AS KVV Liepājas metalurgs spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Patlaban norit darbs velmētavā, bet tēraudkausēšanas cehā darbs ir apturēts plānoti, operatīvā darba gaitā un nav nekas ārkārtējs. Darbība tiks turpināta divās maiņās jau tuvākajās dienās, norādīja Kovaļenko.

Viņš informēja, ka patlaban ukraiņu investors KVV Group ir investējis ražotnes atjaunošanā 50 miljonus eiro. Diemžēl esam spiesti pārskatīt savus optimistiskos plānus attiecībā uz tēraudkausēšanas cehu, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, sacīja Kovaļenko.

Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas pēc mūsu aprēķiniem veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu - 75 000 tonnu mēnesī. Mēs zinām, ka atbildīgā ministrija jau strādā šī jautājuma drīzā risināšanā. Par lielu nožēlu mums jau šobrīd tomēr ir jāpārskata un jāiepauzē ražošanas plāni attiecībā uz jaudu palielināšanu un plānoto darbu trīs maiņās tēraudkausēšanas cehā, skaidroja Kovaļenko.

Tas ir viesis zināmas izmaiņas arī plānos attiecībā uz darbinieku skaitu - uzņēmums spiests neturpināt sadarbību ar daļu no darbiniekiem. Ceram, ka tuvāko mēnešu laikā jautājums par OIK ietekmi uz ražošanu tiks atrisināts un mēs varēsim palaist rūpnīcu uz pilnu jaudu un pieņemt klāt darbiniekus, kā bija iepriekš plānots. Mēs ļoti ceram uz pilsētas un valsts amatpersonu palīdzību, lai kādreizējais metalurģijas flagmanis atdzimtu pilnībā, piebilda Kovaļenko.

LETA jau ziņoja, ka līdz maija vidum KVV Liepājas metalurgs bija saražojis jau 90 000 tonnu tērauda armatūras velmētavā, kuras darbība tika atsākta marta sākumā. Savukārt līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā nedēļā kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbiniekus.

Šī gada 8.maijā darbu sāka KVV Liepājas metalurga tēraudkausēšanas cehs. Tēraudkausēšanas cehā ražošana notika divās maiņās, nodarbinot papildu 195 cilvēku un saražojot 30 000 tonnas tērauda mēnesī. Pagaidām saražotā produkcija tiks izmantota velmētavā armatūras ražošanai.

Šobrīd 90% KVV Liepājas metalurga produkcijas tiek eksportēta uz Alžīriju, bet lēnām tiek uzsākts eksports arī uz Poliju, Vāciju un Somiju.

Ukrainas holdinga kompānija KVV Group pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro. Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Holdinga KVV Group uzņēmumu Ukrainā galvenie darbības virzieni ir metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un piegāde Ukrainā un uz eksportu, metāla ražošana, celtniecības bizness un ostu pakalpojumi. Tas ir viens no līderiem Ukrainā metāllūžņu iepirkšanas nozarē, savukārt holdinga būvapjomi gadā sasniedz vienu miljonu kvadrātmetru.

Šī gada 12.janvārī Liepājā Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers nodeva uzņēmuma atslēgas jaundibinātā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs valdes loceklim Kovaļenko.

Liepājas metalurga īpašuma tiesības tika pārreģistrētas Zemesgrāmatā jaunajam īpašniekam 2014.gada 29.decembrī, līdz ar to oficiāli noslēdzās arī aktīvu nodošanas process. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra