2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Dati ir samērojami ar jaunāko Eurostat publicēto informāciju par Latvijā gala lietotājiem pārdotajiem pesticīdu darbīgo vielu apjomiem, kuri gan absolūtos skaitļos, gan uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienību joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Ar pesticīdiem apstrādāti 69% bumbieru stādījumu, 52% – aveņu, 44% – ķiršu, 36% ābeļu, 29% – plūmju, 92% - kāpostu platību, 89% – sīpolu, 77% – galda biešu, 17% - zemeņu stādījumu un 64% kartupeļu stādījumu platību.
80% no ābelēm un bumbierēm lietoto pesticīdu bija fungicīdi, ķiršiem - 86%, plūmēm – 67%, avenēm – 76%, kartupeļu stādījumiem – 89% un sīpoliem - vairāk kā 60%.

No kopējā pielietotā pesticīdu daudzuma galda biešu platībās 98% bija herbicīdi, burkānu platībās – 87%, kāpostu – 69%, zemeņu platībās - 59%, kukurūzas sējumos – 98%.

Insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz, kas skaidrojams ar mazu lietojuma devu vienam hektāram.

Atklātā lauka dārzeņu platībās nezāļu apkarošanai visvairāk lietotie herbicīdi bija aklonifēns un metazahlors. No burkānu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 42% bija aklonifēns, sīpolu platībās – 82%. No kāpostu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 76% bija metazahlors. Sīpolu stādījumos lietoto fungicīdu augsto īpatsvaru var skaidrot ar darbīgās vielas mankoceba lietojumu (79% no lietoto fungicīdu daudzuma), kas ir plaši izplatīta fungicīdu darbīgā viela miltrasas ierobežošanai.

Kartupeļu lakstu puves un sausplankumainības ierobežošanai plaši pielietota fungicīdu darbīgā viela mankocebs, kura īpatsvars pesticīdu kopējā daudzumā bija 66% un izmantoto fungicīdu daudzumā – 74%.

Aizsardzībai pret dažādiem sakņu un stublāju slimību ierosinātājiem siltumnīcās audzētiem dārzeņiem (tomātiem un gurķiem) galvenokārt lietoti fungicīdu augu aizsardzības līdzekļi, kuru darbīgo vielu īpatsvars bija 98%.

Apsekojumu par pesticīdu lietošanu lauksaimniecības kultūrām Eiropas Savienībā organizē reizi piecos gados. Salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības valstīm būs pieejams Eurostat datubāzē sadaļā Lauksaimniecība 2016. gadā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra