstrādes, kā arī izmaksu optimizēšanas. AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība.

Noslēdzies Liepājas uzņēmuma SIA Piejūra izsludinātais iepirkums par zivju apstrādes tehnoloģisko pamatiekārtu un palīgiekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju pasludināts Igaunijas uzņēmums Kapasto Kaevandus Ou. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 425,4 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma iepirkumā ietilpst apaļo kārbu aizvākošanas iekārta, apaļo kārbu aplīmēšanas iekārta, kārbu mazgāšanas iekārta, horizontāla autoklāva ielādes mehānisms, horizontāla autoklāva izlādes mehānisms, cirkulārais slaiseris, kārbu ratiņi, paletes, galdi un citas iekārtas.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) turpinās sadarbību ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), ražojot vilcienus Austrumu tirgiem. Ražošana, visticamāk, tiks izvērsta citā valstī, bet Rīgā paliks tikai tukša RVR čaula, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis.

«Valdība izdarīja visu, lai šī vienošanās netiktu panākta. Ja būtu bijusi griba to panākt, tad tas ir pāris minūšu jautājums, lai parakstītu vienošanos, ka līgums tiek pagarināts uz dienu vai vairākām, kamēr tiek panākta vienošanās par grozījumiem. Šādas gribas nebija, jo jau pusnaktī bija sagatavots paziņojums medijiem, ka vienošanās nav panākta,» sacīja Igaunis.

Viņš piebilda, ka RVR vienošanās par sadarbību ar CAF netiek pārtraukta, Spānijas uzņēmums nodos RVR vilcienu ražošanas tehnoloģijas, investēs iekārtās, lai ražotu vilcienus Austrumu tirgum, tomēr ražošana, visticamāk, tikšot izvietota ārpus Latvijas. Pagaidām vēl esot pāragri teikt, kurā valstī šī ražotne varētu tikt izveidota.

Vērienīgajam pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzekļus valdība var paspēt pārdalīt arī citiem projektiem, šodien valdības sēdes starplaikā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs atzina, ka tad, ja sākotnēji plānoto jauno vilcienu iepirkumu neizdodas īstenot, «tāda iespēja [pārdalīt līdzekļus] pastāv».

Ronis informēja, ka Spānijas kompānija Construcciones Ferrocariles y Auxiliares (CAF) tiks aicināta pagarināt konkursa pieteikuma termiņu. Valdība cer, ka spāņu uzņēmums labi saprot pašreizējo situāciju un ir informēts par Ministru kabineta dotajiem uzdevumiem Pasažieru vilcienam (PV).

Esot svarīgi, lai PV izpilda visus valdības dotos nosacījumus. «Ja uzņēmums tos būtu izpildījis, mēs te nebūtu,» apgalvoja Ronis, piebilstot, ka esošajos apstākļos nevarot dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

SIA Banga LTD sākusi augstākās kvalitātes zivju konservus pildīt modernās plastmasas kārbās, kuras ir dārgākas, taču ražotājam un patērētājam draudzīgākas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir zivju konservu iepakojuma evolūcija – šo kārbu var sterilizēt 120 grādu temperatūrā, iegūstot produktam vismaz 24 mēnešu derīguma termiņu. Tā kā uzglabāšanas temperatūra ir no 0 līdz +25C, produktu lielveikalos var novietot parastajos plauktos. Tāpat to var sildīt mikroviļņu krāsnī,» stāsta SIA Banga LTD valdes loceklis Ingus Veckāgans.

Jauno kārbu aizvākošanas iekārtā ir investēti 45 tūkst. eiro. Uzņēmuma ražošanas jauda ir 8 tūkst. kārbu dienā. Pavisam jaunajās kārbās tiek iepakoti 12 dažādi produkti.

Visu rakstu Iepakojums evolucionē lasiet 28. novembra laikrakstā Dienas Bizness.