Iepriekš SEB Enskilda sastāvā esošās meitas sabiedrības Latvijā un Igaunijā turpmāk Baltijas reģionā strādās ar jaunu nosaukumu – Superia, informēja Superia direktors Mārtiņš Krūtainis.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumi paliek tie paši, mainās vien to īpašnieki. Pircēji ir finanšu investori kopā ar uzņēmumu vadību.

Uzņēmumi turpinās strādāt kā līdz šim, bez izmaiņām komandu sastāvā. Superia vadīs četri partneri – Lauris Balga, Mārtiņš Krūtainis, Henriks Igasta, Prits Koits.

SEB Enskilda turpmāk koncentrēsies uz lielāku klientu apkalpošanu Ziemeļvalstīs un līdz ar to pārtrauks darbību Baltijas valstīs.

Superia strādās 13 darbinieki.Superia partneri līdz šim SEB Enskilda ietvaros veikuši vairākus apjomīgus darījumus

Baltijā, tostarp snieguši konsultācijas Latvijas valdībai par Hipotēku bankas aktīvu pārdošanu, konsultējuši Altia Corporation, iegādājoties alkohola pārstrādes uzņēmumu Jaunalko, ceļu būves uzņēmumu A.C.B. kapitāla piesaistē, konsultējuši Veolia Baltijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes aktīvu pārdošanu, Trigon Dairy Farming pie Väätsa Agro iegādes, kā arī snieguši konsultācijas telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera par brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic izvēlējusies STJ Advisors un Superia par tās kopīgajiem neatkarīgajiem finanšu konsultantiem plānotajam uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO).

Finanšu konsultantu uzdevums ir neatkarīgi pārskatīt, konsultēt un uzraudzīt visu IPO procesu un tā vadību, kā arī vadīt un atbalstīt visas ieinteresētās puses, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu.

“Izvērtējot potenciālo virzību uz IPO un ņemot vērā gan sadarbības piedāvājumu, gan pieredzi reģionā, esam gandarīti par iespēju izvēlēties STJ Advisors un Superia par mūsu neatkarīgajiem IPO konsultantiem. Iespējamā akciju kotēšana biržā ir nozīmīgs solis procesā, lai sasniegtu jaunu līmeni airBaltic attīstībā. Mēs esam apņēmušies nodrošināt vēl lielāku izcilību un vēl vairāk nostiprināt airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai un zīmolam Baltijā,” komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic pārdošanu investīciju konsultanti šogad vēl neprognozē. Ja viss klāsies labi, tas, labākajā gadījumā, iespējams vien nākamā gada pirmajā pusē, Db.lv prognozēja Superia partneris Mārtiņš Krūtainis.

Kopumā investīciju konsultanti ar mazu pārliecību runā par iespēju, ka airBaltic varētu pirkt kāda no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts aviokompānijām, bet gan ir pārliecinātāki, ka runa varētu būt par valstīm ārpus ES. Tas savukārt vienlaikus nozīmē vairākus ierobežojumus un tāpēc kompānijas pārdošanā var pieļaut vairākus scenārijus.

DB tāpat jau iepriekš rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) izmeklē valsts ieguldīto gandrīz 100 miljonu latu airBaltic likumību. Ja EK liks atmaksāt kaut vai daļu ieguldījumu, airBaltic būs nepieciešami līdzekļi, kuru tai pašai nav. Tas var pasteidzināt invesora piesaistes procesu. DB iepriekš rakstīja, ka Latvijas puse iepriekš «lenkusi» arābu investoru – Etihad Airways. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzina, ka interesi par airBaltic izrādot divi investori.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» parakstījis pirkuma līgumu par telekomunikāciju uzņēmuma «Baltcom» iegādi, pavēstīja «Bite Latvija» vadītājs Kaspars Buls.

Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

Buls sacīja, ka līdz atļaujas saņemšanai abi uzņēmumi darbosies neatkarīgi. Darījuma summa ir konfidenciāla.

Vienlaikus Buls darījumu vērtēja kā soli tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības stratēģijai - stiprināt «Bite» grupas uzņēmumu pozīcijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli.

«Esmu gandarīts par panākto vienošanos, kas ir stratēģiski nozīmīgs solis «Bite» grupas konkurētspējas stiprināšanā. Darījuma rezultātā iegūs mūsu klienti, un mēs varēsim piedāvāt ne tikai mobilo sakaru pakalpojumus un IKT risinājumus biznesa klientiem, bet arī mājas internetu un daudzveidīgu televīzijas kanālu klāstu fiziskām personām. Telekomunikāciju tirgū patlaban ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja,» pauda Buls.

Uzsākot aizdevumu izsniegšanu un piedāvājot investoriem iespēju ieguldīt līdzekļus Lietuvā izsniegtos kredītus, kas nodrošināti ar transportlīdzekļa ķīlu, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos paplašina savu darbību Baltijas valstīs. Kredīti Lietuvā tiek izsniegti sadarbībā ar reģionā lielāko nebanku auto kredītu izsniedzēju – Mogo, informē uzņēmuma pārstāve Laima Zēmele.

«Platformas nākamais attīstības solis loģiski bija ieiešana Lietuvas tirgū, savedot kopā arī tur aizņēmējus un investorus. Tādējādi pašlaik nodrošinām aizdevumu izsniegšanu aizņēmējiem visā Baltijā. Ja skatāmies biznesa vidi Lietuvā, tad redzam, ka tā ir atvērta jauniem finanšu pakalpojumiem. Vēl nesen, šā gada aprīlī Lietuvas Centrālā banka pirmo reizi vēsturē oficiālajā patēriņa kredītu aizdevēju sarakstā iekļāva savstarpējo aizdevumu platformu,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadība norāda, ka ir vērojama pastiprināta investoru interese par iespēju ieguldīt kredītos, kuri izsniegti pret transportlīdzekļa ķīlu. «Pirms aptuveni mēneša investoriem sākām piedāvāt šāda tipa aizdevumus, kas izsniegti Igaunijā. Šobrīd caur platformu finansēti nu jau vairāk nekā 250 aizdevumi par kopējo summu, kas lielāka par 300 000 eiro. Investori labprāt iegulda šajos kredītos, jo tie izsniegti uz īsiem termiņiem, kas savukārt nodrošina ātru finansējuma atgūšanu,» skaidro Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Nedēļas laikā savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platformā Mintos (mintos.lv) investēti vairāk nekā 250 tūkstoši eiro, šobrīd kopējam investīciju apjomam sasniedzot 250 401 eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Starptautiskie investori šobrīd veikuši ieguldījumus 30% apmērā no kopējās summas. Visaktīvāk no starptautiskajiem investoriem platformā iegulda Vācijas iedzīvotāji.

«Nedēļas laikā platformā ir reģistrējušies gandrīz 400 investori no 17 valstīm. Šobrīd redzam, ka starptautisko investoru ieguldītās naudas īpatsvars pieaug daudz straujāk nekā vietējo investoru,» atzīst AS Mintos valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

«Investīcijas svārstās intervālā no 10 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro. Ja skatāmies vidējo summu – tad vidēji katrs investors ir investējis aptuveni 1500 eiro, savukārt lielākā investīcija ir ap 35 tūkstošiem eiro,» informēja M. Šulte.

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Tas aptvers vairākus tūkstošus hipotekāro kredītu līgumus vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā.

Ievērojot darījuma apjomu, to plānots pabeigt šī gada otrajā pusē un katrs darījumā iekļautais klients tiks savlaicīgi informēts individuāli par turpmāko rīcību, t.sk. kredīta atmaksas kārtību.

Parakstītais līgums paredz, ka klientiem visi ar likvidējamo ABLV Bank noslēgtie kredītlīgumi līdz kredīta termiņa beigām paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

“Esam Baltijas banka vietējiem iedzīvotājiem, un mūsu mērķis ir sniegt mūsdienīgākos finanšu pakalpojumus ar unikālu klientu apkalpošanas pieeju. Šī kvalitatīvā hipotekārā kredītportfeļa iegāde ir vēl viens solis mūsu izaugsmē un mūsu apņemšanās atbalstīt vietējos klientus. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju finanšu pakalpojumiem un produktiem, piedāvājot īpašus nosacījumus,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.

Anastasija Oļeiņika, kas veiksmīgi vada TWINO grupas uzņēmumus jau kopš 2019. gada, pārņems ‘TWINO Investments’ vadību no Roberta Lasovska, kurš TWINO investīciju platformu vadīja pēdējos 5 gadus.

R.Lasovskis turpinās darbu uzņēmuma konsultatīvajā padomē, kur turpinās uzņēmumu atbalstīt ar savu pieredzi un stratēģiskām konsultācijām.

Izmaiņas vadības struktūrā ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas un tiek realizētas deviņus mēnešus pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības licences saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Saņemtā licence ļauj paplašināt TWINO darbību Eiropas Ekonomiskajā zonā un piedāvā ieguldītājiem jaunas iespējas, vienlaicīgi paredzot lielāku pārskatāmību un prioritizējot ieguldītāju aizsardzību.

A.Oļeiņikas pieredze un padziļinātās zināšanas, kas iegūtas, nodrošinot TWINO grupas uzņēmumu stratēģisko vadību, būs īpaši nozīmīgas ‘TWINO Investments’ ieguldījumu pakalpojumu stratēģijas virzīšanā un īstenojot pāreju uz jauno darbības modeli. A.Oļeiņika, kura pēdējo piecu gadu laikā ir ieņēmusi vairākus vadošos amatus TWINO, un šobrīd pilda grupas izpilddirektores amata pienākumus, oficiāli pārņems ‘TWINO Investments’ izpilddirektores funkcijas šī gada maija beigās.

Trešdien, 21. janvārī, tiks prezentēta Latvijā pirmā savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platforma Mintos (mintos.lv), kuras izveidei piesaistīts starta kapitāls viena miljona eiro apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas esot otrais lielākais Latvijā piesaistītais finansējums start-up uzņēmumam aiz Infogr.am investīciju darījuma, kas bija 1,34 miljonu eiro apmērā.

Pasākuma laikā AS Mintos valdes priekšsēdētājs (CEO) un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte un finanšu direktors (CFO) Mārtiņš Valters iepazīstinās ar to, kā radās ideja veidot start-up uzņēmumu, kā arī par pieredzi, piesaistot nepieciešamo finansējumu, skaidros platformas lomu Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū, tai skaitā atbildēs uz jautājumu, vai Mintos konkurē ar komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem.

«Nākotnes finanšu pakalpojumu tirgus balstīsies uz diviem fundamentāliem stūrakmeņiem – attīstītiem tehnoloģiju risinājumiem un vienkāršu komunikāciju ar klientu. Kā konkurētspējīgu alternatīvu komercbanku pakalpojumiem esam izveidojuši platformu interneta vidē, kura saved kopā kredītņēmējus ar cilvēkiem, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi un kuri vēlas tos investēt,» norāda AS Mintos valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.