Krievijas un Belēviča reformu ēnā

Ražošana
2015. gada 9. decembris 11:20

Latvijas zāļu ražotājiem šogad nācies cīnīties uzreiz divās frontēs – gan meklējot jaunus noieta tirgus, samazinoties eksportam uz NVS valstīm, gan saskaroties ar izmaiņām vietējā tirgū, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gada deviņu mēnešu finanšu rādītāji liecina – lielāko zāļu ražotāju a/s Grindeks un a/s Olainfarm finanses ir labākas, nekā pirms gada. Grindeks apgrozījums sasniedzis 63,5 milj. eiro, kas ir nedaudz vairāk, nekā pērn attiecīgajā periodā, bet peļņa tuvojas 3,9 milj. eiro, pagājušā gada rādītāju pārsniedzot par 5,7%, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Olainfarm apgrozījums audzis straujāk, sasniedzot 71,9 milj. eiro, kas ir labākais deviņu mēnešu rādītājs uzņēmuma vēsturē. Savukārt peļņa, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, saglabājusies faktiski nemainīga – 12,1 milj. eiro, informē uzņēmumā. Gadu kompānija plāno noslēgt ar 100 milj. eiro apgrozījumu un 15 milj. eiro peļņu.

Eksportam ir liela loma gan abu farmācijas milžu, gan citu zāļu ražotāju biznesā. Lai gan saasinātā situācija Krievijā un Ukrainā ir atstājusi iespaidu arī uz ķīmijas un farmācijas nozari, taču kopumā uzņēmumi spējuši veiksmīgi novirzīt savu darbību uz jauniem tirgiem vai piesaistīt papildu klientus esošajos, vērtē Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Vienlaikus viņš atzīst: «Nepieciešams diversificēt risku, palielinot produkcijas pārdošanas īpatsvaru jaunajos attīstības tirgos Āzijā un Tuvajos Austrumos līdz pat 50% no kopējā pārdošanas apjoma. Kā viens no mērķiem ir noturēt peļņas normu pašreizējā līmenī, bet turpināt attīstīt tieši nišas produktus un izmantot savas pārdošanas spējas un kanālus to realizācijā jau iepriekš minētajos tirgos, kā arī Austrumeiropā.»

Vietējā tirgū šogad teju kā demisionējušās valdības veselības ministrs Guntis Belēvičs uzjundīja asas diskusijas, gan skaļi piesakot reformu zāļu tirgū, gan kritizējot Zāļu valsts aģentūras vadītāju Ingunu Adoviču.

Nepagarinot darba līgumu ar viņu, amatā tika iecelts Svens Henkuzens. Viskarstākās debates bija par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, kas skar paralēlā importa medikamentus – nozarē raisījās bažas gan par iespējamu atsevišķu medikamentu deficītu, gan nevienlīdzīgu konkurenci.

Visu rakstu Krievijas un Belēviča reformu ēnā lasiet 9. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra