Kūdras resursu izstrādi kavē nozares attīstības stratēģijas trūkums valstiskā līmenī un grūtības apgūt jaunas purvu teritorijas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā gandrīz 10% teritorijas aizņem purvi, kuros iespējams iegūt vienu no mūsu nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem – kūdru. Tās izmantošanas iespējas ir plašas – enerģētikā, lauksaimniecībā, medicīnā, arī ķīmiskajā pārstrādē, izolācijas materiālu ražošanā un citās jomās. Citviet Eiropā kūdras resursi bieži vien jau ir izsmelti vai arī ģeoloģisko apstākļu dēļ to apjomi ir niecīgi, turpretim Skandināvijas un Baltijas valstu teritorijas kūdras ieguvei ir vispateicīgākās. Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi kūdras veidošanās procesiem ir visnotaļ labvēlīgi.

Lai gan mūsu kūdras resursi nav precīzi noteikti, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, tie varētu būt 11,3 miljardi kubikmetru jeb 1,7 miljardi tonnu. «Ar tādu jaudu, ar kādu kūdra Latvijā tiek izstrādāta pašlaik, – aptuveni 800 tūkstošu tonnu gadā – kūdras resursu mums pietiks vismaz 400 gadiem, ja pieņemam, ka kūdras resursi neatjaunojas. Rūpnieciski izmantojamie kūdras krājumi ir ap 330 miljoniem tonnu. Jāņem vērā arī kūdras dabiskais pieaugums, kas Latvijā patlaban faktiski ir vienāds ar ieguves apjomiem gadā. Tātad, ja kūdras ieguve turpinās līdzšinējos apjomos, patiesībā kūdras resursi ir neizsmeļami. Taču šīs nozares attīstību kavē valstiskā līmenī izstrādātas stratēģijas trūkums,» norāda Kocēnu novada Zilākalna pusē saimniekojošā kūdras ieguves uzņēmuma Klasmann-Deilmann ražošanas direktors Andis Gredzens.
Viņš noraida bažas, ka kūdras nozarē strādājošo saimniekošanas metodes būtu dabai nedraudzīgas. «Neviens kūdrinieks nenostājas pret dabu. Mēs neesam dabas iznīcinātāji – no apgūtajām purvu teritorijām nepazūd ne putni, ne dzīvnieki; tās platības, kuras izstrādājam, mums ir pienākums rekultivēt, lai purvs varētu dabiski atjaunoties,» uzsver A. Gredzens.

Padomju laikos kūdras ieguve Latvijā bija labi attīstīta nozare ar vairāk nekā 100 kūdras atradnēm. Lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais galaprodukts bija pakaišu vai kurināmā kūdra, tā tika gatavota arī kompostam, augsnes uzlabošanai. XX gadsimta 90. gadu sākumā situācija mainījās – par prioritāro kurināmo kļuva naftas produkti un dabasgāze. Lauksaimniecībā izmantojamai kūdrai vietējā tirgū noieta nebija, daudzi uzņēmumi slēdza darbību.

Valmieras puse ir viena no bagātākajām ar kūdras ieguves vietām Latvijā, savulaik, XX gadsimta vidū, tā apgādāja Rīgas TEC-1. Taču 90. gados daudzviet, arī Vidzemes pusē, kūdras ieguves vietas palika neapsaimniekotas, līdz te sāka ienākt ārzemju investori.

Vācu uzņēmums Klasmann-Deilmann bijušajā Zilākalna kūdras fabrikā kūdras ieguvi sāka 2011. gadā un pašlaik to iegūst Zilākalna, Rāķu, Tēvgāršu, Mākuļu un Ozolmuižas purva teritorijā. «Iepriekš pārcietusi vairākas krīzes, kūdras nozare Latvijā dzīvo. Lai gan no valsts puses tā ir neatzīta un neatbalstīta nozare,» stāsta Andis Gredzens un turpina: «Nozares attīstībai tiek likti dažādi šķēršļi – gan ekonomiski, gan birokrātiski. Lai gan no 6,5 tūkstošiem kvadrātkilometru plašās purvu teritorijas pašlaik tiek apsaimniekoti tikai nepilni 4%, uzņēmējiem ir grūti iegūt jaunas platības kūdras izstrādāšanai. Daudz ierobežojumu ir arī no dabas aizsardzības viedokļa.»

Plašāk lasiet rakstā Kūdras ražotājiem pietrūkst valsts atbalsta pirmdienas, 25.maija laikrakstā Diena (12.,13.lpp.)!
 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra