Ģeopolitiskās nestabilitātes un Krievijas rubļa vērtības krituma, kā arī Eiropas Savienības un Krievijas saspringto attiecību radītās negācijas Latvijas ražotājiem var kompensēt lētāki energoresursi, jaunas naudas ieplūdināšana Eiropas ekonomikā un Liepājas metalurga darbības atsākšana, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī ar Krievijas notikumiem saistītais fons sabiedrībā attiecībā uz rūpniecību radījis nolemtības oreolu un atsevišķās nozarēs patiešām vērojamas problēmas, ražošanas sektors ne tuvu nav krīzes situācijā. Ir ticams, ka šogad ekonomiskā konjunktūra būs daudz labvēlīgāka nekā pērn un iepriekšējos defektus varēs pārvērst par efektiem. Tomēr tas ir tikai optimistisks skatījums nākotnē, jo pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide gada laikā augusi tikai par 0,2%.

«Pērnā gada novembra rūpniecības izlaides dati izskatās gana bēdīgi,» situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš norāda, ka situācijā, kad vienlaikus krīt apjomi trīs galvenajās nozarēs - pārtikas, koksnes, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves ražošanā, grūti sagaidīt arī labu sniegumu rūpniecībā kopumā.

Šobrīd ir virkne ārējo apstākļu, kas Latvijas rūpniecības izaugsmi var gan celt, gan gremdēt. Pēdējā laikā par vienu no ekonomiku veicinošiem faktoriem tiek uzskatīts kurināmā resursu cenu kritums pasaulē, un kā viens no lielākajiem ieguvējiem tiek minēta Eiropa, kura ir Latvijas ražotāju pamatnoieta tirgus. «Nevar noliegt, Latvijas rūpniecībai naftas cenu kritums ir izdevīgs, jo, pateicoties tam, Eiropā atbrīvojas naudas līdzekļi, kurus var iztērēt citur,» komentē ekonomists un SIA Primekss dibinātājs Jānis Ošlejs. Vienlaikus viņš arī norāda uz to, ka naftas cenu kritums izraisījis ekonomiskās problēmas Krievijā, tādējādi apgrūtinot realizāciju šīs valsts tirgū.

Eksperts vērš uzmanību arī uz eirozonas problēmām, jo, lai gan pastāv daudzu valstu vienota valūtas sistēma, nav vienas valsts kases, kas uzņemtos deficīta radīšanu, lai tādējādi stimulētu ekonomiku. Viņš stāsta, ka, aplūkojot grafikus par ekonomisko izaugsmi Eiropā, ASV un Japānā, redzams, ka Eiropa pēdējā laikā aug lēnāk nekā Japāna.

Visu rakstu Konkurence eksporta tirgos saasināsies lasiet ceturtdienas, 15. janvāra, laikrakstā Diena (8.-9. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra