Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem Sagaidāms, ka pēdējā ceturksnī kopbudžeta izdevumi līdzīgi kā iepriekšējos gados sasniegs gada augstāko līmeni un gada griezumā veidosies deficīts. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam 2019. gadā konsolidētajā kopbudžetā tiek prognozēts deficīts 324,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt vispārējās valdības budžetā pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas, pamatā koriģējot naudas plūsmas ieņēmumus un atzīstot tos lielākā apjomā, deficīts tiek prognozēts 170,6 miljonu eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajos deviņos mēnešos veido 8 441,2 miljonus eiro, kas bija par 257,7 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tostarp nodokļu ieņēmumos saņemti 6 621,2 miljoni eiro – par 204,7 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk nekā pērn. Izteiktāks ieņēmumu pieaugums vērojams darbaspēka nodokļiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi palielinājušies par 177,6 miljoniem eiro jeb 9,1%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi par 124,7 miljoniem eiro jeb 10,1%. Šādu augstu ieņēmumu pieauguma tempu sekmē labvēlīgā situācija darba tirgū, jo saglabājas augsts nodarbinātības līmenis, kā arī vidējā darba samaksa pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pirmajā pusgadā palielinājusies par nepilniem 8%, salīdzinot ar 2018. gadu. Nozīmīgākais darbaspēka nodokļu ieņēmumu palielinājums vērojams mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, datorprogrammēšanas, datortehnikas ražošanas un finanšu nozarēs, kā arī veselības aizsardzībā un valsts pārvaldē.

Ekonomikas izaugsmes tempam sabremzējoties, patēriņa nodokļu ieņēmumu pieaugums šogad bijis lēzenāks nekā pērn – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos palielinājušies par 138 miljoniem eiro jeb 7,7%, savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 35,4 miljoniem eiro jeb 4,6%. Pērn trijos ceturkšņos šo nodokļu ieņēmumi pieauga attiecīgi par 12,2% un 14,2%.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā deviņos mēnešos saņemti gandrīz plānotajā apmērā (99,9%), lai gan sadalījumā pa nodokļu veidiem vērojama gan būtiska plāna neizpilde, gan arī pārpilde. Darbaspēka nodokļi – IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksas, pārskata perioda plānu kopbudžetā pārsniedza attiecīgi par 122,6 miljoniem eiro jeb 9,9% un 53,6 miljoniem eiro jeb 2,6%. Plāna pārpilde skaidrojama ar augstāku nekā plānots nodarbinātības un vidējās darba samaksas līmeni valstī, gan arī IIN gadījumā pieaugošiem ieņēmumiem no dividenžu izmaksas fiziskām personām.

Tajā pat laikā UIN ieņēmumi no plānotā atpaliek par 124,5 miljoniem eiro un saņemti aptuveni četrpadsmit reizes mazākā apmērā nekā pērn deviņos mēnešos. UIN plāna neizpilde veidojas augstā iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjoma dēļ, kas tiek atmaksāts, un zemāku iemaksu dēļ, jo avansa maksājumi vairs nav jāveic. Līdz PVN ieņēmumu plāna izpildei deviņos mēnešos pietrūka 8,9 miljoni eiro jeb 0,5%, ko ietekmēja ieņēmumu samazināšanās saistībā ar sliktākiem laika apstākļiem elektroenerģijas ražošanai, kā arī koksnes un to izstrādājumu ražošanas nozarē, samazinoties PVN iemaksām un palielinoties PVN atmaksu apmēram.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns deviņos mēnešos netika izpildīts par 27,9 miljoniem eiro jeb 3,3%. Tai skaitā par 20,6 miljoniem eiro jeb 4,8% mazāki nekā plānots bijuši ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem, samazinoties patēriņam, tostarp pārrobežu tirdzniecības rezultātā. Savukārt par 11,1 miljonu eiro jeb 6,8% mazākā apmērā saņemti ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem. Plāna neizpilde skaidrojama ar nodokļa likmes samazināšanu stiprajam alkoholam no 1 840 eiro līdz 1 564 eiro par 100 litriem absolūtā spirta 2019. gada 1. augustā, kā arī ar ietekmi no pārrobežu tirdzniecības.

Labā darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna izpilde sekmējusi bilances uzlabošanos valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumiem palielinoties par 213,6 miljoniem eiro jeb 10,5%, deviņos mēnešos izveidojās 247,4 miljonu eiro pārpalikums, un tā apmērs bija par 98,6 miljoniem eiro augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Līdzīga situācija vērojama pašvaldību budžetā, kur ieņēmumi palielinājušies par 219,9 miljoniem eiro jeb 11,5%, kā rezultātā pārpalikuma apmērs sasniedzis 113,6 miljonus eiro, kas bija par 94,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņos mēnešos.

Konsolidētajā kopbudžetā jau ierasti šogad izdevumi pieauguši straujāk nekā ieņēmumi. Deviņos mēnešos izdevumi bija par 427,5 miljoniem eiro jeb 5,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 7,919 miljardus eiro. Tostarp izdevumi atlīdzībai bija 1 855 miljoni eiro un tie palielinājušies par 126,3 miljoniem eiro jeb 7,3%. Izdevumu palielinājums atlīdzībai galvenokārt vērojams iekšlietu un tieslietu resoros saistībā ar pabalsta izmaksu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat izdevumu palielinājumu atlīdzībai sekmēja tās celšana aizsardzības un veselības resoros, kā arī pedagogiem, augstskolu un zinātnisko institūciju darbiniekiem.

Izdevumi pensijām deviņos mēnešos veikti 1 594,7 miljonu eiro apmērā, kas bija par 73,6 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ņemot vērā pensiju indeksāciju, kurā tiks izmantots pēdējos gados augstākais pensiju indekss un tiks indeksētas arī pensiju piemaksas par apdrošināšanas stāža gadiem, sagaidāms pensiju izdevumu straujāks kāpums kopbudžetā gada pēdējā ceturksnī, attiecīgi pēc Labklājības ministrijas aplēsēm vidējais pensijas apmērs 2019. gadā palielināsies par aptuveni 6%. Savukārt izdevumi citiem pabalstiem pārskata periodā palielinājušies par 57,3 miljoniem eiro jeb 8%, veidojot 772,6 miljonus eiro. To kāpumu vairāk ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas palielināšanās, tomēr jāatzīmē, ka izdevumi slimības pabalstiem deviņos mēnešos bija pat par 25,1 miljonu eiro jeb 20,5% augstāki nekā pērn. Tas saistīts arī ar būtisku saņēmēju skaita palielināšanos, īpaši gada pirmajos divos mēnešos, visās lielākajās nozarēs un visās iedzīvotāju vecuma grupās, tai skaitā pieaugot nodarbināto ar slimojošiem bērniem un pirmspensijas vecumā strādājošo skaitam, kas saņem slimības pabalstus.

Izdevumi kapitālajiem ieguldījumiem galvenokārt palielinājušies pašvaldībās, īpaši ES fondu projektu īstenošanai, kā arī aizsardzības resorā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Deviņos mēnešos kopbudžetā kapitālie izdevumi veikti 770,6 miljonu eiro apmērā, kas bija par 82,7 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Jāatzīmē arī iemaksu ES budžetā palielināšanās, kas šogad deviņos mēnešos bija par 59,1 miljonu eiro jeb 32,7% augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 239,6 miljonus eiro. Tas saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma, attiecīgi sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos šo izdevumu pieauguma temps turpinās bremzēties.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām deviņos mēnešos veikti 1,439 miljardu eiro apmērā, palielinoties par 32,6 miljoniem eiro jeb 2,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To palielināšanos sekmēja būtisks (+89,2 miljonu eiro) izdevumu palielinājums veselības resorā, galvenokārt, veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, Covid-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro.

FM informē, ka izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī Covid-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies 170,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad kopbudžetā attiecīgajā periodā bija 521,6 miljonu eiro pārpalikums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro

LETA, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru