Nākamajā plānošanas periodā plānots samazināt atbalstu lielajiem zvejas produktu apstrādātājiem, taču Latvija pret to iebilst.
Valdības otrdien apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) teikts, ka Latvija iebilst pret samazināto atbalsta intensitāti lielajiem zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem, kas pēc nodarbināto skaita atbilst lielajiem uzņēmumiem, bet pēc apgrozījuma nepārsniedz vidējā uzņēmuma rādītājus. Atbalsta intensitāti plānots samazināt no 50% līdz 30%, un tas varētu skart sešus lielos uzņēmumus, DB informēja ZM, piebilstot, ka dati gan ir indikatīvi.
Latvija uzskata, ka atbalstam zvejas un akvakultūras produktu apstrādei būtu jāaptver arī investīcijas ražošanai augstākas pievienotās vērtības radīšanai. Turklāt investīcijām vajadzētu būt pieejamām arī grantu veidā, ne tikai izmantojot finanšu instrumentus - aizdevumus vai garantijas. Tāpat atbalsts nepieciešams zvejas kuģu modernizācijas pasākumiem kuģošanas drošībai un kuģu energoefektīvākai darbībai.
Regula par EJZF paredzēta Eiropas Savienības (ES) Integrētās jūrlietu politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas finansēšanai no 2014.-2020. gadam. Plānots, ka EJZF, sākot ar 2014. gadu, nomainīs pašreizējo Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), kā arī citus ES finanšu instrumentus.