Atbalsts esošajiem uzņēmējiem, investoru piesaiste un atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, pēc Sprūdža domām, izvilks Latgali no «purva».

Tie ir trīs galvenie punkti, kas, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža domām, palīdzēs radīt jaunas darba vietas Latgalē un attīstīs uzņēmējdarbību šajā reģionā. Vārkavā, tiekoties ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, ministrs akcentēja, ka lielu artavu jaunu darba vietu radīšanā varētu dot tieši esošie uzņēmumi, tāpēc tiem būtu jāpalīdz atrisināt dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. Vārkavas novadā liela daļa uzņēmēju darbojas lauksaimniecības jomā, DB norādīja Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne, vēršot uzmanību uz to, ka liela problēma novadā ir lauksaimniecībā izmantojamas zemes trūkumus. «Manuprāt, tas ir rezultāts nepārdomātai valsts politikai zemes pārdošanai ārzemniekiem. Man vienmēr ir šoks, ka mēs mierīgu sirdi savu Latvijas zemi varam par sīknaudu pārdot ārzemniekiem,» uzsvēra A. Vilcāne. Vēl būtisks faktors novadā ir esošais ceļu stāvoklis. Ja vēl vasarā un ziemas periodā pa tiem var izbraukt, tad rudens un pavasara sezonā ir grūtības. Lielākās problēmas Latgalē, pēc ministra domām, ir nodokļu slogs, it īpaši darbaspēka jomā, tāpat arī kontrolējošo institūciju pārlieku lielā centība reģiona uzņēmumu pārbaužu veikšanā. Tāpat reģionos, pēc E. Sprūdža teiktā, ir jāturpina sniegt atbalsts lokālā līmeņa problēmām, piemēram, kā tas tika darīts saistībā ar elektrības pieslēgumu izveidi, kur pašvaldības netika galā ar Latvenergo.

Reģionos ir nepieciešams piesaistīt arī ārvalstu investorus, pārliecināts ir E. Sprūdžs. Galvenie šķēršļi šajā jomā, pēc viņa uzskatiem, ir saistīti ar piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību. «Mūsu pārstāvji ārvalstīs dažādos forumos un izstādēs, pārstāvot Latviju nezina, ko piedāvāt. Tas tādēļ, ka tikai lielākajām pilsētām pietiek resursu pietiekami kvalitatīvi un investoriem saprotami noformēt savu piedāvājumu. No otras puses, ekspertu zināšanas, kas strādā ar investoru piesaisti un tādējādi pārvalda investoru pieprasījumu šodien un nākamgad, neatgriežas pašvaldībās. Attiecīgi pašvaldībās trūkst zināšanu - gan kā saposties atbilstoši pēdējai investīciju modei, gan kā vest sarunas un noslēgt vienošanos ar investoru,» klāstīja ministrs.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra