Darījumā, kurā Vācijas investors Montāgs-Girmess iegādājies 20% Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju, aviokompānija ir novērtēta augstu - ap 128 miljonu eiro vērtībā, neskatoties uz negatīvo pašu kapitālu bilancē, aģentūrai LETA atzīst Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Pēc investīciju ieguldīšanas lidsabiedrības airBaltic vērtība tādējādi būšot 260 miljoni eiro.
Krastiņš arī norāda, ka darījums svaigu investīciju veidā 132 miljonu eiro apmērā došot būtisku izrāvienu airBaltic attīstībai.
Tāpat Prudentia vadītājs uzsver, ka finanšu investors iegūst tikai mazākuma paketi 20% apmērā, tas netraucējot airBaltic un valstij un pat sekmējot tālāku investoru piesaisti.
airBaltic vērtība nākamajā darījumā ar potenciālo stratēģisko investoru būšot atkarīga no sarunām ar investoriem, lidsabiedrības biznesa plāna realizācijas un aviācijas tirgus konjunktūras, bet, realizējoties biznesa plānam, airBaltic vērtībai būtu visi priekšnoteikumi tikai augt, uzsver Krastiņš.
Viņš arī izsaka prieku, ka Prudentia organizētais darījums iet uz priekšu un ir veikts būtisks solis - parakstīti ar investoru un valsts finansējumu saistītie līgumi. Domāju, ka tas būs viens no lielākajiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem Baltijā 2016.gadā, uzskata eksperts.
Prudentia komisijas jautājumu Krastiņš nekomentē, vēlreiz uzsverot darījuma ar Vācijas investoru priekšrocības.
Kā ziņots, šodien parakstīts lidsabiedrības airBaltic akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, aģentūru LETA informēja airBaltic pārstāvji.
Saskaņā ar šo līgumu Latvijas aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro ar mērķi modernizēt tās floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu Horizon 2021.
Saskaņā ar valdības akceptēto darījumu vācu investors pēc tā noslēgšanas kļūs par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku, bet pārējās akcijas paliks Latvijas valsts īpašumā. Satiksmes ministrija atgādina, ka ieguldījums un airBaltic pašu kapitāla palielināšana 2015.gada 3.decembrī tika apstiprināta Saeimā, kas darījumu apstiprināja ar nosacījumu, ka airBaltic un tā saistītajiem uzņēmumiem ir aizliegts iegādāties, īrēt vai citādi izmantot aprīkojumu, ko ražojuši militārā kompleksa uzņēmumi un ar to saistītie uzņēmumi, kuriem noteiktas Eiropas Savienības vai starptautiskās sankcijas, kuras ir ratificējusi arī Latvija.
Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai airBaltic. Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro airBaltic pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas.
Kā ziņots iepriekš, konsultāciju uzņēmuma Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš uzskata, ka Prudentia par finanšu investora piesaisti airBaltic komisijas maksu saņems, jo tai ir noslēgts līgums ar lidsabiedrību.
Viņš arī skaidroja, ka Prudentia ir spēkā esošs līgums ar aviokompāniju un tas ir atbilstošs starptautiskajiem standartiem.
Jautājumu par komisijas maksām gan nekomentēšu, tas ir konfidenciāli, taču mums ir līgums, un tas ir mūsu investors. Tur šaubu nav, un mēs esam lielu darbu ieguldījuši, lai nonāktu tur, kur esam nonākuši, uzsver Krastiņš.
Pretējās domās bija bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Kā ziņots, Ministru kabinets 3.novembrī pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) ierosinājuma no sadarbības ar Prudentia atteicās.
