Ķīmijas nozare ir viena no vadošajām apstrādes rūpniecībā un, neraugoties uz nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, pašlaik nozare piedzīvo strauju attīstību, apliecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Tā ir eksportorientēta (78% saražotā tiek eksportēts) nozare, turklāt ar augstu pievienoto vērtību, piektdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas ķīmijas nozares vadošie eksporta produkti ir farmaceitiskie izstrādājumi – 37% no kopējā nozares eksporta kopapjoma, plastmasas izstrādājumi (17%) un stikla šķiedra (8%). V. Skrīvelis atzīst, ka nozares apgrozījums gadā uz vienu strādājošo ir 80 000 eiro, salīdzinājumam kokapstrādē – 35 000 gadā.

Viena no nozares galvenajām problēmām ir speciālistu trūkums. Pēc V. Skrīveļa teiktā, lai nozare sekmīgi attīstītos, tuvākos piecos gados ir nepieciešami papildus vēl vismaz 1000 speciālistu. Ja situācija nemainīsies, ar vietējiem spēkiem to nodrošināt nebūs iespējams. «Katru gadu Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte uzņem 150 studentu, no tiem absolventi ir tikai 75. Tas ir absolūti nepietiekami, līdz ar to mēs nopietni domājam par speciālistu importu no trešajām valstīm,» stāsta V. Skrīvelis.

Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka valsts nozarei, kas atzīta par prioritāru, sniedz nopietnu atbalstu. «Mūsu nozares uzņēmumi atbalstu saņem ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmu starpniecību – piemēram, dalībai starptautiskās izstādēs, jaunu eksporta tirgu apguvei, eksporta garantijām, kā arī atbalsta programmu augstas pievienotās vērtības investīcijām. Varu teikt, ka mūsu nozarē ir gan spēcīga industrija, gan spēcīga zinātne,» norāda V. Skrīvelis. Taujāts, kas vēl būtu nepieciešams nozares tālākai izaugsmei, eksperts bilst, ka trūkst laba mācību centra, kur apmācīt topošos tehnologus. «Mēs vēlamies, lai tiktu stiprināta Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, nepieciešami ieguldījumi, lai to modernizētu. Diemžēl pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija mūsu vēlmi nav uzklausījusi un ņēmusi vērā,» atzīst V. Skrīvelis.

Viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem, kas strādā farmācijas jomā, ir akciju sabiedrība Grindeks. Tās valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsver, ka valsts atbalstu jūt tiešā veidā. «Mēs piesaistām Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus, mums ir izveidojusies laba sadarbība ar LIAA. Tāpat piedalāmies arī biedrības BIRTI projektos. Ar Latvijas Garantiju aģentūras starpniecību mēs saņemam eksporta garantijas eksportam uz atsevišķām valstīm, tiesa gan – ne visām. Viena no problēmām gan ir saistīta ar atbalstu vietējiem ražojumiem, šajā gadījumā medikamentiem. Ņemot vērā lielāko zāļu ražotāju Grindeks un Olainfarm apjomus, Latvijas tirgū vietējo medikamentu īpatsvaram vajadzētu būt ap 30%, taču ir knapi 4%. Atklāti atzīšu, ka man nav skaidrojuma, kāpēc tā,» bilst J. Bundulis, atzīmējot, ka daudzos gadījumos vietējie medikamenti arī ir lētāki. 94% uzņēmuma ražotās produkcijas tiek eksportēti. Galvenie  aktīvo farmaceitisko vielu eksporta tirgi ir ES valstis, ASV, Japāna un Krievija. Savukārt galvenie gatavo zāļu tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un pārējās NVS valstis. 2015. gada pirmajā ceturksnī Grindeks saražotā produkcija tika eksportēta uz 44 pasaules valstīm, kopumā par 20,5 miljoniem eiro, kas ir par 15,4% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Arī J. Bundulis atzīst, ka viena no problēmām ir speciālistu trūkums, tomēr uzsver, ka pagaidām uzņēmums speciālistus importēt negrasās. «Lai veicinātu jaunu speciālistu piesaisti, esam noslēguši sadarbības līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti, kura ievaros piedāvāsim apmaksātas prakses vietas ķīmijas un farmācijas studentiem,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Plašāk lasiet rakstā Saražotais nonāk ārzemēs piektdienas, 19.jūnija laikrakstā Diena (13.lpp.)!


 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra