Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Tenisiste Aļona Ostapenko daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā. Un sportiste pavēstījusi, ka ir nolēmusi investēt Rīgas projektā Mežaparka Rezidences.

«Šis būs mans nozīmīgākais finansiālais ieguldījums, un esmu pārliecināta par izdarīto izvēli. Arī viens no pelnošākajiem sportistiem pasaulē – Rodžers Federers, visbiežāk savus līdzekļus investē nekustamajā īpašumā, viņam pieder modernas villas Šveicē un Dubaijā. Šobrīd vēl neesmu pieņēmusi galīgo lēmumu par kāda konkrēta īpašuma iegādi, bet uzmanību piesaistīja mūsdienu arhitektūras villu projekti, kas līdzinās projektiem pasaules pilsētās,» stāsta A. Ostapenko.

Projekta Mežaparka Rezidences koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs.

A. Ostapenko iepriekš publiski pavēstīja, ka viņai pievilcīgas vietas šķietot - Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala. «Manā skatījumā, vērtīgs īpašums ir tāds, kas atrodas klusā vietā, tuvu dabai un tajā pašā laikā samērā tuvu centram. Man ir ļoti svarīgi, lai īpašumam būtu mūsdienīgi arhitektūras un interjera risinājumi. Jā, šobrīd meklēju savu ideālo īpašumu - kvalitatīvu, ērti sasniedzamu, vēlams, prestižā un zaļā vidē,» skaidroja A. Ostapenko.

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves ceturtdien, 20.aprīlī, tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju zonas un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, informē Rīgas dome.

Pārbūves līgumu Rīgas domes vārdā parakstīja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, SIA RERE Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs un Davids Lipkins. Plānots, ka pirmā posma rekonstrukcijas darbi tiks nodoti ekspluatācijā 2018. gada 18. jūnijā.

Mežaparka Lielās estrādes pārbūve tiks īstenota, ievērojot 2013. gadā Rīgas pašvaldībā apstiprināto kultūras un atpūtas parka Mežaparks lokālplānojumu. Ja šobrīd esošā svētku estrādes teritorijas platība ir 91 997 kvadrātmetri, tad 2018.gadā pēc pārbūves tā tiks palielināta līdz 146 430 kvadrātmetriem.

Paralēli estrādes izbūves darbiem, tiks izbūvēta svētku nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra – elektroapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus novadīšanas tīkli Ostas prospektā un Atpūtas alejā; Jančevska prospektā līdz zaļajam teātrim; helikoptera nosēšanās laukums ārkārtas gadījumiem; jauns piebraucamais ceļš no Viestura prospekta līdz esošiem dalībnieku autobusu stāvlaukumiem.

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts par 174 tūkstošiem eiro, un tagad tas ir 114 749 950 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 114 575 950 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.decembrī.

SIA «Rīgas meži» dibināta 2008.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir mežsaimniecība, mežistrāde un koksnes pārstrāde - tam pakļautas piecas mežsaimniecības, kokaudzētava un kokzāģētava «Norupe». SIA «Rīgas meži» arī apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus un kultūras un atpūtas parku «Mežaparks».

2017.gadā SIA «Rīgas meži» strādāja ar apgrozījumu 18,458 miljonu eiro apjomā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,162 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 444 darbiniekus un tā kopējie veiktie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,035 miljoni eiro.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

No 2017. gada 17. maija plkst. 12.00 esošie tramvaju maršruti Nr. 4. un Nr. 6. tiks apvienoti vienotā bezpārsēšanās maršrutā Nr. 1. – Imanta-Jugla, informē Rīgas dome.

Maršruts no Juglas kursēs: Jugla - Kr. Barona iela - Radio iela - 13. janvāra iela - 11. novembra krastmala – Imanta. No Imantas līdz 11. novembra krastmalai - 13. janvāra ielai - Aspazijas bulvārim - Kr. Barona ielai - Juglai.

Maršruta garums 18 km. Apkārt Rīgas Centrāltirgum jaunie tramvaji līdz sliežu ceļu remontam izbraukt nevar.

Pa līniju maksimumstundās kursēs 29 tramvaju sastāvi. Kustības intervāls maksimumstundās – 4-6 min., dienā – 9-11 min., pēc plkst. 22. – ap 20 min. Laiks ceļā maksimumstundās no Juglas līdz Imantai – 65 minūtes.

Lai Ausekļa iela nepaliktu bez savienojuma ar Kr. Barona ielu, no 2017. gada 17. maija plkst. 12.00 tiks mainīta arī tramvaju līnija Nr. 11., kas kursēs pa maršrutu Nr. 11. – Mežaparks – Ausekļa iela.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Šoruden iepretim jaunajam VID kompleksam plānots sākt villu būvniecību; kopējās investīcijas teritorijas attīstībā tiek lēstas 80 milj. eiro apmērā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kādreizējo padomju armijas noliktavu vietā Mežaparkā pie Kokneses prospekta starp Ķīšezera un Gustava Zemgala gatvi, kur trekno gadu vīzijās slējās pamatīgas augstceltnes, nekustamo īpašumu kompānija Domuss šoruden paredzējusi sākt villu būvniecību projektā Mežaparka Rezidences.

Galvenokārt villas

Paredzēts, ka 31 ha plašajā teritorijā galvenokārt taps villas, ierobežotā apjomā tikšot piedāvātas arī rindu un dvīņu mājas. «Mežaparks vēsturiski ir bijis ar mazstāvu villu apbūvi; pēc sajūtām ir tikai dabīgi turpināt vēsturiskās apbūves tradīcijas, veidojot arī šo Mežaparka daļu harmonijā ar apkārtējo apbūvi,» DB pauž SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Vienlaikus viņš norāda – Mežaparkā pārsvarā ir plaši īpašumi ar lielām vēsturiskām villām, bet uzņēmums piedāvās zemesgabalus platībā no 1,2 tūkst. m2 un ēkas no 180 m2. Arī arhitektoniski būs būtiska atšķirība – apbūve būs mūsdienīga, ar tai raksturīgo vieglumu un atvērtību pret ārtelpu, vienlaikus gan saglabājot respektu pret vēsturisko.

Rīgas satiksme informē, ka zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt no 5. jūnija, nevis 17. maija, kā bija plānots līdz šim. Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka ir nepieciešams pabeigt visus drošības testus zemās grīdas tramvajiem pielāgotajai infrastruktūrai. Līdz ar to visas izmaiņas, kas bija plānotas tramvaju kustības sarakstos no 17. maija (tajā skaitā tramvaja maršruta Nr. 1 Imanta – Jugla ieviešana), tiek pārceltas uz 5. jūniju.

Rīgas satiksme atgādina par izmaiņām tramvaju kustībā, kas stāsies spēkā no 5. jūnija:

- tiks organizēts jauns 1. tramvaja maršruts Imanta - Jugla, kurš kursēs darba dienās un brīvdienās;

- 11. tramvaja maršruts tiks pagarināts līdz Ausekļa ielai un turpmāk sauksies Ausekļa iela – Mežaparks;

- tiks veiktas izmaiņas 4. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- tiks veiktas izmaiņas 6. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- 10. maršruta tramvaju apkalpos 3. tramvaju depo un tiks veiktas izmaiņas darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos.

3. maršruta tramvaji virzienā no Juglas uz Ķengaragu brauks pa Krišjāņa Barona ielu, Radio ielu, 13. janvāra ielu un tālāk pa maršrutu. Maršruta pieturvieta Aspazijas bulvāris tiks aizstāta ar pieturvietu Stacijas laukums. Maršrutam mainīsies arī kustības saraksts. Virzienā uz Juglu tramvaji brauks bez izmaiņām.

No šodienas Rīgā atsāk kursēt 11.tramvajs maršrutā Stacijas laukums - Mežaparks, informē Rīgas domes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Lelde Rudzika.

Pēc pirmdien Rīgā 11.tramvaja līnijā notikušajām pārbaudēm Brasas tilts ir atzīts par drošu satiksmes atjaunošanai un tramvaji pār to var atsākt kursēt.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir pieņēmis aktu par tramvaja satiksmes organizēšanu un atjaunošanu, kurā Duntes ielas pusē izbūvētais pārvads ir atzīts par derīgu reversīvās satiksmes palaišanai.

Brasas tiltam ir nodrošināta projektā noteiktā nestspēja un visu pašlaik Rīgā ekspluatācijā esošo tramvaju modeļu (ar pilnu masu) ekspluatācija uz pārvada ir droša. Brasas tilta apsekošanu un akta noformēšanu veica komisija, kuras sastāvā bija atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs un Satiksmes departamenta pārstāvis.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Ar ziepju burbuļu salūtu, dažādām radošām aktivitātēm bērniem un muzikāliem priekšnesumiem svētdien, 18. jūnijā, atklāts topošā Centra sporta kvartāla (bijušā LU stadiona Krišjāņa Barona ielā 116a, Rīgā) rotaļu laukums. Pasākums pulcēja vairāk nekā 4000 rīdzinieku, biznesa portālu db.lv informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību un mārketinga jautājumu projektu vadītāja Baiba Gailīte.

Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir 4 hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Tajā ir uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas un elementi, kas domātas divu vecuma grupu bērniem - pirmsskolas/ sākumskolas bērniem vecumā līdz 7 gadiem un astoņus gadus un vecākiem bērniem.

Centra sporta kvartāla rotaļu laukumu atklāšanas pasākumā uzstājās bērnu vokālā grupa Knīpas un Knauķi, pop grupas Poppy un Karameles, dejoja grupa Mazais andžiņs, un bērnu tautas deju kolektīvs Kaspīne. Cirka priekšnesumus demonstrēja studija Jaunība un jaunais burvju mākslinieks Dante Pecoli. Radošās apvienības Pasaku nams pasaku tēli gāja rotaļās ar bērniem. Par pārsteigumiem gādāja Garkāji.

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) licis nekavējoties, jau no šodienas slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu, informēja Burovs.

Viņš norādīja, ka 17.maijā sanāksmē ar Valsts policiju un Būvniecības valsts kontroles biroju nolemts noteikt ierobežojumu, ka pār tiltu nevar kursēt transports virs 30 tonnām. Tā kā «Rīgas satiksmes» zemās grīdas tramvaji šo svaru pārsniedzot, pagaidām nolemts tramvaju kustību slēgt.

Pēc Burova teiktā, viņš patlaban dodoties uz operatīvo sanāksmi «Rīgas satiksmē", kurā tiks uzdots izvērtēt, vai pār tiltu iespējams laist, piemēram, vecāka modeļa tramvajus vai autobusus, kas svara kategorijā iekļaujas.

«Kamēr mums nav pārliecības par tilta tehnisko stāvokli, drošība ir primārais,» norādīja Burovs.

Vienlaikus pār tiltu virzienā prom no centra joprojām drīkst kursēt privātais transports.

Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi pat apsteidz plānoto darba grafiku, ceturtdien pārliecinājās Rīgas domes vadība, būvnieki, kā arī Dziesmu un deju svētku pārstāvji, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Šodien, klātienē novērojot paveikto, pārliecinājos, ka Dziesmu un deju svētku rīkotājiem un dalībniekiem nākamajā gadā būs iespēja sarīkot grandiozus svētkus mums visiem,» atzīst Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piebilstot, ka pusotra mēneša laikā atsevišķās būvdarbu pozīcijās ir pat izdarīts daudz vairāk nekā sākotnēji plānots.

Šobrīd skatītāju zonā ir iedzīti 1300 pāļi. Kopumā šajā daļā ir paredzēts zemē iedzīt 2196 pāļus. Sākotnēji šos darbus bija plānots pabeigt augusta vidū, tomēr visu pāļu iedzīšanas darbus pabeigs līdz 15. jūlijam. «Neskatoties uz darba spēka problēmām, ar kādām šobrīd saskaras būvniecības nozare, šajā objektā ikdienu ir nodarbināti gandrīz 150 strādnieki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.