Kredītbirojam jāataino informācija ne tikai par personas nenokārtotajām saistībām, bet arī saistību izpildi, jo tādējādi tiks sniegta plašāka aina par personas kredītrisku esamību vai neesamību, norāda riska menedžmenta konsultāciju uzņēmuma Creditinfo Decision izpilddirektors Pols Rendels.

Randels skaidroja, ka Latvijā kredītbirojs nav jauns pakalpojums, jo bankas jau patlaban veic kredītu reģistru, tiesa, piedāvājot tikai nelielu ieskatu kredītu kopainā. «Taču kredītbiroji, kas piedāvā visu informāciju par aizdevumiem un parādiem, Latvijā ir samērā jauna parādība. Kredītbiroji apvieno informāciju arī par dažādiem maksājumiem, piemēram, komunālajiem, telekomunikāciju u.c.,» atzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, kredītbiroja ieviešana Latvijā ir pozitīvi vērtējama, jo kredītbiroja darbība ne tikai mazina kredītriskus, bet arī novērš krāpniecības gadījumus, kad kāds mēģina aizņemties naudu ar cita cilvēka identitāti, kā arī mazinās pārkāpumi banku darbībā un uzlabojas kredītu izsniegšanas apjomi.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Kredītbiroju likumprojektu, kurā runāts par prasībām biroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņiem, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumiem un atbildību par kredītinformācijas apstrādi.

«Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» pauž EM pārstāvji. Viņi skaidro, ka tas tiks panāks, radot regulējumu, kurš uzlabos kredītspējas vērtējuma pamatā esošo datu apjomu un kvalitāti, vienlaicīgi paredzot normas, kas nodrošinās personas kontroli pār to, kas un kādiem mērķiem ir pieprasījis datus.

Plānots, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā.

Kredītvēsture visplašākajā nozīmē ir personas finansiālās darbības pārskats, kas veidojas no kredītu saistību izpildes datiem, disciplīnas dažādu rēķinu apmaksā un rīcības ar naudu bankas kontos. Šobrīd Latvijā oficiāli uzskaitītā patērētāju kredītvēsture aprobežojas galvenokārt ar kredītiestāžu pakalpojumu izmantošanas un saistību kārtošanas apkopojumu. Iecere uzsākt Latvijā kredītu biroju darbību, ko šobrīd apstiprināšanai valdībā virza Ekonomikas ministrija, nākotnē padarīs kredītvēstures jēdzienu ievērojami nozīmīgāku, kas motivēs patērētājus rūpīgāk sekot visu savu saistību izpildei.

Saskaņā ar Kredītbiroju likumu šīs jaunās institūcijas apkopos ne tikai datus par personu kredītsaistībām, bet arī par to parādiem valstij un visdažādākajiem preču un pakalpojumu pārdevējiem, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, telekomunikāciju vai siltumapgādes uzņēmumiem, nebanku kreditētājiem, uz nomaksu doto preču pārdevējiem u.c. Šādas procedūras rezultātā kredītvēstures uzskaitīšana kļūs pilnvērtīgāka, kas, no vienas puses, nāks par labu godprātīgiem rēķinu maksātājiem, un, no otras puses, vieglāk atklās nedisciplinēto paradumus. Līdz ar informācijas aprites iespējām, ko nodrošinās kredītbiroji, var tikt pamanīts un būt nozīmīgs teju jebkurš maksājums – īres, komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju rēķins, satiksmes noteikumu sodu kvītis, nekustamā īpašuma nodokļa savlaicīga apmaksa vai kas cits. Cilvēka kredītvēsture sāksies ar pirmo uz viņa vārda izrakstītu rēķinu.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Kredītbiroja "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datubāzē šobrīd ir ieraksti par 986 tūkstošiem privātpersonu jeb praktiski visiem Latvijas finansiāli aktīvajiem iedzīvotājiem. Aktīvas saistības KIB datu arhīvs uzrāda 764 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem 314 tūkstoši personu kavē vismaz vienu rēķinu, kas naudas izteiksmē sasniedz 1,15 miljardus eiro.

Katras finansiāli aktīvas personas kredītvēsture saglabājas kredītu biroja datu arhīvā automātiski.

Vai kredītkarte arī ir parāds?

Kredītkartes Latvijā tiek plaši izmantotas, bet retais aizdomājas, ka arī kartes izmantotais kredītlimits personas vēsturē tiek fiksēts kā parādsaistības. "Bieži personas ar stabiliem ienākumiem zvana uz KIB ar sašutumu, ka tiek atteikts aizdevums vai prece uz nomaksu. Cilvēkam pašam šķiet, ka nekādu saistību nav, bet personai ir aktīva kredītkarte (bieži vairākas), piešķirtais kredītlimits iztērēts, procentu maksājumi par iztērēto limitu tiek ieturēti automātiski, tāpēc šis parāds tiek aizmirsts," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtais Kredītbiroju likums.

Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem.

Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, otrdien raksta laikraksts Diena.

Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.

Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. E. Kropa arī uzsver, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts. E. Kropa atgādina, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu.

Iepazīstoties ar trešdien, 23.novembrī, portālā db.lv publicēto Ekonomikas ministrijas (EM) oficiālo viedokli maksātspējas vērtēšanā, distances un tiešsaistes kreditēšanas AS 4finance pauž atbalstu konstruktīvai EM pieejai konkrētajā jautājumā par maksātspējas vērtēšanas slieksni un veidu, kādā tas tiek darīts, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Proti – līdzīgi kā EM, uzskatām, ka patērētāju maksātspēja ir jāvērtē no 1. eiro, un pilnībā piekrītam EM publiski paustajam oficiālajam viedoklim, ka "Tā ir komersantu brīva izvēle, kādā veidā tie pārbauda patērētāja maksātspēju"1, un nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, noteikt konkrētus obligātus veidus un metodes maksātspējas izvērtēšanai,» norāda AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers.

Kopš 2013. gada AS 4finance savu klientu maksātspējas izvērtēšanai izmanto daudzlīmeņu diferencētu klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmu, kurā klientu sniegto datu pārbaude ir viena no sistēmas sastāvdaļām. Sistēmu uzsākām ieviest 2013. gada nogalē. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību gan Latvijā, gan pasaulē šīs sistēmas pilnveide notiek nepārtraukti. Par to 4finance ir atbildīgs atsevišķs Datu zinātnes un padziļinātās analīzes departaments.

Ikgadējo valsts nodevu par kredītbiroja darbības uzraudzību plānots noteikt 11,4 tūkstošu latu apmērā, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Savukārt par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kredītbiroja darbībai būs jāmaksā 6,4 tūkstoši latu. «Tādējādi pirmajā kredītbiroju darbības gadā kredītbirojam valsts nodeva būs jāmaksā 17,8 tūkstošu latu apmērā un pārējos gados – 11,4 tūkstošu latu apmērā,» DB skaidro Ekonomikas ministrijā (EM).

Jāatgādina, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā. «Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» iepriekš norādīja EM.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja (fiziskās personas) ienākumiem pēc attiecīga kredītinformācijas biroja pieprasījuma, šodien nolēma valdība.

Kredītinformācijas birojam pirms pieprasījuma pieteikšanas VID ir jāpārliecinās, ka ir ievēroti Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktie nosacījumi informācijas sniegšanai, proti, kredītinformācijas lietotāja klients vai iespējamais klients sniedza piekrišanu (tostarp rakstveida) kredītinformācijas lietotājam informācijas saņemšanai no VID vai šīs tiesības izriet no noslēgtā klienta līguma, vai, ja pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētais nosacījums, kas ļauj veikt fiziskas personas datu apstrādi.

Minēto informāciju kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt VID, ja to pieprasa kredītinformācijas lietotājs ar mērķi veikt iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanu vai šī kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai.

Latvijas Nebanku kreditētāju asociācija (LNKA) aicina Ekonomikas ministriju (EM) risināt jautājumu par vienotu valsts kredītreģistru nebanku kreditēšanas sektoram, sacīja LNKA vadītāja Baiba Fromane.

EM virzītais likumprojekts par kredītbiroju neatrisina nozares problēmu, jo tur informācija par klientu parādiem tiks uzkrāta tikai tad, kad klients kavēs 60 dienas, norāda asociācijas pārstāve, piebilstot, ka nebūs pieejama informācija par aktīvajām saistībām.

Tādēļ asociācija aicina precizēt esošo likumprojektu vai arī izstrādāt jaunu, kas noteiktu vienotas valsts platformas izveidi (līdzīgi kā komercbankām Latvijas bankas uzturētais reģistrs), kā arī uzlikt par pienākumu visiem (arī tiem nozares uzņēmumiem, kas nav asociācijā - zem 20% no kopējās tirgus daļas) apmainīties ar datiem. Asociācija uzskata, ka šī ir nozares galvenā problēma, ko var atrisināt tikai un vienīgi valsts, uzsver B. Fromane.

Aizdevuma saņemšana bankā pēc negatīvas pieredzes pagātnē atkarīga no parāda rakstura, taču nereti potenciālajam aizņēmējam var nākties gaidīt gadiem, kamēr kredītiestāde sniegs pozitīvu atbildi kredīta pieteikumam, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvadīti aptuveni desmit gadi kopš finanšu krīzes – tolaik ne vienam vien kredītņēmējam radās problēmas ar aizdevuma atmaksu, un parādu jūgs vilkās ilgi līdzi, kā rezultātā daudzi aizņēmēji nokļuva parādu piedziņu kompāniju redzeslokā. Tagad daļa iedzīvotāju skatās uz jauniem aizdevumiem, taču nereti gadās, ka kredīts tiek atteikts negatīvas kredītvēstures dēļ. Banku attieksme pret šādiem kredītņēmējiem ir dažāda, taču kredītiestāžu pārstāvji skaidro, ka katrs gadījums tiek izskatīts individuāli un ir būtiski, kāda bijusi aizņēmēja attieksme pret parāda atmaksu, cik ilgā laikā tas nomaksāts, un citi aspekti. Tiesa gan, šāda pagātne var ja ne pārvilkt svītru kredīta saņemšanai, tad sadārdzināt to, vai arī banka var prasīt lielāku pirmo iemaksu.

Bankas attīsta tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru, bet tajā pašā laikā izvērtētu kreditēšanu. Klienta izvērtēšana ir būtiska, lai nodrošinātu pēc iespējas zemāku procentu likmi.

Pēdējos gados kreditēšana piedzīvo lielas izmaiņas, galvenokārt izmantoto tehnoloģiju jomā. Protams, finanšu institūcijas, vērtējot kredītu pieteikumus, pievērš uzmanību dažādiem ar konkrētā biznesa attīstību saistītiem aspektiem. Taču modernās tehnoloģijas un mākslīgajā intelektā balstīti risinājumi ļauj apvienot informāciju no dažādām datu bāzēm un izvērtēt ne tikai finanšu rādītājus, bet arī, piemēram, darbinieku skaita izmaiņas. Automatizācija ir liels ieguvums gan bankai, gan arī uzņēmumiem. Tā, pirmkārt, padara daudz lētāku pieteikumu izvērtēšanu, otrkārt, ļauj izprast faktisko situāciju dažāda lieluma uzņēmumos un, treškārt, ļauj ātri pieņemt adekvātus lēmumus. Bankai tā ir iespēja efektīvi strādāt ne vien ar lielo, bet arī ar vidējo un mazo biznesu, būtiski paplašinot kredītu saņēmēju loku.

Piektdaļa iedzīvotāju (22%) ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem – 61% iedzīvotāju ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ. Iedzīvotāji bez esošiem parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk – vien 6%.

«Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar paša reputācijas iedragāšanu. Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija par tā esamību saglabāsies vairākus gadus. Protams, tiek ņemts vērā arī kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā. To arī apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumu veikšanu, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā,» atzīst Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Latvijas jauno auto tirgus jau vairākus gadus atrodas komas stāvoklī, un nekas neliecina, ka pacienta veselības stāvoklis uzlabosies arī pēc eiro ieviešanas, domā vairāki pašmāju auto tirgotāji.

Skandi Motors valdes loceklis Ainars Liljē ar nožēlu secina, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijas auto tirgus atšķirībā no mūsu kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas ir drīzāk regresējis, nevis progresējis un pagaidām nav ne mazāko cerību, ka paredzamā nākotnē situācija varētu uzlaboties. Ikvienam autotirgotājam Latvijā šobrīd burtiski ar zobiem un nagiem ir jācīnās par savu klientu, to skaits ir ļoti ierobežots, bet konkurence milzīga.

«Mēs pārdodam tikpat, cik 2011. gadā, bet saimnieciskie izdevumi, ieskaitot autosalonu uzturēšanu, ir palielinājušies teju uz pusi. Lai es atpelnītu sadārdzinājumu, man jāpārdod vai jāremontē vairāk auto, taču nesakārtotās nodokļu politikas dēļ es un daudzi kolēģi nespējam cīnīties ar Lietuvas vai Igaunijas kolēģiem,» tā A. Liljē.

Patlaban aptuveni 70% no SEB bankas izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem tiek izsniegti padomju laika sērijveida dzīvokļu iegādei, šodien konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015 sacīja SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas departamenta vadītāja Jeļena Gavrilova.

