Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) kvalitātes zīme «Drošs E-veikals» piešķirts pirmajam e-pakalpojumu sniedzējam portālam Maini.lv.

«Drošs E-veikals» sertifikāts liecina, ka komersants atbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvām e-komercijas, tālpārdošanas un datu aizsardzības jomā un sniedz patērētājam draudzīgu, uzticamu un drošu e-pakalpojumu. Latvijā šis sertifikāts ir pieejams kopš 2011. gada, norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Maini.lv ir salīdzinoši jauns komersants, kas šā gada jūnijā startējis Latvijas tirgū, piedāvājot bezskaidras naudas valūtas maiņu internetā bez komisijas maksas. Maini.lv valūtas maiņas pakalpojumus var izmantot gan privātpersonas, gan uzņēmumi, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Šo svētdien, 30. oktobrī notiks pāreja uz ziemas laiku. Lūgti norādīt, kā viņu labsajūtu un veselību ietekmē pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ, ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka tas viņus ietekmē pozitīvi (5% - ļoti pozitīvi, 19% - drīzāk pozitīvi).

To atklāj pētījumu kompānijas KANTAR TNS oktobra beigās veiktais pētījums.

Aptuveni puse (53%) iedzīvotāju norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (34% - drīzāk negatīvi; 19% - noteikti negatīvi).

Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav snieguši konkrētu atbildi par to, kā pulksteņa pagriešana ietekmē viņu labsajūtu un veselību.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem.

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Uzvārda mainīšana Latvijā ir ierasta, piemēram, pēc precībām, sievai pārejot vīra uzvārdā vai arī atgūstot meitas uzvārdu, šķirot laulību. Ar vārdu gan ir citādi, tomēr gadā sastopami arī līdz pat 200 vārda maiņas gadījumu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Nereti, kad bērnam tiek piešķirts ļoti neparasts vārds, vēlāk viņš šo vārdu maina, jo ikdienā tā lietošana ir apgrūtinoša vai arī apkārtējie šo vārdu kropļo, tādējādi vārda īpašniekam radot nepatīkamus brīžus, laikrakstam stāstījusi Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma- Laimere. Vārds, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, arī ir visbiežāk minētais iemesls vārda maiņas iesniegumos.

Vēl joprojām diezgan populāri esot arī starptautiski lietojamie vārdi: «Tos personas vēlas mainīt tāpēc, ka, piemēram, uzturas ārvalstīs (visbiežāk strādā vai mācās) un vēlas iegūt samērā viegli attiecīgajā valstī sadzīvē lietojamu vārdu (bez mīkstinājuma un garumzīmēm), piemēram, Elena, Vanesa, Emanuela, Linda, Belinda, Kristiana, Aleksandra, Angela,» skaidrojusi Dzimtsarakstu departamenta direktore.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Godīgs eiro ieviesējs – šāds uzraksts nu jau rotā ne vienu vien tirdzniecības vietu un dažādu pakalpojumu sniedzēju ieejas durvis. No uzraksta vien ir skaidrs, ka konkrētais uzņēmums pāreju no latiem uz eiro ir apņēmies veikt godīgi, nešmaucot patērētājus.

Problēma sākas apstāklī, ka jēdzienu «godīgi ieviest», kā izrādās, ir izprotams dažādi. Proti...

Sabiedrībā valda ļoti vienkāršs uzskatas, ka godīgs eiro ieviesējs ir uzņēmums, kurā pēc eiro ieviešanas, tātad – no nākamā gada 1. janvāra cenas būs tieši tādas pašas kā šobrīd, tikai pārrēķinātas eiro atbilstoši oficiāli noteiktajam kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Nākamā kategorija ir uzņēmēji, kuri labprāt būtu godīgi eiro ieviesēji patērētāju izpratnē, bet objektīvi nespēj to izdarīt. Respektīvi, jau tagad ir skaidrs, ka no nākamā gada dažādas izmaksas biznesam pieaugs, bet pats trakākais ir tas, ka uzņēmējiem joprojām nav skaidrības par visām pozīcijām, kuras sadārdzināsies. Redz, jāņem vērā, ka pa valdības gaiteņiem joprojām klejo dažādas idejas par nodokļu sloga palielināšanu, bet nav skaidrības, kuras no tām tiešām īstenosies. Nav taču noslēpums, ka jebkurš izmaksu pieaugums, tostarp jaunas nodokļu likmes ieviešana vai jau esošās palielināšana tiek iekļauta preču un pakalpojumu gala cenā patērētājiem. Tādējādi uzņēmēji saprot, ka cenas viņiem būs jāpalielina, bet pagaidām vēl nav ne jausmas, cik lielā mērā tas būs jādara. Un vēl ir valsts aparāts, kas ar jēdzienu «godīgs eiro ieviesējs» saprot kaut ko pavisam citu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro, ka faktiski vienīgais aspekts, kam šīs iestādes kontrolieri pievērsīs uzmanību, būs – vai paralēlajā cenu atspoguļošanas procesā norādītās cenas ir korektas. Vienkārši sakot, vai pārcenošana ir notikusi atbilstoši kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Tātad, ja šobrīd prece X veikalā maksā vienu latu jeb 1,42 eiro, pēc pārcenošanas tā pilnīgi mierīgi drīkst maksāt kaut vai septiņus eiro, bet tikai tādā gadījumā līdzās ir jābūt norādītai korektai cenai latos, proti, 4,92 lati. Un viss!

Krietni vairāk nekā puse jeb 66% Latvijas iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā ir iecerējuši mainīt savu darba vietu, 26% to neplāno darīt, bet vēl 8% par to nav domājuši.

Šādu ainu atklāj Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā - 74% iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā plāno mainīt savu darba vietu, 18% to neplāno, bet 8% nav par to domājuši, liecina portāla veiktās aptaujas rezultāti.

Lai arī abās valstīs procentuālais skaits ar iedzīvotājiem, kas vēlas mainīt darbu ir liels, tomēr šobrīd nav pamata domāt par masveida darbaspēka pārcelšanos no nozares uz nozari, skaidro uzņēmuma mārketinga menedžere Inga Daliba. Taču tajā pašā laikā darba devējs nedrīkst pret šādiem aptaujas rezultātiem izturēties vieglprātīgi, viņa norādīja.

67% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlmi mainīt darbu būtiski ietekmē saņemtais atalgojums, 27% tas ietekmē nedaudz, bet 6% neietekmē nemaz. Arī Lietuvā vairums aptaujāto iedzīvotāju (61%) atzīmē, ka vēlmi mainīt darbu ļoti ietekmē saņemtais atalgojums, 33% atalgojuma apmērs ietekmē nedaudz, bet 6% algas apjoms nekalpo kā primārais darba mainīšanas iemesls.

«Plānoju drīzumā pārtraukt studijas Valsts policijas (VP) koledžā, jo prakses laikā redzētais sagrāva manu sapni sargāt likumu,» Dienai atklāj kāda šīs mācību iestādes kursante, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc sauksim viņu par Lāsmu. Jauniete apgalvo, ka obligātās prakses laikā ne reizi vien manījusi, kā viņas vecākie kolēģi saņem kukuļus no autovadītājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.

«Vairākas situācijas bija nepārprotamas. Piemēram, reiz panācām ātruma pārkāpēju. Pie viņa piegāja viens no diviem policistiem, ar kuriem todien strādāju. Saruna ilga vairākas minūtes, pēc tam policists iesēdās pārkāpēja mašīnā un drīz vien atgriezās, man paskaidrojot, ka tas esot bijis ārzemnieks, tāpēc palaists it kā nesodīts. Vēl kādā reizē citi policisti savā starpā kārtoja kaut kādus rēķinus, dalot banknotes,» atceras Lāsma un piebilst, ka īpašu piesardzību jaunās kolēģes priekšā likumsargi neesot ievērojuši: «Radās iespaids, ka visus policistus viņi uztver kā sev līdzīgus - tādus, kuri uz šo darbu tiecas, lai, it kā sargājot likumu, gūtu pretlikumīgus labumus. Es tāda negribu būt, tāpēc mainīšu profesiju un policijā nestrādāšu principa pēc.» Lāsma arī novērojusi, ka vecākie kolēģi īpaši naski bijuši uz luksusa klases automobiļu apturēšanu, kuru vadītāju pārbaudīšana ne reizi vien beigusies glaunajos salonos. Jautāta, vai viņa par redzēto ziņojusi VP vadībai, jauniete atbild noliedzoši un paskaidro: «Kādu laiku esot tajā vidē, kļūst skaidrs, ka tā ir daudzos līmeņos organizēta sistēma un visi par to zina. Reizi pa reizei kāds tiek upurēts, uzliekot sodu, taču man šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku spodrināt policijas tēlu sabiedrības acīs.»

Rīgas biroju tirgus būvniecības tempu ziņā tenterē iepakaļ Viļņai un Tallinai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunu objektu attīstības aktivitāte Latvijas galvaspilsētā ir neliela, salīdzinot ar kaimiņvalstu lielākajām pilsētām. Biroju tirgu joprojām ietekmē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūru pārcelšana uz jauno administratīvo centru; ir gana plašs zemāka līmeņa telpu piedāvājums. Taču tuvākajos gados situācija varētu krietni mainīties.

Nekustamā īpašuma kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns uzskata, ka pašmāju tirgū trūkst attīstītāju un arī atbilstošu projektu. Salīdzinot situāciju Latvijā un kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur aktivitāte ir krietni lielāka nekā te, – viņam nākas secināt, ka šo valstu biroju tirgus jau pirms laba laika ir iegājis jaunā ciklā, bet mūsu tirgus vēl nav izgājis no iepriekšējā.

Rotu zīmola Anita Sondore mājasdarbs ir izpildīts – tapušas piecas rotu kolekcijas, tāpēc atliek vien aktīvāk pievērsties tirdzniecībai

Tā uzskata Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore radītāja. «Es nevarētu iztikt bez rotām – parasti ikdienā man ir viena vai divas. Pašai vislabāk patīk gredzeni un kaklarotas,» viņa saka.

DB jau rakstījis, ka viņa savu zīmolu izveidoja paralēli pamatdarbam granīta šķembu uzņēmumā. Tā kā Anita pievērsās pavisam citai jomai, bija nepieciešams papildināt zināšanas. «Itālijā mācījos rotu izgatavošanas praktisko pusi, bet Latvijas Mākslas akadēmijā iestājos, lai iegūtu plašāku dizaina domāšanu un mācītos no Latvijas mākslas meistariem. Kad iestājos akadēmijā, nebiju gaidījusi, ka tik daudzi jautās, kāpēc to daru. Man tas šķiet pašsaprotami – kad būtiski maini darbības virzienu, ir daudz jaunas informācijas un nepieciešams papildus mācīties,» saka Anita. Pašlaik viņa visu laiku velta zīmola un sava uzņēmuma attīstībai.

Lai gan ziemas riepas obligāti jālieto, sākot no 1. decembra, kas nozīmē, ka vēl vairākus mēnešus var tikt izmantotas vasaras riepas, ir svarīgi par to iegādi parūpēties laicīgi, lai, sākoties gada aukstajiem mēnešiem, Tavs auto būtu gatavs nepieciešamajām pārvērtībām. Taču, lai orientētos ziemas riepu piedāvājumā, jāņem vērā vairāki aspekti, kas apkopoti šī raksta turpinājumā.

Ieteikums #1: Pievērs uzmanību riepu saderībai ar Tavu automašīnu

Tāpat kā cilvēkam der konkrēta izmēra un tipa apavi, arī automašīnai nederēs jebkuras ziemas riepas – jāseko līdzi tam, lai riepu izmērs būtu pareizais. Kā to iespējams noteikt? Automašīnai piemērotāko riepu izmēru norāda paši auto ražotāji, šo informāciju attēlojot uz uzlīmes, kas atrodas vai nu degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē, vai durvju ailē vadītāja pusē.

Taču ir viens bet – mašīnām ne vienmēr ir uzstādīti oriģinālie diski, un šādos gadījumos jaunas ziemas riepas jāiegādājas, par paraugu ņemot pašreizējo disku izmēru. Ja ailē norādīts viens izmērs, bet automašīnai uzmontēti mazāki vai lielāki diski, riepas jāiegādājas atbilstoši diskiem. Savukārt gadījumā, ja grasies iegādāties jaunas ziemas riepas komplektā ar diskiem, izvēlies Tava auto modelim piemērotāko komplektu, ņemot vērā uzlīmē esošo informāciju – tādējādi braukšana būs drošāka un ērtāka.

Konkurences padome (KP) aicina mediju aģentūras un citus tirgus dalībniekus, kas ikdienā sadarbojas ar MTG Broadcasting AB (MTG), vērsties KP un ziņot, ja tiem rodas bažas, ka apvienotais tirgus dalībnieks nepilda tam piemērotos saistošos noteikumus vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū.

Precīza un pamatota informācija no konkrētā tirgus dalībniekiem par iespējamajiem konkurences kropļojumiem ir būtiska, lai pēc iespējas ātrāk šos kropļojumus novērstu un nepieļautu ilgstošu negatīvu ietekmi uz tirgu, skaidro KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Vienlaikus KP norāda, ka arī KP regulāri seko līdzi informācijai par tirgus attīstību. Oktrobrī KP tikās ar MTG pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmumam piemēroto saistošo noteikumu izpildes gaitu. Uzņēmuma sniegtā informācija liecināja par visu tam piemēroto noteikumu korektu un savlaicīgu izpildi.

Lai nodrošinātu apvienošanās atļaušanas izpildīšanas kontroli, ar KP lēmumu noteikts, ka MTG reizi gadā jāiesniedz KP starptautiskas auditoru kompānijas auditētus un apstiprinātus vidējās cenas mainīšanas datus, ietverot MTG «klasiskās reklāmas» pārdošanas ieņēmumu datus un neatkarīgas mediju pētījumu aģentūras apkopotus reklāmas izvietošanas pakalpojuma pārdošanas apjoma datus par iepriekšējo gadu. Tāpat uzņēmumam 2014.gadā jāiesniedz visaptveroša informācija par darbību Latvijā un finansiālo stāvokli, darbību atsevišķos tirgos un apvienošanās ietekmi uz tiem.

Pēdējo gadu laikā maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) ir pieaudzis trīs reizes. Šogad tas palielināts par 54 % pret iepriekšējo gadu, un par pērn iepirkto tā saucamo zaļo enerģiju jāmaksā aptuveni 18 lati par megavatstundu, liecina uzņēmuma Valmieras stikla šķiedra paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

«Tas ir ļoti straujš, neprognozējams un liels sadārdzinājums vienai no būtiskākajām ražošanas izmaksu pozīcijām, kas kopumā apdraud energoietilpīgo uzņēmumu darbību un attīstību. Ja 2012.gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente vien mums izmaksāja gandrīz vienu miljonu latu, tad šogad jau maksāsim pusotru miljonu, kas noteikti neveicina mūsu konkurētspēju tirgos,» norāda a/s Valmieras stikla šķiedra Andris Oskars Brutāns.

Viņaprāt, tā nav normāla situācija, ka Latvijā zaļās enerģijas un enerģijas, kas iegūta koģenerācijas stacijās ar fosilo kurināmo, slogs ražojošajiem uzņēmumiem ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Tas neļauj attīstīties, domāt par atalgojuma celšanu nozarē, investēt un veikt citus pasākumus konkurētspējas veicināšanai, norāda A. Brutāns.

Pēc cīņas ar dūrēm vairs nevicinās, tāpēc nav nozīmes prātot, vai eiro ieviešana Latvijā pašlaik bija vai nebija vajadzīga. Tagad ir vērts reāli paskatīties uz faktiem un apkopot ieguvumus un riskus nākotnei.

Pēc būtības eiro Latvijas ekonomikai nav nekas jauns – jau kopš 2005. gada, kad lats tika atsaistīts no tā saucamā SDR valūtu groza un pēc fiksēta kursa piesaistīts eiro, lats faktiski bija eiro kopija. Tagad, kad eiro jau dažas dienas kļuvis par oficiālu maksāšanas līdzekli arī Latvijā, vislielākais stress, šķiet, ir tirgotājiem, kam vēl kādu laiku būs jātiek galā paralēli ar divām valūtām – eiro un latu. Turklāt daļa iedzīvotāju veikalus izmanto kā naudas mainīšanas punktu, norēķinoties, piemēram, par vienu pamelo ar 100 latu banknoti. Labi, ja vēl ne viltotu. Cilvēkiem ir neliels psiholoģisks šoks, kad ierastās cenas, piemēram, par benzīnu, kļuvušas par kādiem 30–40% augstākas, līdz apziņā ataust – tas taču eiro... Taču citādi pat ar eiro ieviešanu saistītie finanšu ļaudis atzīst, ka viss noticis mierīgāk, nekā gaidīts.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Šodien pārgriezta jaunā atpūtas centra Dianda atklāšanas lente. Tas mājvietu radis bijušās viesnīcas Brīze ēkā Atmodas ielā 9, vēsta portāls zz.lv.

«Mēs šeit gribam veidot ģimenei draudzīgu vidi,» pašvaldības darbiniekiem skaidrojusi uzņēmuma īpašniece Ilveta Ločmele. No šodienas darbu atsācis gan hotelis, piedāvājot astoņus numuriņus un 20 gultasvietas (ir iespēja gultasvietu skaitu palielināt, piedāvājot matračus), gan kafejnīca, kas strādās ik dienu no pulksten 10 līdz 22. Kafejnīca ir pieejama ikvienam apmeklētājam, ne tikai tiem, kas mitinās hotelī, norāda uzņēmuma izpilddirektore Kristīne Bogdane, piebilstot: tā varētu kļūt par tuvējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju un Zemgales Darījumu centrā strādājošo iecienītu vietu, jo plānots ieviest arī tā saukto dienas piedāvājumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Informācijas tehnoloģiju pieejamība un iespējas, kā arī Interneta vidē valdošā anonimitāte, ir sniegusi sabiedrībai ne vien zināmas priekšrocības, bet arī ir pavērusi jaunus apvāršņus ļaundariem. Gadījumi, kad krāpnieki nelegālā veidā iegūst personas datus un izmanto tos, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, kļūst arvien aktuālāki.

Ir dažādi informācijas izkrāpšanas veidi, taču visbiežāk krāpnieki izmanto cilvēku lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas datus vai bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. Bieži gadās, ka cilvēki sev nepazīstamām trešajām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā, kāda pirkuma veikšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos un iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta. Saņemot naudas līdzekļus, krāpnieki arī nekavējoties noņem tos no upura konta.

Kā pasargāt sevi no tāda veida krāpšanas, un ko darīt, ja uz tava vārda ir noformēts kredīts?

Šo ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) aprīļa sanāksme, kas būs pirmā monetārā reģiona galveno baņķieru sanāksme kopš Kipra spriedusi par starptautiskā aizdevuma pienešanas nosacījumiem.

ECB vadītājam, domājams, tiks uzdoti visai neērti jautāji par Eiropas taktiku Kipras krīzes risināšanā. DB jau plaši rakstījis par to, ka Kipras starptautiskā aizdevuma nosacījumi sākotnēji izvirzīja vienreizēju nodevu visiem valsts depozītiem. Savukārt galu galā, Kipra noteica, ka ievērojamus zaudējumus cietīs vien lielo depozītu turētāji valsts lielākajās bankās. ECB vadītājam būs jāspēj pārliecināt, ka Kipras gadījums ir īpašs, kas gan būs grūti. Pastāv bažas, ka parādu krīzes problēmām aktualizējoties, piemēram, Spānijā vai Itālijā, no bankām, ņemot vērā Kipras precedentu, sāks bēgt arī noguldītāji šajās valstīs.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Lietuvas valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par eiro ieviešanu un nodos to Seima vērtēšanai, trešdien vēsta portāls Balsas.lt.

Likumprojekts paredz, ka no eiro ieviešanas brīža litus pret eiro bez atlīdzības neierobežotā apmērā un neierobežotu laiku mainīs Lietuvas Banka. Komercbankas, ārvalstu banku filiāles un nodaļas šo operāciju ar tādiem pašiem noteikumiem veiks sešus mēnešus pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai. Beidzoties šim termiņam, vēl pusgadu to darīs banku nodaļas, kuru sarakstu apstiprinās Lietuvas Banka.

Bez atlīdzības litus pret eiro sešus mēnešus mainīs Lietuvas pasta kompānija Lietuvos paštas. Beidzoties šim termiņam, pasts varēs turpināt minēto operāciju kārtībā, kādu tas noteiks pats, bet atšķirībā no bankām pasts drīkstēs noteikt maksimālo pieļaujamo apmaināmās naudas summu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA ZetCOM valdes priekšsēdētājs Artūrs Freimanis. Uzņēmums nodrošina mobilos sakarus ar Amigo zīmolu.

-Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Maini saista nozares vēriens un tas, cik ļoti lielu lomu, pat ja paši to bieži vien nepamanām, telekomunikācijas ieņem katra cilvēka dzīvē. Tā ir lieliska sajūta -apzināties, ka vari palīdzēt cilvēkiem sazināties un tādējādi veicināt gan savstarpējās attiecības, gan uzlabot sapratni.

Otra būtiska lieta ir nozares dinamika un konkurence. Komforts kavē attīstību, tādēļ es uz konkurenci raugos kā uz nepieciešamo diskomforta devu, lai notiktu pārmaiņas galvā un uzvedībā.