Vācijas apģērbu un aksesuāru ražotājam Hugo Boss nācies samazināt šā gada peļņas prognozi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, kā arī lēno nozares izaugsmi, kas rada spiedienu uz kompānijas rādītājiem, raksta MarketWatch.

Hugo Boss, kas strādā ar zīmoliem Boss, Boss Orange, Boss Green un Hugo, paredzējis, ka pārdošanas apjomi šogad augs par 6-8%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem augstākiem pieauguma rādītājiem, izslēdzot valūtas kursa ietekmi. Operatīvā peļņa augšot par 5-7%, salīdzinot ar augstāku viencipara skaitli, kas tika prognozēts iepriekš.

Tomēr Hugo Boss vadītājs Klauss Dītrihs Larss sacījis, ka, pateicoties ASV un Āzijas/Klusā okeāna valstīm kopā ar labu izaugsmi Eiropā uzņēmums tomēr spēs sasniegt stabilu izaugsmi trešajā ceturksnī.

Trešajā ceturksnī Hugo Boss peļņa pieauga par 2% līdz 115 miljoniem eiro, salīdzinot ar 113 miljoniem eiro pirms gada.

Luksusa zīmols Hugo Boss izlēmis pakāpeniski pārtraukt kažokādu tirdzniecību savos veikalos. Šāds lēmums pieņemts pēc pārrunām ar starptautisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienību Fur Free Alliance, teikts paziņojumā medijiem.

Saskaņā ar Hugo Boss 2014.gada ilgtspējības pārskatu, sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, zīmols vairs netirgos nekādus kažokādu izstrādājumus, tostarp trušādas.

«Sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, mēs vairs neizmantosim jenotsuņu un rex trušu kažokādas. Tādējādi nevienā no Hugo Boss kolekcijām nebūs atrodamas nekāda veida dzīvnieku kažokādas. Ar to mēs izsūtām nepārprotamu signālu… Turklāt mēs jau šobrīd veiksmīgi piedāvājam «draudzīgās kažokādas» un «draudzīgās ādas izstrādājumus». Mēs tos piedāvājam, jo vēlamies iedvesmot šo un nākamās paaudzes ar jauna veida luksusu,» uzņēmuma pēdējā ilgtspējības pārskatā paziņojis Hugo Boss zīmola un radošais sporta apģērbu nodaļas direktors Bernds Kellers.

Rīgas centrā durvis vēris luksusa modes zīmola Hugo Boss veikals, informē Apranga Group pārstāvji.

Jaunais Hugo Boss konceptveikals atrodas 520m2 telpās. Veikalā atklāta jauna private fitting jeb individuālās apģērbu pielāgošanas zona.

Atbilstoši franšīzes līgumam Hugo Boss veikalu pārvalda vadošais modes mazumtirgotājs Lietuvā un Baltijas valstīs – Apranga Group.

Hugo Boss ir pirmais zīmols, ar kuru uzņēmums Apranga uzsāka darbību Latvijas tirgū, komentē uzņēmuma Apranga Groupģenerāldirektors Rimants Perveneckis. Tērbatas un Elizabetes ielas stūra ēkas telpas kompānija ir gaidījusi 10 gadus, tāpēc jaunatvērtais Hugo Boss veikals uzņēmumam ir īpašs notikums, ar kuru tas nostiprina savas pozīcijas Elizabetes ielā.

Atalgojuma celšana nav vienīgais risinājums bezdarba situācijai darba tirgū, liecina Nozare.lv veiktā tirgotāju aptauja.

Maxima Latvija Personāla vadības departamenta direktore Līga Sleņģe kā dažus no risinājumiem norādīja šādus - darbaspēka piesaiste no citām valstīm, valsts valodas normu mīkstināšana, lai iebraucēji var strādāt bez valodas zināšanām lielākā skaitā amatu nekā patlaban.

L. Sleņģe arī ierosināja izglītības un apmācību sistēmu pārskatīšanu. Proti, ja ik gadu profesionāli tehniskās skolas pabeidz aptuveni 40 konditoru, bet Maxima strādā 60, tad uzņēmumam ir jādomā, kā apmācīt konditoru, pavāru un pārdevēju.

L. Sleņģe atzīmēja, ka gadījumā, ja kā risinājums darbinieku piesaistei tiks izmantots atalgojuma celšana, tad, ja to darīs viens uzņēmums, tam var sekot citu uzņēmumu vairāksolīšana - kas maksā vairāk, saņem darbinieku.

Baltijas modes mazumtirgotājs "Apranga Group" Rīgā, tirdzniecības centrā "Spice" atvēris "HUGO" veikalu, informē uzņēmumā.

Veikala centrā atrodas daudzfunkcionāls servisa punkts, kas apvieno digitālos multivides elementus ar tipiska bāra atmosfēru un piedāvā klientiem unikālu vietu, kur uzkavēties. "HUGO" sarkanās krāsas izmantošana dažādos veikala elementos rada izteiktu zīmola atpazīstamību, bet neparastās mēbeļu formas iemieso "HUGO" garu.

"Mēs lepojamies ar "Apranga Group" un "Hugo Boss" veiksmīgo sadarbības vēsturi gandrīz divdesmit gadu garumā - 2001.gadā tika atklāts pirmais veikals Viļņā, bet pirmais "Hugo Boss" veikals Latvijā durvis vēra 2003.gadā Rīgā, Elizabetes ielā.

"Hugo Boss" ir viens no veiksmīgākajiem premium klases modes uzņēmumiem, kura zīmoli "BOSS" un "HUGO" ir atzīti visā pasaulē, iegūstot arvien lielāku tirgus daļu un sasniedzot dažādas klientu grupas. Mēs ļoti priecājamies par attīstību, ieviešot jaunu zīmola koncepciju. Veikals "HUGO" ir lieliski piemērots jauniem un moderniem pircējiem, orientētiem uz modi un augstu kvalitāti, kādi arī ir tirdzniecības centra "Spice" klienti," saka "Apranga Group" ģenerālmenedžeris Rimantas Perveneckas.

Uzņēmuma pamatvērtība ir darbinieki. Taču kurš ir uzņēmuma boss? Kompānijas īpašnieks, valdes priekšsēdētājs vai izpilddirektors? Neviena kompānija un bizness, sākot ar saplākšņa ražotni un puķu tirdzniecības kiosku mikrorajonā, beidzot ar augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem un mākslas galerijām nevarēs izdzīvot, ja tiem nebūs klientu. Uzņēmuma boss ir klients.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju atceras plānveida ekonomikas laikus, kad veikalnieku rokās bija neizmērojama vara – rindas un drūzmēšanās, klientu konkurence un pat fiziska cīņa par pēdējo desas gabalu vai kurpju pāri. Veikalnieku rokās bija vara. Tomēr laiki ir mainījušies (un labi, ka tā).

Pasaules otras lielākās privātās korporācijās Wal-Mart dibinātājs Sems Valtons (Sam Walton) ir teicis: «Ir tikai viens boss. Klients. Un viņš var atlaist jebkuru jūsu uzņēmuma cilvēku, vienkārši tērējot savu naudu citur»¹. It kā pašsaprotami, tomēr Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) biznesa vidē šī realitāte vēl nav līdz galam apjausta.

«Mēs mīlam lejupslīdi. Mēs esam samazinājuši cenas, samazinājuši izmaksas un audzējuši savu biznesu vēl par 15%, kā arī no tirgus izstūmuši dažus konkurentus,» tā intervijā Wall Street Journal norāda Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs (Michael O’Leary).

Ryanair boss norāda, ka kompānijas darbinieki saprotoši uzņēmušai aviokompānijas ieviesto algas iesaldēšanu, jo lidsabiedrība algas saviem darbiniekiem nesamazina, kā arī nevienu neatlaiž, turklāt «Īrijā tagad ir 5% deflācija, tādēļ viņi [darbinieki] joprojām ir soli priekšā [krīzei] pat ar iesaldētu algu».

Jautāts, vai Ryanair nevarētu sastapties ar situāciju, kad izmaksas samazināt tālāk vairs vienkārši nav kur, M. O’Līrijs norāda, ka šāds brīdis kaut kad pienāk, taču Ryanair patlaban līdz tam vēl esot savi 20 gadi.

M. O’Līrijs uzskata, ka Ryanair veiksmes pamatā ir atklātība pret pasažieriem, skaidri norādot cenas pakalpojumiem, lai nerastos pārpratumi. «Mēs esam atklāti savā politikā. Jūs nedabūsiet ēdienu bez maksas un mums nav vajadzīga jūsu papildus bagāža,» skaidro M. O’Līrijs, pamatojot paaugstinātās cenas šiem pakalpojumiem.

Ceturtdien Baltijas mazumtirdzniecības kompānija Apranga Group atvērusi Tallinā Hugo Boss veikalu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Kopējās projekta investīcijas veido 300 tūkstošus eiro (210 tūkstošus latu).

Veikala kopējā platība ir 320 kvadrātmetri, un tajā tiks pārdoti Boss Black un Boss Orange kolekciju apģērbi.

Hugo Boss veikals Tallinā ir septītais grupas veikals Igaunijā. Drīzumā kompānija Tallinā plāno atvērt Emporio Armani veikalu.

Apranga Group kopumā Baltijā tagad pieder 108 veikali – 73 veikali Lietuvā, 28 – Latvijā un septiņi Igaunijā.

Izstādē Riga Food šogad pieteikušies 217 Latvijas uzņēmumi. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs un biedrība Mārketinga padome sola segt daļu no ekspozīcijas laukuma nomas maksas mazajiem un vidējiem pārtikas uzņēmumiem vai apvienībām.

Šāds lēmums pieņemts, lai atbalstītu vietējos ražotājus jaunu tirgu meklējumos. Dalību no Latvijas pieteikuši ražotāji, zemnieku saimniecības, bioloģiskās saimniecības, izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas un asociācijas, kas izstādē prezentēs jaunākos ražojumus un zinātniskos sasniegumus, piedalīsies konkursos un biznesa veicinošos pasākumos, kā arī meklēs jaunus sadarbības partnerus un klientus. Pavisam šogad izstādē gaida vairāk nekā 500 uzņēmumu no 34 valstīm. Izstādē būs 17 valstu kopstendi, kurā varēs novērtēt un degustēt dažādu valstu nacionālos gardumus. Pērn izstāde pulcēja 528 uzņēmumus no 36 valstīm. Izstādē notiks pavāru, konditoru, bārmeņu, kā arī galda servēšanas konkursi, noteiks gada labāko Latvijas pavāru un Baltijas konditoru. Jau 14. reizi notiks izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkurss, kurā noskaidros labāko Holandes sieru, skābo krējumu un medu, kā arī vērtēs graudu maizes kvalitāti. Paredzēti arī semināri pārtikas nozares profesionāļiem un uzņēmējiem par pārtikas tehnoloģijām un inovācijām pārtikas nozarē, ko organizē Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar EEN-Latvija līdzdalību, biedrība Mārketinga padome, Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts sadarbībā ar piena pārstrādes uzņēmumu Elpa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un EK Europe Direct, Nordic Sugar u.c. Pirmo reizi notiks kontaktbirža. Reģistrēšanās kontaktbiržai notiek jau šobrīd mājas lapā www.rigafood.lv

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Vācijas luksusa apģērbu ražotājs Hugo Boss šajā gadā paredz gan peļņas, gan pārdošanas apjomu pieaugumu, ko veicinās jaunu veikalu izveide, kā arī aktīvāka darbība Āzijas tirgos, raksta Bloomberg.

Pagājušā gadā apģērbu ražotāja pārdošanas apjomi pieauga par 4% līdz 2,43 miljardiem eiro, savukārt peļņa palielinājās par 7% līdz 565 miljoniem eiro. Arī šajā gadā pieaugums būs mērāms vienciparu skaitļos, tomēr tas vairāk tuvosies 10% atzīmei, norāda kompānija.

Eksperti gan gaidīja vēl straujāku izaugsmi nekā ziņojis uzņēmums. Exane BNP Paribas analītiķis Andreas Indersts sacījis, ka ieņēmumu izaugsmes prognoze ir nedaudz zem analītiķu gaidītajiem 10% šajā gadā.

Šajā gadā uzņēmums sagaida divciparu izaugsmi mazumtirdzniecības apjomos, savukārt vairumtirdzniecības apjomi saglabāsies stabili. Kompānija šogad plāno veikt investīcijas 110-130 miljonu eiro apmērā.

Aviokompānijas Ryanair boss Maikls O'Līrijs nesen paziņoja, ka ir sašļucis par savu pieticīgo, tikai viena miljona algu.

Savā jaunākajā vārdu izvirdumā mazcenu aviokompānijas vadītājs norādījis: «Man pagājušajā gadā par 80 miljonu pasažieru pārvadāšanu tika samaksāti 1,2 miljoni eiro. Aer Lingus boss [Kristofs Millers] saņēma 1,3 miljonus eiro par 9 miljonu pasažieru pārvadāšanu. Es uzskatu, ka esmu viszemāk apmaksātais un nenovērtētākais aviokompānijas vadītājs Eiropā.»

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Zelta cena otrdien pāršāva pāri 1220 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci līdz ar to, ka investori meklēja drošākas investīcijas pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma, ka Eiropas finanšu sektoru var pāršalkt jauns zaudējumu vilnis.

Papildus otrdien ekonomikas dati atklāja, ka maija laikā palēninājusies gan eirozonas, gan Ķīnas ražošanas sektoru izaugsme.

Db.lv jau rakstīja, ka šodien arī eiro vērtība noslīdēja līdz jaunai četru gadu zemākajai atzīmei pret ASV dolāru. Parasti zelta cena gan kustas pretēji ASV dolāra cenas kustībai (ja dolāra cena pieaug, zelta cena parasti krīt). Taču pēdējā gada laikā arī ASV dolārs iemantojis «drošā patvēruma» titulu un šāda saikne ir nedaudz pajukusi.

Par lielo interesi pēc zelta liecina arī investīciju pieplūdums fondos, kas piedāvā uz zelta bāzētus produktus. Tā, piemēram, pasaules lielākā biržā tirgotā zelta fonda SPDR Gold Trust rezerves vakar bija rekorda līmeni – 1267,93 tonnas.

Šaubas par pasaules ekonomikas ilgtspējīgu veselību ietekmējušas arī dārgmetālu cenas. Šajā frontē flagmanis bez šaubām ir zelts, kurš vēsturiski tradicionāli ticis saistīts ar drošo patvērumu. Tas nozīmē, ka teorētiski zelta cenai vajadzētu pieaugt tad, kad neskaidrība par nākotni palielinās, bet samazināties tad, kad valda stabilitāte un ir novērojams vispārējs riska aktīvu cenu pieaugums.

Tiesa gan, šāda saikne ir pajukusi, un zelta cena arvien vairāk uzvedas kā tipisks riska aktīvs. Proti, augot bažām par eirozonas un reģiona finanšu sektora nākotni, zelta cena piedzīvojusi ievērojamu kritumu. Savukārt, parādoties kādām pozitīvām ziņām, vērojams minētā dārgmetāla cenas pieaugums (piemēram, šonedēļ tās bija ziņas, ka Ķīna gatava stimulēt ekonomikas izaugsmi, palielinot investīciju apjomus infrastruktūrā).

Šobrīd ir novērojams - ja investori meklē drošo patvērumu, priekšroka tiek dota ASV dolāram un attīstīto valstu obligācijām. Piemēram, Vācija šobrīd starptautiskajos finanšu tirgos var aizņemties faktiski par velti. Šīs valsts īsāka un vidēja termiņa izdoto obligāciju ienesīgums ir nulle vai tuvu nullei un atsevišķos gadījumos pat negatīvs (tas nozīmē, ka investori ir gatavi piemaksāt par privilēģiju turēt Vācijas obligācijas). Jāteic, ka zelta drošā patvēruma statusam liels trieciens bija tas, ka šī dārgmetāla cena vairāku tirdzniecības sesiju laikā piedzīvoja milzīgas svārstības. Kas tas par drošo patvērumu, ja tā cena var sesijas laikā nosvārstīties (un cenas kritumu jūt sāpīgāk) par, piemēram, 100 ASV dolāriem?

Neskatoties uz Itālijas centieniem jaunās valdības izveidošanā, valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šodien atkal palielinājās virs 7% atzīmes. Tieši šīs atzīmes sasniegšana tiek uzskatīta par kritisku, kas valstij ilgākā termiņā nozīmē nespēju norēķināties par savām parādsaistībām.

Kādu laiku pēc šis atzīmes sasniegšanas pie starptautiskajiem aizdevējiem bija spiestas doties Grieķija, Portugāle un Īrija.

Šodien turpināja palielināties arī Francijas obligāciju ienesīgums un, piemēram, 10 gadu termiņa šīs valsts parāda vērstpapīru ienesīgums sasniedza 3,65% atzīmi, kas ir par procentpunktu vairāk nekā pirms mēneša.

Tiek lēsts, ka šobrīd Francijas bankām pieder aptuveni 600 miljardi eiro perifēro valstu parāda. Turklāt vairāk nekā puse no šīs summas veido tieši Itālijas parāds. Ja Itālijai turpinās būt slikti, arī Francija var tikt ievilkta parādu krīzes virpulī.

Jāteic, ka Francijas attālināšanos no ekonomiski ļoti stiprām valstīm pamanījuši arī investori, proti, pieaug Francijas obligāciju ienesīgumi, kas situāciju šai valstij padara tikai grūtāku. Piemēram, starpība starp Vācijas un Francijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgumiem pārsniegusi 1,8 procentpunktus, kas ir augstākais līmenis eirozonas vēsturē. Turklāt arī korelācija starp šo valstu obligāciju ienesīgumiem ir pajukusi – šobrīd Francijas obligāciju ienesīgumi uzvedas līdzīgi kā perifērajām valstīm.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Šodien ASV dolāra cenas kritums ļāva zelta cena atgriezties virs 1700 ASV dolāru par Trojas unci atzīmi.

Tāpat zelta cenai kāpt palīdzēja baumas, ka Itālija un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) runā par 600 miljardu vērtu palīdzības plānu šai valstij, ziņo Reuters. SVF un Itālijas pārstāvji gan šīs baumas nolieguši.

Jāteic, ka, lai gan zelts tradicionāli tiek piesaukts pie drošā patvēruma finanšu aktīviem, kuri tiek pirkti tad, kad pār pasaules ekonomikas izredzēm savelkas mākoņi, tas pēdējā laikā uzvedas vairāk kā tradicionāls riska aktīvs. Pamatā – kādreizējā zelta cenas apgrieztā korelācija ar vadošajiem akciju tirgus indeksiem ir pajukusi.

Analītiķi norāda, ka zelta frontē lielākā uzmanība būs pievērsta eirozonas parādu krīzei un notikumiem ap to. Tāpat eksperti iesaka būt uzmanīgiem attiecībā pret zelta cenas kāpumu.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Pārtikas nozarē Latvijā trūkst kopumā aptuveni 3500 darbinieku, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas nozares uzņēmumi jau ilgstoši saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu.

Pēc Šures teiktā, pārtikas nozarē trūkst vairāk nekā 10% no nepieciešamā darbinieku skaita, kas kavē nozares veiksmīgu attīstību. Trūkst vārītāju, ražošanas līniju operatoru, konditoru, maizes cepēju, atslēdznieku, saiņošanas operatoru un citu darbinieku.

Federācijas vadītāja norādīja, ka darbinieku iztrūkuma dēļ netiek pilnībā izmantotas uzņēmumu jaudas, pieaug pašizmaksa, pazeminās konkurētspēja un kavējas investīciju piesaiste Latvijas uzņēmumiem. Viss kopumā rada zaudējumus Latvijas ekonomikai.

"Nekas neliecina, ka pārtikas ražotājus nākamgad gaidītu viegli laiki. Ir pilnīgi skaidrs, ka nepieciešamība pēc atbalstiem pieaugs, un te būs svarīga loma jaunajai valdībai un Saeimai," sacīja Šure.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.