«Ja uz banku pēc kredīta atnāks 100 cilvēki, tad 20 cilvēkiem atteiksim, jo viņiem ir vai nu slikta kredītvēsture, vai nepietiekami legālie ienākumi, vai arī nav iekrāta pirmā iemaksa,» stāstīja Gavrilova.

Viņa piebilda, ka vidējais SEB bankas izsniegtais kredīts ir 30 000 eiro apmērā. Līdz ar to tie nav dzīvokļi jaunajos projektos, bet gan sērijveida dzīvokļi.

«Runājot par jaunajiem projektiem, kredītņēmēja vidējam vecumam būtu jābūt 35-37 gadi, oficiālajiem ienākumiem būtu jāpārsniedz 1200 eiro mēnesī, jābūt iekrātai vismaz 15% pirmajai iemaksai. Ja jums jau ir 40 gadi un nav vismaz 5000 eiro, tad jums nevajadzētu ņemt hipotekāro kredītu,» piebilda Gavrilova.

Ja tiks pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kura projekts tapis Ekonomikas ministrijā (EM), attīstītāji sola Rīgā uzbūvēt ik gadu vismaz 200 līdz 300 jaunus īres dzīvokļus. Turklāt, sakārtojoties īres tirgum un palielinoties kvalitatīvam piedāvājumam, eksperti prognozē vispārēju cenu mazināšanos, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Šobrīd īres dzīvokļus pārsvarā piedāvā individuālu dzīvokļu īpašnieki, reti sastopami ir sakopti īres nami. Dzīvokļus īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%. Eksperti prognozē, ka līdz ar jauno kārtību cenas būs straujāk jāmazina esošajiem, mazāk kvalitatīvu dzīvokļu īpašniekiem. «Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus,» saka Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Privātpersonu kavēto maksājumu skaits nefinanšu nozaru uzņēmumiem pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot 305 tūkstošus neapmaksātu rēķinu, liecina «Kredītinformācijas Birojs» (KIB) dati.

KIB datu bāzē reģistrēto privātpersonu skaits ar kredītsaistību kavējumiem bankām un nebanku kreditētājiem pašlaik ir 97 tūkstoši, bet ar kavētiem maksājumiem nefinanšu nozaru (telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu u.c.) uzņēmumiem - 154 tūkstoši.

«Dati parāda šībrīža tendenci - privātpersonu skaits, kas kavē komunālos un visa cita veida maksājumus ir 1,5 lielāks nekā privātpersonu skaits, kuras kavē finanšu iestāžu maksājumus,» komentē «Kredītinformācijas Birojs» valdes loceklis Intars Miķelsons.

Kopš šā gada sākuma KIB datu apmaiņai ir pievienojušies vēl 23 datu piegādātāji, tostarp arī lielākās parādu piedziņas kompānijas, būtiski palielinot datu arhīvā fiksēto parādsaistību skaitu. KIB datu bāzi šobrīd aktīvi izmanto 20 tūkstoši privātpersonu.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Kredīts internetā pēdējos gados ir ieguvis lielu popularitāti sabiedrības vidū. Kāpēc? Atbilde patiesībā uz šo jautājumu ir vienkārša - kredīts internetā sniedz ļoti daudz ieguvumu, jo to iespējams saņemt dažās minūtēs, neizejot no mājas. Svarīgs aspekts, izlemjot par labu aizdevumam, ir spēt labi orientēties kredītu piedāvājumos un izvēlēties katrā situācijā visizdevīgāko aizdevumu. Pretējā gadījumā kredīts internetā nesniegs tik daudz ieguvumu, kā varbūt gribētos.

Pirmkārt, izvēloties aizdevumu, ir jāsaprot, kāds būs naudas tērēšanas mērķis, t.i., iemesls kredīta nepieciešamībai, lai izprastu to, cik daudz naudas vajadzīgs. Iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas kredītus internetā, mēdz būt ļoti dažādi. Citi vēlas iegādāties jaunu sadzīves tehniku, jo vecā pēkšņi ir saplīsusi, kāds cits varbūt dodas neplānotā vizītē pie ārsta, kur nepieciešami papildus līdzekļi, bet varbūt kādam citam pietrūkst nedaudz naudas līdz algai. Atkarībā no mērķa ir jāsaprot, kāda naudas summa patiešām ir nepieciešama. Kad tas ir zināms, ir svarīgi izvēlēties termiņu, kādā spēsi izvēlēto summu atmaksāt. Iesakām izvēlēties pēc iespējas īsāku atmaksas termiņu, jo tādā veidā būs mazāka kredīta pārmaksa, kas noteikti ir svarīgs priekšnoteikums, izvēloties kredītus internetā. Lielāka aizdevuma summa var radīt grūtības atmaksāt to norādītajā laikā. Jo lielāka aizņemtā naudas summa, jo lielāka atbildība, tāpēc ir jāizvēlas tikai vajadzīgā naudas summa, lai tā vēlāk neradītu liekas problēmas.

Mednieku terminoloģijā 2013. gadā autotirgotājiem Latvijā medību bija pat ļoti daudz, taču medījumu ir ievērojami mazāk, nekā cerēts.

2013. gads jaunu auto tirgotājiem nav bijis viegls. Ikvienam autosalonam burtiski ar zobiem un nagiem bija jācīnās par saviem klientiem, jo to skaits joprojām bija ļoti ierobežots, bet konkurence milzīga. Autotirgotāji daudzkārt sūrojās, ka tirdzniecības apjomi 2013. gadā nav lielāki, kādi tie bija 2011. gadā, bet saimnieciskie izdevumi, ieskaitot autosalonu uzturēšanu, ir palielinājušies teju divkārtīgi.

Nespējam konkurēt ar kaimiņiem

Kā vienu no sāpīgākajām un ielaistajām kaitēm autotirgotāji min nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm, kas tiešā veidā atbalsta starptautisku uzņēmumu un lielo auto parku reģistrāciju Igaunijā un Lietuvā. Pēc Auto asociācijas datiem, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, transportlīdzekļu ekspluatācijas ziņā nodokļu vide Latvijā ir nelabvēlīgākā – nodokļu slogs Latvijā 15 reizes pārsniedz kaimiņvalstīs esošo. Līdz ar to puse automašīnu, kas pārsniedz 30 tūkstošu latu vērtību, tikušas reģistrētas Igaunijā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa dārgo auto, kas vizinās Latvijā, nav tik ļoti gaidītie kaimiņvalsts tūristi, bet gan pašmāju apsviedīgākie autoīpašnieki, kuri steigšus ir izmantojuši nodokļu atšķirības.

Populārākie aizdevumu veidi mazo un vidējo komernsantu vidū ir līzings, overdrafts un kredītlīnija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Banku vidū pastāv konkurence par klientiem – lielajām kompānijām, taču mazajiem uzņēmumiem nereti aizdevumu neizdodas saņemt vispār. Patlaban vairākas lielās kredītiestādes veido jaunu piedāvājumu tieši nelieliem uzņēmumiem, vadoties no to kredītspējas.

Vēl ir, kam dot

Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 221 tūkstotis aktīvu uzņēmumu, no kuriem lauvas tiesu jeb vairāk nekā 90% veido tieši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Bankas nelielos uzņēmumus kreditē nelabprāt, un daļa nemaz nedodas uz kredītiestādi, jo ir pārliecināti, ka aizdevums tāpat tiks atteikts. Tomēr patlaban, ņemot vērā, ka lielo uzņēmumu skaits ir ierobežots, bankas meklē veidus, kā aktivizēt kreditēšanu tieši MVU segmentā. Kā stāsta Swedbank Mazo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Paiders, banka veikusi pētījumu, kurā secināts, ka kompāniju vidū, kuru apgrozījums ir no 12 tūkstošiem līdz diviem miljoniem eiro, 25 tūkstošiem ir brīva aizņemšanās kapacitāte, tas nozīmē, ka tie var saņemt aizdevumus bankā. No tiem 16 tūkstoši uzņēmumu var saņemt aizdevumu, kas ir lielāks par 2000 eiro. J. Paiders skaidro, ka par aizņemties spējīgu var uzskatīt tādu kompāniju, kuras saistības nepārsniedz četru gadu naudas plūsmu. Tiesa, viņš iesaka ikvienam uzņēmumam, kurš uz banku nāk pēc kredīta, izpildīt mājasdarbu – izvērtēt savas finanses un kredītvēsturi, atbildēt uz jautājumu, vai finansējums uzlabos uzņēmuma finanses un neradīs apgrūtinājumu, savukārt paša ieguldījumam jābūt, sākot no 10%. Aptuveni 70% no pašreizējiem pieteikumiem neiztur šo pirmo pārbaudījumu, savukārt, ja mājasdarbs izdarīts, tad 98% gadījumu tiek apstiprināti, liecina bankas pieredze.