Baltijas valstīs aizvadītajā nedēļā atgriezās mēreni laikapstākļi, kas nomainīja nedēļu iepriekš pieredzēto aukstuma vilni un attiecīgi arī ietekmēja cenu līmeni Baltijā, kur vidējā cena sasniedza 36,69 EUR/MWh, kas bija par 10 % mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Divas secīgas nedēļas cenu līmenis Latvijā un Lietuvā bija izlīdzinājies, bet aizvadītajā nedēļā Latvija piedzīvoja nedaudz lielāku cenu kritumu vairāk nekā 7 % apmērā un sasniedza 37,85 EUR/MWh atzīmi, bet Lietuva – nepilnu 7 % kritumu un 38,11 EUR/MWh cenu līmeni. Igaunijā savukārt cenu līmenis krities par 16 % – līdz 34,12 EUR/MWh. Šis ievērojamais kritums Igaunijā gan saistāms arī ar aizvadītajā nedēļā piedzīvoto straujo cenu kāpumu par 17 %. 

Noteicošais faktors cenu dinamikā bija meteoroloģiskie apstākļi Baltijas valstīs, ko papildināja arī līdzīgi laika apstākļi Ziemeļvalstīs, tādējādi pastiprinot cenu virzību lejup. Latvijā un Lietuvā cenas kritumu ierobežoja NordBalt pārvades starpsavienojuma pieejamība, kas 13. 02. dienas vidū piedzīvoja avārijas atslēgumu, un ir plānots, ka tas atradīsies apkopē līdz pat 26.februārim. Samazinājās arī kopējās importētās elektroenerģijas plūsmas uz Lietuvu, bet Latvija palielināja elektroenerģijas importu caur Igauniju teju 3 reizes un tādējādi veicināja zemāku elektroenerģijas cenu iekšzemē. 

Meteoroloģiskie apstākļi lielā mērā noteikuši arī elektroenerģijas patēriņa un izstrādes tendences, kur abos indikatoros Baltijas valstīs ir kritums. Kopējais patēriņa apjoms samazinājies par 8 % un sasniedzis 542 GWh, bet izstrāde samazinājusies par 7 % un sasniegusi 453 GWh, tādējādi uzlabojot kopējo bilanci – Baltijas valstis spējušas saražot 84 % no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma reģionā.

Latvijā patēriņa ziņā reģistrēts mazākais procentuālais kritums – 6 %, sasniedzot 154 GWh. Lietuvā novērots 8 % kritums un 208 GWh liels patēriņa apjoms, bet Igaunijā 10 % patēriņa kritums, sasniedzot 180 GWh lielu patērētās elektroenerģijas apjomu. Patēriņa apjoma kritums veicinājis arī elektroenerģijas izstrādes apjoma kritumu Latvijā un Lietuvā, kas attiecīgi bijis 140 GWh un 41 GWh. Igaunijā savukārt saražotais elektroenerģijas apjoms pieaudzis un sasniedzis 272 GWh. Līdz ar to Igaunija spējusi uzlabot elektroenerģijas bilanci, saražojot par 51 % vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts. Latvija savukārt saražojusi 91 % no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma iekšzemē, bet Lietuva vien 20 %.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra